„Starā" jau informējām, ka Madonas novada pašvaldības domes sēdē 26. novembrī deputāti vienprātīgi nolēma piešķirt SIA „Madonas siltums" 8470 eiro pamatkapitāla palielināšanai projekta izstrādei un autoruzraudzībai objektam „Siltumtrase no Saules ielas 34a uz Rūpniecības ielu 38 Madonā".
Šis lēmums nozīmē to, ka sākas darbs pie SIA „Madonas slimnīca" pieslēgšanas pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Saskaņā ar SIA „Madonas siltums" valdes locekļa Ulda Lielvaloža teikto, siltumapgādes uzņēmums siltumtrasi no Saules ielas 34a uz Rūpniecības ielu 38, lai pieslēgtu pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai Madonas novada pašvaldības SIA „Madonas slimnīca", plāno uzbūvēt 2016. gada vasarā.
Mazāk „galvassāpju"
Slimnīca ir viens no pēdējiem pašvaldības uzņēmumiem, kas vēl nav pieslēgušies centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Līdz šim slimnīca iztika pati ar savu katlumāju, ekspluatējot ar malku kurināmu apkures katlu, taču, kā laikrakstam atzina SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs, pieslēgšanās pilsētas centrālapkurei atrisinātu virkni saimniecisko jautājumu.
– Alternatīva pašreizējai apkures un siltā ūdens nodrošināšanas sistēmai tika meklēta jau pirms dažiem gadiem. Man uzsākot darbu 2013. gada rudenī, tika izvērtēts variants ar siltumu, ko piegādātu koģenerācijas stacija. Īsti gan nebija skaidrs, kā tas notiks. Savukārt pēdējā laikā aktuālāks kļuva SIA „Madonas siltums" piedāvājums izbūvēt siltumtrasi. Līdz šim iztikām ar savu katlumāju, un šāds risinājums bija ekonomiski izdevīgāks. Diemžēl pēdējā laikā teju visās izdevumu pozīcijās – darbaspēks, malkas cena, katlumājas uzturēšana un apkope – ir vērojams kāpums. Sarēķinot visus izdevumus, ir skaidri redzams, ka izmaksas, uzturot savu katlumāju, ir līdzīgas tām, ko radītu siltumenerģijas iegāde no SIA „Madonas siltums". Izvēloties centrālo siltumapgādes sistēmu, atkrīt visas pārējās „galvassāpes" – malkas sagāde (iepirkuma veikšana) un glabāšana, remonts un citi saimnieciskie un administratīvie jautājumi, kas ikdienā prasa daudz laika un pūļu, – skaidroja Artis Stuburs.
Viņš atzina, ka arī turpmāk, darbinot pašreizējo apkures katlu, kas tiek ekspluatēts jau aptuveni astoņus gadus, jābūt arī rezerves variantam.
– Šovasar apkures katlam bija nepieciešams remonts. Uz vienu dienu apturējām siltā ūdens apgādi. Mācība no šī gadījuma bija tāda – ja ar apkures katlu kaut kas atgadītos ziemā, tā būtu katastrofa, – uzsvēra Artis Stuburs.
Siltumtrase zem sliedēm
Arī SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis atzina, ka, lai gan siltumtrases izbūve, lai pievienotu Madonas slimnīcu centrālajai siltumapgādes sistēmai, nebūs viegls uzdevums, šāds solis ir vērtējams ļoti pozitīvi, un ne tikai tādēļ, ka viņa vadītais uzņēmums iegūs par vienu nozīmīgu klientu un siltumenerģijas patērētāju vairāk.
– No ekoloģijas skatpunkta raugoties, tas, ka pilsētā būs par vienu skursteni mazāk, Madonai noteikti ir pluss. Ieguvēja ir arī slimnīca, jo pēdējo divu gadu dati liecina, ka slimnīcas izdevumi par siltumenerģiju ir augstāki, nekā tie būtu tad, ja veselības aprūpes iestāde izmantotu mūsu pakalpojumus. Šādam risinājumam bija jābūt jau agrāk, taču diemžēl Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras politika, izsludinot projektu pieteikumu uzsaukumus ES fondu programmās, bija vērsta uz to, lai samazinātu, nevis palielinātu siltumenerģijas ražošanu, līdz ar to arī mūsu piedāvājums veidot siltumtrases atzaru uz SIA „Madonas slimnīca" tika atmests. Gan šī iemesla dēļ, gan tādēļ, ka ieguldīt līdzekļus jauna apkures katla iegādē un katlumājas, kas ir sliktā stāvoklī, rekonstrukcijā, nebūtu mērķtiecīgi, arī tika pieņemts lēmums pieslēgt slimnīcu centrālajai siltumapgādes sistēmai par pašu līdzekļiem, – skaidroja Uldis Lielvalodis.
Viņš piebilda, ka šobrīd tehniskais projekts jau ir pasūtīts, un, kad tas būs gatavs, varēs konkrētāk spriest par kopējām tā izmaksām, kā arī to, no kura maka ņemt naudu.
– Jau tagad ir skaidrs, ka siltumtrases izbūve nebūs viegls process, jo tā šķērsos divas dzelzceļa līnijas, kā arī Augu ielu. Jāņem vērā arī tas, ka daļa siltumtrases tiks likta purvā, līdz ar to nepieciešams veikt ģeodēziskos mērījumus, noteikt grunts sastāvu. Tas būs sarežģīts darbs, taču to noteikti pa vasaru izdarīsim, – stāstīja SIA „Madonas siltums" valdes loceklis.
Aicina pieteikties
Vaicāts, vai tuvākajā nākotnē tiek plānots centrālajai siltumapgādes sistēmai pieslēgt vēl kādu objektu, Uldis Lielvalodis atbildēja, ka ik pa laikam interesi izrāda atsevišķu dzīvojamo māju iedzīvotāji.
– Aicinu visus, kam ir šāda vēlme, darīt mums to zināmu, lai jau laikus varam apkopot datus un ieplānot tīklu paplašināšanu. Uzņēmums ir ļoti ieinteresēts jaunu klientu piesaistē. Būsit pamanījuši, ka pēdējos trīs gados Latvijā ziemas faktiski nav bijis, kas rada grūtības mūsu uzņēmumam. Arī intensīvā gan publisko, gan privāto ēku siltināšana atstāj savu ekonomisko ietekmi. Samazinoties siltumenerģijas patēriņam, katlumājas vairs netiek darbinātas ar pilnu jaudu, un tas nav izdevīgi, tādēļ jaunu klientu piesaiste mums ir ļoti svarīga, – uzsvēra Uldis Lielvalodis.
Pēc viņa teiktā, aktivizējušies ir arī pagastu, kuros „Madonas siltums" uzsācis siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu, iedzīvotāji. Piemēram, Liezēres pagasta Ozolos, kur iedzīvotāji iepriekš nevēlējās pieslēgties centrālajai apkurei, šobrīd sāk pārdomāt.
– Sabiedrības struktūra liecina, ka laukos kļūst aizvien vairāk vecu cilvēku, kuri saprot, ka malkas sagāde, skaldīšana un pats kurināšanas process prasa lielu darbu, tādēļ arī pastiprinās vēlme šo pakalpojumu saņemt centralizēti, saglabājot arī iespēju māju apkurināt pašiem, – skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.
Maina jumta segumu
Pieslēgšanās pilsētas centrālajai siltumapgādes sistēmai ir nākamā gada jautājums, bet slimnīcas jaunā korpusa jumta seguma atjaunošana teju 2000 kvadrātmetru platībā ir vēl šajā gadā veicamais darbs. Iepriekš jau informējām, ka jumta seguma nomaiņai Madonas novada pašvaldība un SIA „Madonas slimnīca", izmaksas sedzot puse uz pusi, ir atvēlējusi 116 000 eiro.
Kaut gan patlaban jumta seguma nomaiņas darbi norit raiti, Artis Stuburs neslēpa, ka iepirkumā uzvarējušais būvnieks – SIA „CeltCom" no Cēsīm – oktobra labos laikapstākļus nav pilnvērtīgi izmantojis, tādēļ tagad spiests „saraut".
– Diemžēl gandrīz pusoktobri būvnieks bija neaktīvs, līdz ar to veicamo darbu laika grafikā neiekļaujas. Šobrīd darbi norit pilnā sparā, un aptuveni pusei korpusa jumta segums ir nomainīts, – pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka jumta nomaiņa neietekmē slimnīcas darbību.