Beidzot pagājušās nedēļas nogalē piedzīvojām īstu ziemu, kad termometra stabiņš noslīdēja pat zem mīnus 20 grādiem. Bieži daudzdzīvokļu mājās Madonā ir tā – jo lielāks aukstums, jo karstāki radiatori un dzīvokļos siltāks.
Tomēr, atnākot pirmdien uz darbu, nācās uzklausīt arī vairākus stāstus par to, ka sestdien – šīs ziemas aukstākajā dienā – dzīvoklī bijis jādzīvo 16 un pat 11, 12, 13, 14 grādu siltumā jeb – pareizāk sakot – aukstumā. Tika uzdots jautājums – cik katlumājas Madonas pilsētā nodrošina siltumu un vai tādā salā tām pietiek jaudas.
Sazinājos ar SIA „Madonas siltums" valdes locekli Uldi Lielvalodi.
– Ziemā Madonā siltumu nodrošina trīs katlumājas, kas atrodas Cesvaines, Augu un Zābera ielā. Jaudas tām pietiek, vajadzīgā temperatūra pie māju ievadiem (ap 75-80 grādiem) visur tiek nodrošināta. Arī pagājušajā sestdienā, kad tiešām bija ļoti auksts, tādus signālus, ka kādai mājai tās būtu pietrūcis, neesam saņēmuši. Ja nu tomēr ne visur bija nepieciešamais siltums, vispirms ir jāpārliecinās, kāds siltuma režīms ir uzstādīts mājas siltummezglā. Daudzviet, sākoties apkures sezonai un pieturoties salīdzinoši siltam laikam, izvēlas tā saucamo ekonomisko režīmu, uzstāda maksimālās temperatūras dzīvokļos ierobežojumus utt., bet pirms tāda sala, kāds tas bijis pagājušās nedēļas nogalē, nepieciešams lielāks režīms. Ja kādā mājā temperatūra dzīvoklī samazinājās par vairākiem grādiem, iespējams, mājas vecākais nelūdza iekšējo tīklu apkalpotāju pārregulēt iepriekš izvēlēto režīmu. Katrā ziņā meklēt vainu jāsāk ar to, ka jāpārliecinās par izvēlēto režīmu, bet, ja tā ir citur, tad problēmai risinājums ir jārod kopā ar mājas apsaimniekotāju, – akcentēja Uldis Lielvalodis, uzsverot, ka iedzīvotājiem gadījumos, kad vēlas lielāku vai mazāku siltuma režīmu, vispirms par to ir jāinformē mājas vecākais.
Viņš atzina – labi, ka liels sals pieturējās tikai vienu dienu. Sals uznāca un atlaidās, bet, ja šis periods būtu ilgstošāks, iespējams, izgaismotos arī kādas lielākas problēmas. Taču arī pagājušās nedēļas nogalē uzņēmuma darbinieki strādājuši pastiprinātā režīmā, izbraukuši uz vairākām vietām, kur bija radušās kādas problēmas ar siltuma padevi mājas iekšējos tīklos, un to atjaunojuši. Paldies viņiem par to!
Zināmas problēmas gan ir Madonas slimnīcas vienam korpusam, bet arī tas nav saistīts ar katlumāju jaudu.
– Šī ir pirmā apkures sezona, kad mūsu uzņēmums siltumu nodrošina Madonas slimnīcai. Pagājušajā vasarā un rudenī, lai Madonas slimnīcu pievienotu Madonas pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tika izbūvēta jauna siltumtrase, bet iekšējie tīkli palika iepriekšējie. Tie ir veci un nolietojušies. Tagad, kad siltuma nodrošināšana ir mūsu ziņā, apzinām arī posmus, kur ir lielākās problēmas, jo, kā sarunā ar Madonas slimnīcas vadību noskaidrojām, problēmas ar pietiekama siltuma nodrošināšanu šajā korpusā bijušas arī iepriekš, kad tika kurināta Madonas slimnīcas katlumāja. Pēc iekšējo tīklu sistēmas izpētes pavasarī, beidzoties apkures sezonai, tās mēģināsim novērst, – atzīmēja Uldis Lielvalodis.
Vaicāts, vai siltuma režīmu ietekmē mājas attālums no katlumājas (vismaz kādreiz tā bijis), uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka tā vairs nav. Katrā mājā ir iespējams izvēlēties lielāku vai mazāku siltuma režīmu, un no tā, protams, ir atkarīga arī temperatūra dzīvokļos, kas, protams, visos nav vienāda, jo atšķirīgi ir siltuma zudumi gan pašā mājā, gan dzīvokļos.
Arī uzņēmuma siltumenerģētikas inženieris Ivars Grandāns uzsvēra, ka tie laiki sen ir pagājuši un tam vairs neesot nozīmes, cik tālu māja atrodas no katlumājas. Siltuma režīma uzstādīšanu siltummezglā tas neietekmē. Temperatūra dzīvokļos vairāk ir atkarīga no veiktajiem siltumenerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem mājā un dzīvoklī, cik lieli ir siltuma zudumi tajos.
10.01.2017.