2011. gada pēdējā Madonas novada pašvaldības domes sēdē deputāti skatīja jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieauguma ierobežojuma turpmāku piemērošanu nodoklim par zemi un dzīvojamo māju palīgēku, kuru platība pārsniedz 25 m2, neaplikšanu ar nodokli 2012. gadā.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts informēja, ka, pamatojoties uz grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli", kur pašvaldībām 2012. un 2013. gadā tiek deleģētas tiesības lemt par šo grozījumu atsevišķu punktu piemērošanu, ir jāpieņem lēmums par izmaiņu piemērošanu vai nepiemērošanu 2012. gadā Madonas novada pašvaldībā.
– Likuma grozījumi paredz, ka ar 2012. gadu likums vairs nenosaka obligātu nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma 25% apmērā piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim par zemi, taču, lai novērstu situāciju, ka daļai iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodoklis kļūst neatbilstošs maksātspējai, pašvaldībām ir tiesības lemt par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojuma zemei piemērošanas turpināšanu 2012. gadā, tai skaitā nosakot arī ierobežojuma procentuālo apmēru, – pastāstīja Āris Vilšķērsts.
Likumā paredzēts ar nodokli turpmāk neaplikt tikai tās dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2, vienlaicīgi deleģējot tiesības pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt, ka ar nodokli nav apliekamas arī dzīvojamo māju palīgēkas ar lielāku platību, izņemot palīgēkas – garāžas, lai novērstu pastāvošo nevienlīdzīgo attieksmi nodokļa uzlikšanā attiecībā pret garāžu īpašniekiem, kuru garāžas atrodas dzīvojamās mājas sastāvā un ir apliekamas ar nodokli, un tiem, kuru garāžas atrodas atsevišķi no dzīvojamās mājas un nav nodokļa objekts.
Likumprojekts paredz, ka ar 2012. gadu pašvaldības varēs pieņemt lēmumu par atsevišķu inženierbūvju kategoriju noteikšanu par nodokļa objektu. Tie ir laukumi, kuri tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, un valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā esošas inženierbūves, kuras iznomātas citai personai saimnieciskās darbības veikšanai, jo nav pamatojuma minēto nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, neaplikt ar nodokli.
Iepazinušies ar izmaiņām NĪN likumā, deputāti nolēma uzdot pašvaldības administrācijas juridiskajai nodaļai uz kārtējo domes sēdi sagatavot pašvaldības saistošo noteikumu projektu, paredzot 2012. gadā turpināt piemērot nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25% apmērā zemei un 2012. gadā neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamo ēku palīgēkas (izņemot garāžas).
Vēlas sociāli taisnīgāku sistēmu
Kaut arī pašvaldība palīgēkas šajā gadā ar nodokli neapliks, nākamgad tas tiks iekasēts. Madonas iedzīvotājs Uldis Popovs, kas piedalījās domes sēdē, atzina, ka „šķūnīšu nodoklis" nav sociāli taisnīgs.
– Pēc pašreizējā likuma traktējuma privātīpašniekam, kuram saimniecības ēka ir 24 m2, nodoklis nav jāmaksā, bet iedzīvotājiem, kam saimniecības ēka ir kopīpašums un katra domājamā daļa ir mazāka par 24 m2, ir jāmaksā. Madonā ir vairākas dzīvojamās mājas, pie kurām ir šķūņi, kas ir koplietošanā un kuru platība pārsniedz 25 m2, un, neraugoties uz to, ka uz mājas iedzīvotāju attiecas tikai, piemēram, 8 m2 saimniecības ēkas, viņam nodoklis ir jāmaksā, lai gan turpat blakus ir privātmājas iedzīvotājs, kuram par viņa mazāk nekā 25 m2 lielo ēku nekas nav jāmaksā. Šāda situācija nav sociāli taisnīga. Mans priekšlikums būtu ar nodokli aplikt pilnīgi visas saimniecības ēkas, neraugoties uz to platību, – „Staram" pastāstīja Uldis Popovs.
Viņš norādīja, ka saistībā ar šo jautājumu ir vērsies Saeimā, kur saņēmis atbildi, ka atbildīgās komisijas, kas gatavoja grozījumus, šādu situāciju nav izvērtējušas. Arī Madonas novada pašvaldība, kas ir parlamentā pieņemto likumu izpildītājs, nevar rīkoties ar to pretrunā. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters norādīja, ka likumdevējs ar nodokli apliek konkrētu ēku. Tas, kurš tieši būs nodokļa maksātājs, Saeimu uztrauc mazāk.
– Ja saimniecības ēka, kas atrodas kopīpašumā, ir lielāka par 25 m2, tad tā visa tiek aplikta ar nodokli un tās lietotāji maksā proporcionāli ēkas izmantojumam, – minēja Andrejs Ceļapīters, piekrītot, ka pie jautājuma Saeimai vēl būtu rūpīgāk jāpiestrādā.
Pret graustu īpašniekiem vērsīsies ar nākamo gadu
Vēl viens šā gada jaunievedums ir pašvaldībām deleģētās tiesības sagruvušām, vidi degradējošām un draudus cilvēku drošībai radošām ēkām piemērot nodokļa likmi 3% apmērā par ēku (no ēkai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības), lai veicinātu to nojaukšanu un vides sakārtošanu. Āris Vilšķērsts gan aicināja deputātus šo likuma normu ar 2012. gadu vēl nepiemērot.
– Nodokļu maksāšanas paziņojums par konkrētajām ēkām ir jāpieņem līdz februārim, taču diemžēl vēl nav pilnīgas informācijas par to, cik šādu ēku mūsu novadā ir un kādā stāvoklī tās atrodas. Nodoklis tiek rēķināts no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, līdz ar to mums šajā īsajā laika posmā būtu jāapseko konkrētie zemes gabali un jāaprēķina to kadastrālā vērtība. Aicinu šogad no šīs normas piemērošanas atturēties, lai neradītu problēmas ar nodokļu paziņojuma izsūtīšanu likumā noteiktajā termiņā, un piemērot to ar nākamo gadu, – nesteigties ar jaunās likuma normas ieviešanu aicināja Āris Vilšķērsts.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto