Jau informējām, ka Madonas novada pašvaldības dome ar deputātu balsu vairākumu nolēma pārcelt LEADER projekta „Krīzes centra „Gustavskola" izveidē Praulienas pagastā jaunajām māmiņām" realizēšanu uz Parka ielu 6, Madonā, piedāvājot Romas katoļu baznīcai Latvijā pārņemt ēku „Gustavskola" krīzes grūtniecības centra izveidošanai.
Būtiskākais iemesls šim lēmumam bija pašvaldības ierobežotās finansiālās iespējas īstenot aptuveni pusmiljonu eiro finanšietilpīgo projektu.
Darbi jau uzsākti
Kā jau tika minēts, pašvaldība no krīzes centra izveides idejas nav atteikusies – to plānots ierīkot ēkā Parka ielā 6, kurā jau tagad pašvaldība sniedz dažādus sociālos pakalpojumus. Šobrīd arī uzsākts darbs pie ēkas siltināšanas. Pašvaldība šā gada jūnijā izsludināja iepirkumu būvdarbiem projektam „Ēkas energoefektivitātes palielināšana un statusa maiņa no pansionāta uz sociālo māju Parka ielā 6, Madonā", līgums ar uzvarējušo būvuzņēmumu jau ir noslēgts, un, kā patlaban var pārliecināties dabā, pirmie darbi – ēkas pamatu atsegšana un piebūves demontāža – ir uzsākti.
Madonas novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andris Sakne atzina, ka šobrīd ēkas skats nav pievilcīgs, taču, īstenojot projektēšanas biroja SIA „Ceturtais stils" izstrādāto projektu, ēkas vizuālais veidols krietni vien mainīsies uz labo pusi.
– Parka ielas apkaimē ēka ar savu vizuālo izskatu noteikti labi iekļausies un pat izcelsies uz pārējo fona. Jāatzīst, ka man ir liels gandarījums par iepriekšējā sasaukuma sociālo un veselības jautājumu komitejas locekļu darbu, kuram pateicoties mums izdevās šo ēku nosargāt un saglabāt. Padomju gados un arī vēlāk šī stāvbūvē uzbūvētā un vēlāk ar ķieģeļiem apmūrētā māja skaitījās avārijas stāvoklī. Pēc tam, kad pansionāts pārcēlās uz Madonas slimnīcas telpām, tā bija stāvējusi tukša, ejot postā. Jāpiebilst, ka pirmskara gados celtās ēkas vēsture ir visai interesanta un kara laikā tai pat bija trāpījusi bumba. Savukārt piebūve, kas šobrīd tiek demontēta, tika uzcelta tikai 60. gados. Pārbūvējot piebūvi un siltinot ēku, mēs to beidzot būsim sakārtojuši. Kopējās šo darbu izmaksas ir aptuveni 120 000 eiro, un šim mērķim pašvaldība Valsts kasē ir ņēmusi aizņēmumu, – pastāstīja Andris Sakne, piebilstot, ka ēkas siltināšanas darbus vajadzētu pabeigt vēl šajā kalendārajā gadā.
SIA „Ceturtais stils" arhitekts Juris Moris atzina, ka, strādājot pie ēkas, kas nav jaunbūve, siltināšanas projekta, viena no patīkamākajām darba sastāvdaļām bijusi atrast interesantu risinājumu, kā ēkas fasāde pēc siltināšanas materiālu uzlikšanas varētu izskatīties.
– Tas, ka ēka būvēta stāvbūvē, ir nedaudz problemātiski, jo, pirms tiek atsegtas ar ķieģeļiem apmūrētās ēkas daļas, grūti pateikt, kādā stāvoklī ir pati koka ēka un tās nesošās konstrukcijas. Atsedzot ēkas pamatus un sākot demontēt piebūvi, arī atklājās, ka piebūvei īsti pat nav pamatu, – piemēru padomju perioda radošajai pieejai būvniecībā sniedza Juris Moris.
„Krīzes centram racionālāk atrasties Parka ielā 6"
Pareizs, pēc Andra Saknes domām, bija arī deputātu lēmums veidot krīzes centru sievietēm ar bērniem tieši Parka ielā 6, kuras rekonstrukcijā un sakārtošanā jau līdz šim ir ieguldīti prāvi pašvaldības līdzekļi, nevis Gustavskolā, kuras pielāgošanai krīzes centra vajadzībām būtu nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro.
– Nebūtu lietderīgi ēku Parka ielā 6 izmantot tikai sociālo dzīvokļu ierīkošanai. Tas nesniegtu pienācīgu atdevi, – laikrakstam norādīja Andris Sakne.
Viņš minēja, ka jau šobrīd divas klostera māsas no Polijas, kuras pirms dažiem gadiem pārcēlās uz Madonu un šobrīd dzīvo minētajā ēkā Parka ielā 6, strādā ar krīzes situācijās nonākušām sievietēm, taču ir nepieciešams šo pakalpojumu pacelt augstākā līmenī, un, iekārtojot krīzes centru, to būs iespējams izdarīt. Krīzes centrs darbotos visos trīs ēkas stāvos. Krīzes centra iemītnieki varētu izmantot pirmajā stāvā esošās dušas un pirti, kā arī ēdamzāli. Otrajā stāvā, kur šobrīd sociālajos dzīvokļos vēl ir trīs iemītnieki, kuriem jau ir atrastas piemērotas dzīvesvietas, dzīvotu krīzes centra klientes. Savukārt trešajā stāvā būtu darba telpas krīzes centra personālam un praktiskajām nodarbībām, piemēram, smilšu terapijai.
– Līdz šim Parka ielā 6 palīdzība ir sniegta trim krīzes situācijā nonākušām sievietēm. Pēdējā no viņām nesen atrada sev pastāvīgu dzīvesvietu un pārcēlās uz to. Kopumā ēkā varētu iekārtot piecas līdz sešas istabiņas, kurās grūtībās nonākušās sievietes varētu mitināties tik ilgi, cik viņām nepieciešams, šajā laikā sniedzot viņām visu nepieciešamo palīdzību. Ēkas teritorija ir gana plaša, lai līdzās varētu ierīkot dārzu, kurā šīs sievietes varētu pašas sev audzēt pārtikai nepieciešamo un to ēkas virtuvē arī pagatavot. Veidojot krīzes centru, noteikti neatteiksimies arī no klostera māsu palīdzības. Šonedēļ sociālajā nodaļā notika abu māsu un viņu klostera vadītājas tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, kuri atbild par sociālo jomu, un vienojāmies, ka tiks slēgts līgums par turpmāku sadarbību jaunveidojamā krīzes centra darbības nodrošināšanā. Kad ēkas siltināšanas darbi tuvosies noslēgumam, tiks meklēts krīzes centra vadītājs, savukārt abas klostera māsas, kas labi runā latviešu valodā, turpinātu darbu jau kā krīzes centra darbinieces. Vienai no klostera māsām ir sociālā aprūpētāja diploms, bet otra pēc profesijas ir pavāre, kas būtu ļoti nepieciešami, domājot gan par krīzes centra iemītnieču ēdināšanu, gan par viņu praktisko apmācīšanu ēdiena gatavošanā, jo daudzas no nelaimē nonākušajām sievietēm ir gados jaunas un vēl nav apguvušas visas patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes. Citas jaunas amata vietas neplānojam veidot, centra darbību nodrošinot lielākoties ar sociālās nodaļas darbinieku resursa palīdzību, jo gan sociālā nodaļa, gan krīzes centrs atrodas blakusēkās, – skaidroja Andris Sakne.
Komitejas vadītājs vērtēja, ka centra izveide, ņemot vērā ēkas siltināšanu, dokumentācijas sakārtošanu un vadītāja meklējumus, varētu noslēgties nākamā gada pirmajā pusē.
18.08.2017.