Pagājušajā piektdienā Madonas kultūras namā notika svinīgs Madonas rajona padomes pasākums, ko gan iedzīvotāji, gan paši rajona padomes darbinieki bija nodēvējuši par "bērēm".
Pasākumā piedalījās gan rajona padomes darbinieki, gan pašvaldību vadītāji, gan ilggadēji rajona padomes sadarbības partneri un Madonas rajona ārvalstu sadraudzības partneri no sešām valstīm. Četru stundu ilgais pasākums sevī apvienoja gan priekšnesumus, gan augstvērtīgas video un foto prezentācijas. Taču uzsvars tika likts uz svinīgā pasākuma dalībnieku uzrunām, pateicību izteikšanu un sveikšanu, kas, ņemot vērā to, ka rajona padomei šis bija pēdējais pasākums, ir saprotami. To, ka pasākums reizē ir gan priecīgs, gan skumjš, ilustrēja dalībnieku runas; tiesa, daudzi uzsvēra, ka kaut kā beigas reizē ir arī kā jauna, šajā gadījumā – novadu, sākums.
Svinīgo pasākumu ievadīja Kārļa Kumsāra veidotā filma par Madonas rajonu. Dažu minūšu laikā zālē sēdošajiem bija iespēja izdzīvot mūsu rajona garu, jo tieši tas, nevis tikai rajona atpazīstamāko vietu apkopojums, tika atklāts filmā. Iespējams, kādam filmas ainas uzjundīja vieglu sentimentu, bet cits, iespējams, izjuta lepnumu par vietu, kurā dzīvojam.
Krasu pārvērtību laiks
Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, uzrunājot svinīgā pasākuma apmeklētājus, aicināja raudzīties uz priekšu un katram savā pašvaldībā turpināt labi iesāktos darbus.
– Esam aicinājuši kopā tos cilvēkus, kuri daudzu gadu garumā, daudzās lietās, projektos ir bijuši kopā ar mums, kopā strādājuši un veidojuši rajonu, katrs būdams savā vietā. Vai tas būtu pie rajona padomes lēmējgalda, vai darba kabinetā īstenojot to, ko lēmēji izlēmuši. Un es domāju, ka šis darbs lielākoties ir bijis ražīgs un svētīgs. Daudz ko ir izdevies sakārtot, uzbūvēt vai pārbūvēt, tāpēc var droši teikt, ka iestrādnes paliek. Jaunajiem novadu saimniekiem tikai jāpārņem iesākto darbu un labo tradīciju stafete. Lai nāk novadi, reģioni vai citi jauni veidojumi, taču mūsu rajona skaistumu un atsaucīgos cilvēkus mēs saglabāsim vienmēr, – norādīja Andrejs Ceļapīters.
Pasākuma organizētāji programmā bija iekļāvuši arī iepriekšējo Madonas rajona padomes vadītāju, kas vadīja rajonu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, uzrunas.
Jānis Vanags, kas rajona padomi vadīja no 1990. līdz 1994. gadam, uzsvēra, ka līdzšinējie gadi ir bijuši krasu pārmaiņu un atbildīgu lēmumu pieņemšanas laiks: – Kopš mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, ir pagājuši 20 gadu, savukārt rajons ir pastāvējis 60 gadu. Nenoliedzami, tas ir bijis ļoti krasu pārvērtību laiks.
– Arī mums ir nācies pieņemt svarīgus, nozīmīgus lēmumus un nemitīgi domāt par to, kā būs rīt, lai visi rajona pagasti un pilsētas veiksmīgi attīstītos un veidotu savu nākotni. Skaistajā filmā par mūsu rajonu mēs jau varējām saskatīt tās fundamentālās vērtības, kas Madonas rajonu raksturo. Tie ir rajona cilvēki un skaistā daba. Apvienojoties šiem nozīmīgajiem faktoriem, arī veidojas Madonas rajons tāds, kādu mēs to pazīstam un mīlam. Lai arī kādas pārmaiņas un teritorijas dalījumus nestu nākotne, es esmu pārliecināts, ka mūsu rajons paliks, – mūsu rajona pozitīvos aspektus uzsvēra Jānis Vanags.
To, lai rajona jaunajām pašvaldībām – novadiem – izdotos sasniegt labus rezultātus, vēlēja arī Madonas rajona padomes priekšsēdētājs no 1995. līdz 1997. gadam Uldis Arents. Vienlaikus viņš atzina, ka to būs iespējams panākt vienīgi tad, ja visi iedzīvotāji sniegs savu atbalstu un kopīgi piedalīsies novadu attīstības celšanā.
Jārod jaunas sadarbības formas
Pasākuma gaitā klātesošo uzmanībai tika piedāvātas vairākas fotoprezentācijas. Vairākās no tām tika atainoti jau esoši novadi un pagasti, kas ietilpa Madonas rajonā. Pēc katras fotoreportāžas tika sveikti pašvaldību vadītāji.
– Ja iedziļinās šīsdienas pasākumā, pārņem nelielas skumjas. Gan tiem no mums, kas strādās tikai līdz 1. jūlijam, gan tiem, kas tiks ievēlēti novadu domēs, nākotnē bieži vien būs izjūta „pag, sen nav būts rajonā", taču tad nāks atskārsme, ka rajona vairs nav. Vecās, iemītās takas paliks, taču nāksies meklēt jaunas sadarbības formas, jo labas tradīcijas vajag saglabāt, – aicināja Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis.
Arī Ļaudonas pagasta padomes priekšsēdētāja Līga Calmāne atzina, ka rajona padome darbojusies kā saliedēta komanda, taču vienlaikus viņa norādīja, ka tās labie darbi šobrīd ir atrodami katrā atsevišķā pašvaldībā.
Apcerīgs savā uzrunā bija arī Vestienas pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Baškevics.
– Šobrīd ir dīvainas izjūtas, jo katras pārmaiņas cilvēka dzīvē un arī sabiedrībā nes sev līdzi zināmas bažas un neziņu par to, kas būs nākotnē. Taču šīs pārmaiņas vajag uztvert kā savdabīgu grūdienu, lai sabiedrība nedaudz mainītos, nāktu jauni vadītāji un deputāti ar savu redzējumu un ienestu svaigas vēsmas. Cilvēks ir tā veidots, ka viņam ir nepieciešamas pārmaiņas, tādēļ es visiem vēlu drosmi skatīties uz priekšu, būt šajās pārmaiņās, piedalīties tajās un pārlieku negausties, jo, kā šobrīd ir moderni teikt, – esam „kontrolētā kritienā". Tādēļ kritīsim visi kopā draudzīgi un, lai nesasistos, – strādāsim, – tā Dainis Baškevics.
Pateicība pasākuma gaitā tika izteikta arī rajona padomes un tās iestāžu darbiniekiem.
– Sena paruna māca, ka dzīve līdzīgi kā fabula ir jāvērtē nevis pēc tās garuma, bet satura. Un rajona padomes darbinieki, vērtējot savus padarītos darbus daudzu gadu garumā, var būt gandarīti un lepni par paveikto. Katrs darbinieks, strādājot savā jomā, ir stiprinājis mūsu rajonu, ir darījis to atpazīstamu ne tikai savā valstī, bet arī ārpus tās robežām, – rajona padomes darbinieku veikumu uzteica Madonas rajona padomes priekšsēdētāja vietniece Modra Vilkauša.
Madonas rajona bibliotēkas vadītāja Imelda Saulīte atzina, ka līdz šim bibliotēkas un rajona padomes attiecības bijušas tikai pozitīvas un ir viens konkrēts padomes lēmums, kuru atcerēsies vēl ilgi pēc tam, kad pašas rajona padomes vairs nebūs.
– Paldies par visu to, kas ir bijis kopīgi paveikts, par atsaucību un padomu, taču vislielāko paldies vēlos pateikt par kādu vēsturisku lēmumu, kas rajona padomē pirms aptuveni 5 gadiem tika pieņemts vienbalsīgi. Proti, lēmums par rekonstrukciju ēkā Skolas ielā 12, kurā šobrīd atrodas Madonas rajona bibliotēka un muzejs, – atzina Imelda Saulīte.
Sadraudzība turpināsies
Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Madonas rajona un tās pašvaldību sadraudzības partneri. Kopumā bija pārstāvētas sešas valstis – Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija, Francija, kā arī Krievija, ar ko pasākuma dienā Madonas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu.
– Ja katrā pusē nebūs kāda, kurš vēlēsies šos kontaktus un attiecības veidot un uzturēt, tad nekas nenotiks. Rajona padomei ar sadraudzības partneriem bija ļoti viegli strādāt, jo nekad nenācās lauzties atvērtās durvīs, un mēs nejutām, ka arī pie mums kāds lauztos. Kopējie sadarbības un sadraudzības gadi ir nesuši daudz pozitīva, ir notikusi savstarpēja bagātināšanās. Jau veidojot sadraudzību, netika strādāts ar domu, ka vienreiz gadā viens pie otra dosimies pieklājības vizītēs. Mērķis bija iesaistīt pēc iespējas plašāku cilvēku loku no abām pusēm, – norādīja Madonas rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne.
To, ka sadraudzība ar Madonas rajonu nesusi daudz pozitīva, uzsvēra arī viesi no ārzemēm. Daudziem kultūras, izglītības, sociālās jomas un medicīnas darbiniekiem ir bijusi iespēja apmainīties pieredzē un stažēties ārzemēs. Tiesa, arī viņi apzinās grūto situāciju un to, ka šobrīd ir pārmaiņu laiks, kas sev līdzi nes neskaidrību par tālākajām sadarbības iespējām. Taču pasākumā bija redzams, ka sadraudzības kontaktus veiksmīgi varētu pārņemt arī jaunie novadi, no kuriem daži jau ir izveidojuši sadarbību paralēli rajona padomei.
Vai dzīres mēra laikā?
Kaut arī šādu pasākumu rīkošana ir tradicionāla arī citās rajonu padomēs, šonedēļ publiskajā telpā plašāku iztirzājumu un komentāru gūzmu ir guvis tieši Madonas rajona rīkotais svinīgais „bēru" pasākums, kas ir nodēvēts par lielķibeles apstākļiem pārmērīgi dārgu un izšķērdīgu. Publiskajā telpā izskanējušos viedokļus lūdzām komentēt padomes izpilddirektori Rutu Klodāni.
– Minētais pasākums, kas publiskajā telpā tiek pasniegts ne tikai tendenciozi, bet nojaušamu iemeslu dēļ atspoguļots ar lielu negatīvu ekspresiju, nav nedz viena cilvēka izdomāts, nedz viena cilvēka radīts un organizēts un bija tikai viens no vairākiem, kurus gada sākumā apstiprināja rajona pašvaldību vadītāji.
Doma par to, ka, rajona pastāvēšanai beidzoties, lietderīgi būtu atskatīties uz paveikto, pienāktos pateikt paldies pašvaldībām, valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, rajona māksliniekiem, aktīviem ļaudīm, iestāžu vadītājiem, līdzšinējiem sadarbības partneriem, „nodot iesākto darbu un kontaktu stafeti" un novēlēt veiksmi jaunveidotajām pašvaldībām pēc nozīmīgajām pārmaiņām, radās līdz ar likuma pieņemšanu, ar kuru tika noteikta rajonu eksistences izbeigšana.
Nevaru piekrist viedoklim, ka pasākums ticis organizēts izšķērdīgi. Jau no paša sākuma tika pieņemts lēmums neaicināt nevienu vakara sagatavošanai „no malas" – nedz slavenus māksliniekus ar lieliem honorāriem, nedz mūziķus, nedz vakara vadītājus un ēdināšanas pakalpojuma sniedzējus, bet tikt galā saviem spēkiem. Priekšnesumus sniedza mūsu pašu rajona jaunieši, pasākuma režiju, vadīšanu veica SIA „Bombongas", par mūziku rūpējās rajona grupa „Brālīši", uzkodas sarūpēja pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte" darbinieces, strādājot no sirds un par minimāliem līdzekļiem izveidojot brīnumu.
Runājot par izmaksām, vēlos nosaukt skaitļus: telpu īre Madonas kultūras namā izmaksāja 280 latu, mūzika – 265 latus, produkti cienastam – 813 latu, vakara režija, sagatavošana, vadīšana un apskaņošana – 350 latu, mākslinieces noformējums – autora darba radīšana – 35 latus bez PVN un darba devēja nodokļa. Darbojās bufete, kur vakara viesi paši varēja iegādāties saldumus un dzērienus. Pasākumā bija apmēram 230 dalībnieku.
Par priekšnesumu sniegšanu rajona padome pateicās, pasniedzot 0,5 līdz 2,5 kg smagus kliņģerus – kopā par 73,34 latiem.
Ārzemju sadarbības partneri dāvanā saņēma Līvānu stikla rūpnīcā ražotas vāzītes (vidējā cena 4,70 latu, tās tika iegādātas, rūpnīcai beidzot darbu pērngad) un rupjmaizes klaipu Kalsnavas pinēju veidotos traukos. Uz skatuves aicinātie rajona padomes nodaļu vadītāji un ārpus nodaļām strādājošie speciālisti saņēma pītus groziņus ar „Laimas" konfektēm kopā 76,55 latu vērtībā.
Pārējiem rajona padome pateicās, dāvinot grāmatas „Madonas rajonam 60" (viena eksemplāra pašizmaksa – 4,25 lati) un fotoalbumu par Madonas rajonu (3,25 lati ). Šīs summas uzrādītas bez PVN. Kopējās grāmatu izdošanas izmaksas – Ls 14 005,21.
Daļa grāmatu tiks izmantota prezentācijai, dāvanu vietā, tās saņems katra rajona skola, bibliotēka, informācijas centri. Atlikušās būs iespēja iegādāties Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, tiklīdz rajona padome pieņems lēmumu par grāmatu pārdošanas cenu.
Rajona padomē jau 2008. gadā tika nolemts, ka nepieciešams izdot grāmatu par Madonas rajonu. Citas pašvaldības jau ne vienreiz vien bija tikušas pie lieliem, krāšņiem izdevumiem, bet mūsu rajonam vienmēr nācies izlīdzēties ar brošūrām, informācijas lapām, bukletiem un tūrisma kartēm.
Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušo informāciju citādi kā par neizbēgamu piedevu pirmsvēlēšanu gaisotnei grūti nodēvēt. Žēl, ka vēlētājiem tiek pasniegta un veidota patiesībai neatbilstoša, patiesu informāciju neatspoguļojoša un lēti populistisku efektu pilna aina, kas satrauc un dezinformē ne tikai mūsu rajona ļaudis.
Tas attiecas uz gadījumu, kad publiskajā telpā parādās kļūdaina informācija par 2010. gadā rajona padomes darbiniekiem izmaksājamajiem pabalstiem, tajā skaitā nereāla summa – 14 000 latu – izpilddirektorei. Par šo jautājumu lasītāji varēs saņemt izsmeļošu informāciju kādā no tuvākajiem laikraksta „Stars" numuriem.
Atliek vien uzdot jautājumu, kam šādas situācijas veidošana ir izdevīga un kāds ir tās patiesais nolūks, – komentēja Ruta Klodāne.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto