1. aprīļa laikraksta „Stars" numurā jau informējām, ka Madonas novada dome ar deputātu vairākumu nolēma apstiprināt „Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānu 2016.-2023. gadam".
Kaut gan lielākās diskusijas bija noritējušas jau pirms balsojuma (par tām varat lasīt ne vienā vien laikraksta numurā), arī balsojuma dienā tās neapsīka, un dažkārt viedokļu izpausmē iezagās arī pa kādai otru personu aizskarošai piezīmei.
Dzīve vedina uz izmaiņām
Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone, kas sēdē ziņoja par sagatavoto plānu, atzina, ka dokumentā paredzētās pārmaiņas (galvenokārt saistībā ar izmaiņām pilsētas skolu tīklā) nebūs vieglas, jo emocionāli skar daudzus novada iedzīvotājus, taču gan novadā, gan valstī esošā situācija pati vedina uz izmaiņām.
– Citi novadi, piesaistot Eiropas finansējumu, savu izglītības iestāžu tīklu sakārto. Ja mēs to nedarīsim, cik konkurētspējīgas uz pārējo fona būs mūsu izglītības iestādes? Plānā ietvertā analīze izgaismo reālo situāciju un tendences. Iedzīvotāju skaita ziņā tendence ir negatīva. No 2009. gada pirmsskolas izglītojamo skaits samazinājies par 9%, vispārizglītojošo skolu – par 22%. Prognoze tuvākajam laika periodam (kaut arī iezīmē stabilitāti) neliecina, ka skolēnu skaita ziņā varētu būt uzlabojums. Novada izglītības iestāžu tīkls ir pielāgots pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu izglītojamo skaitam. Kopš tiem gadiem situācija ir būtiski mainījusies, taču skolu tīkls, ja neskaita Sarkaņu pamatskolas slēgšanu un Mārcienas pamatskolas pārveidi par sākumskolu ar šā gada 1. septembri, palicis bez izmaiņām. Neraugoties uz izglītojamo skaita samazinājumu, finansējums izglītības jomai ir pieaudzis, tādēļ vietā ir jautājums par resursu racionālu izlietojumu, – situāciju izglītības iestāžu tīklā skaidroja Sarmīte Jansone. Viņa arī aicināja skolu tīkla attīstības jautājumu skatīt visa novada kontekstā.
– Vissatraucošākā situācija ir tieši pagastu skolās. Klašu komplektu skaits lauku skolās ir samazinājies par 42%, savukārt no kopējā klašu skaita 25% ir apvienotās klases, kas izglītības kvalitāti neveicina. Uz jautājumu „Ko darīt?" arī ir meklēta atbilde plānā. Par katru no iestādēm plānā ir detalizēti runāts, un ir minētas paredzamās darbības – pamatskolu reorganizēšana par sākumskolām, pirmsskolas un izglītības iestāžu apvienošana, ja kādā no iestādēm ir mazs izglītojamo skaits. Taču, kā jau minēju, pagastu skolu attīstība ir ciešā saiknē ar pilsētas skolu tīklu, jo 44% no novada izglītojamajiem mācās pilsētas izglītības iestādēs, – uzsvēra izglītības nodaļas vadītājas vietniece.
Sabiedrības iesaiste
Sarmīte Jansone deputātus informēja arī par martā notikušās plāna sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.
– Kopumā sabiedriskajā apspriešanā piedalījušies 275 cilvēki, ir izteikti 28 priekšlikumi. Galvenokārt tie ir saistīti ar pilsētas skolu tīkla saglabāšanu, Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) izvietošanu tipogrāfijas ēkā, MVĢ piebūvi, kā arī ir izteikti priekšlikumi par sabiedriskās apspriešanas termiņa pagarināšanu. Priekšlikumi tika izvērtēti, un daļa no tiem ir iekļauti plānā, – norādīja Sarmīte Jansone.
Viens no detalizētāko priekšlikumu iesniedzējiem bija domes deputāts Andris Sakne. Viņa iesniegtie ierosinājumi paredzēja ar 2017. gada 1. septembri veikt šādas izmaiņas: Madonas pilsētas 1. vidusskolu pārdēvēt par Madonas pilsētas vidusskolu, paliekot telpās Valdemāra bulvārī 6; Madonas pilsētas 2. vidusskolu pārdēvēt par Madonas pilsētas pamatskolu, paliekot telpās Skolas ielā 10 un Skolas ielā 8; Madonas Valsts ģimnāzijā atstāt 10.-12. klašu komplektus, paliekot telpās Valdemāra bulvārī 2a, un, ja nav iespējams īstenot agrāk izstrādāto piebūves projektu, papildus iekārtot telpas bijušajā tipogrāfijas ēkā ar aktu zāli – ēdnīcu pirmajā stāvā un klašu kabinetus otrajā un trešajā stāvā; Madonas pilsētas vakara un neklātienes vidusskola – bez izmaiņām.
Kā būtiskākos ieguvumus no piedāvātajām izmaiņām deputāts minēja to, ka šāds modelis ir pieņemams gan vecākiem, gan skolēniem, jo netiek pasliktināti mācību apstākļi; tiek piesaistīts ES finansējums; uzlabojas skolēnu drošība, jo bērniem vairs nav jāklīst pa vairākām ēkām, kā arī Madonas pilsētas pamatskola gatavotu skolēnus MVĢ, tās mācību programmām.
Andris Sakne arī atzīmēja, ka plānā ietvertā informācija liecina, ka skolēnu skaits pilsētas vidusskolās pieaug.
– 2014./2015. mācību gadā 1. un 2. vidusskolā bija 44 klašu komplekti (992 skolēni), bet šajā mācību gadā – jau 47 (1061 skolēns). Skolēnu skaits ir pieaudzis par 69, – sacīja Andris Sakne.
Sarmīte Jansone minēja, ka bijušo tipogrāfijas ēku paredzēts izmantot uzņēmējdarbības veicināšanai, savukārt proģimnāzijas posma (7.-9. klase) atdalīšana no MVĢ nebūtu labs risinājums, jo MVĢ ir vienīgā novadā, kas īsteno dabaszinību kursu šajā klašu grupā, tādēļ nebūtu saprātīgi šīs labās iestrādnes likvidēt.
Jautājuma apspriešanas laikā gan izvērtās plašāka Valentīna Rakstiņa uzsākta diskusija par to, kurš īsti ir izvērtējis iesniegtos priekšlikumus (vai bija jāveido atsevišķa komisija) un kādēļ viens priekšlikums ir iestrādāts plānā, bet cits nav.
Visai skarbi sabiedrības viedokļa uzklausīšanas procesu sēdē raksturoja Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolas padomes pārstāvis Marģers Smudzis.
– Viedokli par tiem pārkāpumiem, ko sabiedrības viedokļa izzināšanā novēroju, esmu noformējis rakstiski un iesniedzis deputātiem. Manuprāt, sabiedrības līdzdalības process nav bijis organizēts korekti. Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka sabiedriskās apspriešanas procesu, konkrētajā gadījumā tika pārkāpti vairākos punktos. Arī pašvaldības sniegtā informācija par investīciju piesaisti skolu tīkla attīstībai nav bijusi korekta. Pamatojoties uz manis norādītajām nepilnībām, esmu lūdzis lēmumu par plāna apstiprināšanu atlikt, – pie deputātiem vērsās Marģers Smudzis.
Valentīns Rakstiņš sēdē gan par sagatavoto dokumentu, gan par tā izstrādātājiem – pašvaldības izglītības nodaļas, kā arī attīstības nodaļas speciālistiem – izteicās visai daiļrunīgi.
– Dokumenta pirmā daļa, kurā ir datu analīze, ir ļoti laba, un bieži nenākas redzēt tik labi izstrādātu dokumentu, taču secinājumi, kas izdarīti, balstoties uz šiem datiem, ir subjektīvi un neatbilst reālajai situācijai. Es tiem vienkārši nepiekrītu. Jautājumā par sabiedrisko apspriešanu pilnībā piekrītu Marģeram Smudzim, ka tā ir bijusi necieņa pret cilvēkiem, kuri tajā piedalījās un iesniedza savus priekšlikumus. Iznāk, ka mēs vienkārši aprunājāmies, bet tam nav bijis nekādas nozīmes, jo jūs savu viedokli tāpat nemaināt. Manuprāt, Andra Saknes piedāvājums, kaut arī ne ideāls, ir apspriešanas vērts, un tajā ir minēti loģiski risinājumi, taču redzu, ka tajos nevēlaties iedziļināties. Kā galveno šīs reorganizācijas mērķi saskatu Madonas pilsētas 2. vidusskolas dabūšanu par katru cenu citā statusā. Ja jūs domājat, ka šodien šim jautājumam tiks pielikts punkts, jūs rūgti maldāties. Šodien tiks pieņemts domes lēmums, taču pielikts punkts – noteikti ne, – sacīja Valentīns Rakstiņš.
Finansējums un atbalsts mazajām skolām
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs pirms balsojuma atzinīgi raksturoja plānā paredzētos rīcības pasākumus.
– Mana pārliecība ir, ka, īstenojot šo izglītības iestāžu attīstības plānu, mēs sasniedzam gan valsts, gan novada pamatnostādnes izglītības politikā: ir pirmsskolas izglītības posms pieejams maksimāli tuvu dzīvesvietai, un ir spēcīgas izglītības iestādes attīstības centros, mūsu novada gadījumā – Madonas pilsētā. Ar plānā paredzētajām darbībām mēs to varam sasniegt. Piesaistot ES finansējumu (kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu aptuveni 4,3 miljoni eiro), mums ir iespēja pilsētā izveidot divas spēcīgas, modernas izglītības iestādes, kas būtu materiāltehniski nodrošinātas. Tuvākajā laikā citu finansējuma avotu, kas ļautu to panākt, nesaskatu. Atvēlot šos līdzekļus pilsētas skolu sakārtošanai, vairāk pašvaldības budžeta līdzekļu būtu iespējams novirzīt lauku skolu attīstībai. Arī bērnu plūsma no laukiem uz Madonu kļūtu mazāka, kas ir pozitīvs moments, ja domājam par pagastu skolām. Šie ir argumenti, kuri ir būtiski gan man, gan novada iedzīvotājiem, un, pieņemot šādu plānošanas dokumentu, mēs pasakām, ka arī pašvaldībai tas ilgtermiņā ir svarīgi, – savus apsvērumus, kādēļ viņš atbalsta sagatavoto izglītības iestāžu attīstības plānu, pauda Agris Lungevičs.
Pēc balsojuma daži no deputātiem, kuri balsoja par plāna apstiprināšanu, sarunā atklāja, ka viņu pamatojums balsojumā bijis gan iespēja piesaistīt visai ievērojamu finansējuma apjomu, kas ļautu uzlabot mācību apstākļus skolās, gan rūpes par pagastos esošajām mācību iestādēm, kurām šobrīd ar skolēnu piepildījumu neklājas viegli.
AGRA VECKALNIŅA foto