Pagājušajā trešdienā, 8. jūlijā, Saeima ārkārtas sesijas sēdē otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par pašvaldībām", kas paredz iespēju pašvaldības deputātiem domes sēdēs, kā arī komiteju sēdēs piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences iespēju.
Šādu iespēju deputāti varēs izmantot, ja veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties uz attiecīgo domes sēdi un pašvaldības priekšsēdētājs ir noteicis, ka sēdē tiek izmantota videokonference.
Videokonferenci domes sēdē varēs izmantot, ja tas būs noteikts pašvaldības nolikumā. Tāpat nolikumā būs jābūt noteiktai kārtībai, kādā klāt neesošais domes deputāts reģistrējas domes sēdei.
Likumprojekts noteic – domes deputāts būs uzskatāms par klātesošu domes sēdē un būs tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēžu zālē, ja viņam tehniski būs nodrošināta iespēja piedalīties domes sēdē ar videokonferences palīdzību, kā arī tiešsaistē nodrošināta iespēja balsot elektroniski.
Videokonferenci nevarēs izmantot, ievēlot pašvaldības domes priekšsēdētāju, izpilddirektoru, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāju un viņu vietniekus. Par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotajiem grozījumiem nobalsoja visi 78 deputāti, kas piedalījās plenārsēdē; tiesa, par grozījumiem likumā „Par pašvaldībām" Saeimai vēl būs jālemj trešajā – galīgajā – lasījumā.
Ieviešana sarežģījumus neradīs
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, lūgts komentēt parlamentāriešu rosinātās izmaiņas, atzina, ka ar grozījumiem likumā „Par pašvaldībām" ir iepazinies, un piebilda, ka par šādas ieceres lietderīgumu pirms kāda laika ir diskutēts arī domē.
– Domes sasaukumā ir dažādu jomu pārstāvji, tostarp uzņēmēji, kas dažkārt ir aizņemti un nespēj piedalīties to jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kur tas būtu nepieciešams. Saeimas piedāvātie grozījumi būtu veids, kā šo dalību nodrošināt, deputātam fiziski neatrodoties sēžu zālē. Tiesa, līdz šim visi deputāti ir apzinājušies amata pienākumus un sēžu apmeklējums ir labs, taču pieņemu, ka, rodoties iespējai sēdē piedalīties attālināti, kāds no deputātiem šādu iespēju arī izmantotu. Pats gan neatminos gadījumu, kad kāda jautājuma izskatīšana būtu jāatceļ kvoruma trūkuma dēļ, jo deputāti plāno savu laiku tā, lai nodrošinātu savu dalību domes sēdēs, – sacīja Āris Vilšķērsts.
Vaicāts, vai pašvaldība jau ir apzinājusi, kādi tehniskie risinājumi ir nepieciešami, lai deputātiem būtu nodrošināta iespēja domes un komiteju sēdēs piedalīties attālināti, izpilddirektors atzina, ka šobrīd vēl nav konkrētas informācijas par to, kas tieši ir nepieciešams, taču uzņēmums, kurš nodrošināja sēžu ierakstīšanas sistēmu, ko pašvaldība pašlaik izmanto, savulaik piedāvāja arī risinājumu, kas ļautu deputātiem sēdē piedalīties attālināti, vienlaikus elektroniski fiksējot viņu balsojumus. Pēc Āra Vilšķērsta teiktā, šīs sistēmas ieviešana papildus jau esošajai neradītu lielas izmaksas. Viņš gan neizslēdza, ka, ieviešot to visu Latvijas novadu pašvaldībās, kopējie izdevumi varētu būt ievērojami. Pašvaldības izpilddirektors arī norādīja, ka Saeimā 2. lasījumā pieņemtie likuma grozījumi nākuši visai strauji, jo iepriekš lielu diskusiju par šādas sistēmas ieviešanu nav bijis.
Vaicāts, vai, nodrošinot iespēju deputātiem sēdēs piedalīties attālināti, varētu uzlaboties lēmumu pieņemšanas process, Āris Vilšķērsts minēja, ka labāks risinājums, protams, ir deputāta fiziska klātbūtne sēdē, kā arī dažkārt sabiedrībai, redzot, ka šāda sistēma tiek izmantota, varētu rasties iespaids, ka deputāti to izmanto ne pēc likuma grozījumu būtības, proti, tikai veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ. No otras puses, videokonferences nodrošināšana savureiz var kalpot par līdzekli, kā deputātam piedalīties sēdē, kuru viņš citādi nebūtu apmeklējis un nedzirdētu tajā izskanējušos viedokļus.
– Piemēram, Madonas novada pašvaldības iepirkumu komisijā kvoruma jautājums ir ļoti nozīmīgs un nereti gadās, ka kāds no komisijas locekļiem uz sēdi netiek, jo ir aizņemts savā „maizes darbā". Šādos gadījumos attālināta dalība sēdē būtu ļoti labs risinājums. Šādiem attālinātas dalības gadījumiem nevajadzētu kļūt par sistēmu, taču savureiz tas var būt noderīgi, – uzsvēra Āris Vilšķērsts.
Jāizmanto reti
Viedokli jautājumā par attālinātu piedalīšanos domes sēdēs lūdzu izteikt arī domes deputātu, uzņēmēju Artūru Čačku, kas neslēpa, ka viņam šāds risinājums nav aktuāls.
– Man ir svarīgs klātbūtnes efekts – uzklausīt kolēģus, ziņotājus un paust savu viedokli klātienē. Neapgalvoju, ka pēc šāda risinājuma nav nepieciešamības, taču man personīgi tas nav aktuāli. Katrā ziņā tam nevajadzētu kļūt par pamatsistēmu, kādā veidā tiek organizētas domes sēdes. Jāatzīst, ka, darbojoties domē, neesmu pamanījis, ka tad, ja nepiedalās kāds no deputātiem, nenotiktu kāds nozīmīgs balsojums vai arī nebūtu iespējams nodrošināt kvorumu. Domes deputāti sēdes apmeklē priekšzīmīgi, tādēļ uzskatu, ka Madonas novada pašvaldības domes gadījumā ierosinājums ieviest iespēju sēdēs piedalīties attālināti ir vērtējams kā formāls. Neticu, ka kāds šādu iespēju tuvākajā laikā izmantos, taču nākotnē tā kļūs aktuālāka, jo cilvēki savu dzīvi pamazām pārceļ uz elektronisko vidi. Valsts iestādes lielu daļu no saviem pakalpojumiem sniedz elektroniski, un arī pašvaldības sniegtie pakalpojumi dodas tajā pašā virzienā, – savu vērtējumu par Saeimas piedāvātajiem grozījumiem izteica Artūrs Čačka.
Viņaprāt, situācijas, kad deputāts sēdē piedalās neklātienē, gan būtu jāizmanto ļoti reti. Jau šobrīd, zinot, ka netiks uz sēdi, savu viedokli kādā konkrētā jautājumā domes deputāts var darīt zināmu iepriekš, par to informējot kolēģus. Sarežģījumus šajā gadījumā gan rada nespēja nobalsot, ko Saeimas deputātu atbalstītie likuma grozījumi risina.