Pēdējos mēnešos, raisoties diskusijām gan Madonas novada pašvaldības domē, gan Madonas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vidū saistībā ar SIA „Madonas namsaimnieks" piedāvātajām izmaiņām maksas aprēķinos par saražotajiem sadzīves atkritumiem, vairākkārt tika pieminēts arī tas, ka centieni Madonā šķirot atkritumus nav bijuši īpaši veiksmīgi.
Šo trešdien, dažas stundas pēc tam, kad uz SIA „Vidusdaugavas SPAAO" Madonas atkritumu šķirošanas – pārkraušanas staciju bija atvesti atkritumi no 14 dalīto atkritumu konteineriem, šķirošanas – pārkraušanas stacijā paviesojās arī „Stars". Jāatzīst, ka ieraudzītā dalīto atkritumu kaudze daudz neatšķīrās no tās, ko pēc kāda laika turpat blakus nodalījumā izkrāva atkritumu savākšanas auto, kas bija uzņēmis atkritumus no sadzīves atkritumu konteineriem.
– Putuplasts, pusdienu un krējuma trauciņi – nemazgāti, konfekšu iepakojumi, aizsieti maisiņi, ko pat nav vērts taisīt vaļā, pudele ar visu pienu un, lūk, pat bērnu baseiniņš izmests. No 14 dalīto atkritumu konteineriem savākto atkritumu svars ir 1,36 tonnas, un jau šobrīd ir skaidrs, ka vismaz puse no šiem atkritumiem netiks nodoti otrreizējai pārstrādei, – dalīto atkritumu konteineru saturu raksturoja SIA „Vidusdaugavas SPAAO" Madonas atkritumu šķirošanas – pārkraušanas stacijas pārzinis Gundars Dzenis.
Viņš neslēpa, ka līdzīga situācija bija vērojama arī iepriekš, taču pēdējo divu kravu saturs, kas sevī ietver kopš jūnija izmestos atkritumus, bijis īpaši neatbilstošs. Nav grūti secināt, ka tas daļēji ir skaidrojams ar cilvēku vēlmi mazināt faktisko atkritumu daudzumu, kas citādi būtu fiksēts kopējo sadzīves atkritumu konteineros. Tiesa, šie sadzīves atkritumi nekur nepazūd, par tiem vēlāk rēķins tiek piestādīts SIA „Madonas namsaimnieks". Gundars Dzenis atzina: turpinoties situācijai, ka uzņēmumam, atvedot dalītos atkritumus, pēc to šķirošanas pašam vēl sanāk piemaksāt, var novest tikai pie viena iznākuma – SIA „Madonas namsaimnieks", visticamāk, atteiksies no to turpmākas vākšanas, kā tas jau ir noticis Aizkrauklē.
Ne viss ir metams konteineros
Gundars Dzenis arī iepazīstināja ar pilnu atkritumu šķirošanas stacijas darbības ciklu. No sākuma stacijā izgāztie dalītie atkritumi pa konveijera lentu tiek nogādāti līdz vietai, kur tiek atsijāti smalkie atkritumi, visbiežāk sīki papīra gabaliņi. Gundars Dzenis norādīja, ka daudzi cilvēki dalīto atkritumu konteineros izmet tieši sīki saplēstus papīrus, ko darīt ir bezjēdzīgi, jo tie visi uz daudzpakāpju sieta tiek izsijāti un otrreizējā pārstrādē nenonāk. Tā vietā labāk papīrus nesmalcināt, bet sasiet ķīpās.
Tālāk atkritumi nonāk uz sadales līnijas, kur tie tiek šķiroti.
– Katrā pusē līnijai ir četri nodalījumi. Pirmajā nonāk cietā plastmasa, otrajā – plēve, trešajā – papīrs, bet ceturtajā – PET pudeles. Kā jau iepriekš minēju, liela daļa no šodien atvestās dalīto atkritumu kravas pārslīdēs pāri līnijai un nonāks sadzīves atkritumu konteinerā, – pastāstīja šķirošanas stacijas pārzinis.
Četras iepriekšminētās atkritumu grupas arī ir vienīgās, kuras Gundars Dzenis mudina iedzīvotājus mest dalīto atkritumu konteineros Kaut arī sākotnēji tika vāktas un šķirotas arī tetrapakas, stacijas pārzinis aicina iedzīvotājus dalīto atkritumu konteineros tās vairs nemest.
– Lai sapresētu vienu ķīpu no tetrapakām, nepieciešams 7000-8000 iepakojumu. Ja kaut viens procents no tām būs nemazgātas, visa ķīpa netiks pieņemta. Jūnijā jau saņēmu zvanu no Rīgas ar tekstu: „Lūdzu, šādus atkritumus vairāk nesūtiet!" Ziemā nemazgāto tetrapaku smaka nav tik izteikta, taču vasarā tā ir labi sajūtama. Diemžēl šajā jomā ir tā, ka neliela darvas karote sabojā visu medus mucu. To pašu var attiecināt uz kopējo dalīto atkritumu konteineru saturu. Agrāk, kad SIA „Vidusdaugavas SPAAO" vēl paši nodrošināja dalīto atkritumu savākšanu, bija pāris reižu, kad konteinera saturu uzreiz pieskaitījām sadzīves atkritumiem, jo šķirot to bija bezjēdzīgi, – skaidroja Gundars Dzenis.
Kā zināms, atsevišķs dalīto atkritumu konteiners ir stiklam. Arī te, iztukšojot saturu, atklājas dažādi pārsteigumi. Starp stikla pudelēm ir ne mazums skārdeņu, PET pudeļu, kā arī tādu trauku, kam tur noteikti nebūtu jāatrodas, kā, piemēram, burciņa ar krāsu, kurai virsū plastmasas vāks.
– Uz konteineriem skaidri un gaiši ir rakstīts – tikai stikla iepakojumi, taču mēs saņemam visādus brīnumus. Visinteresantāk ir rudenī, kad sākas konservēšana un pagrabu atbrīvošana no visa vecā. Pērn pat izveidojām izlasi no 8 burkām, kuru saturs bija atšķirīgs: marinēti gurķi, kabači, bietes, ķirbji, skābēti kāposti utt. Visas burkas, protams, bija iemestas stiklam paredzētajā konteinerā, – pastāstīja Gundars Dzenis.
Viņš arī aicināja iedzīvotājus dalīto atkritumu konteineros izmetamās lietas neiepakot maisiņos. Maisiņi vaļā netiks vērti, un tie visi tiks pieskaitīti sadzīves atkritumiem. Stacijas pārzinis uzsvēra, ka nereti maisiņos atrodas bērnu autiņi, sieviešu higiēnas piederumi un ir gadījies arī pa kādai šļircei. Šķirojot atkritumus, uzdurties šādiem atklājumiem nav patīkami.
Jākļūst apzinīgākiem
Runājot par nākotnes perspektīvu, Gundars Dzenis minēja Valmieras un Cēsu piemēru, kur dalīto atkritumu konteineri ir paredzēti vien tikai PET pudelēm, visu pārējo iedzīvotāji, kas vēlas šķirot atkritumus, paši nogādā šķirošanas stacijā. Arī Madonā ir šāda iespēja, un iedzīvotāji bez maksas var atvest gan skārdenes, gan nolietotās riepas, gan savu laiku nokalpojušās elektroierīces, gan elektriskās spuldzes. Cilvēki no laukiem, galvenokārt lauksaimnieki, bieži vien izvēlas atvest uz Augu ielu arī izmazgātus vējstikla šķidruma traukus. Tiek pieņemti arī lielgabarīta atkritumi, kas pagaidām biežāk tiek izmesti konteineru laukumos. Gundars Dzenis minēja, ka par stacijā nodotu dīvānu vairāk par 5 eiro, visticamāk, nebūs jāmaksā, tādēļ varbūt, pirms nest savu veco dīvānu uz konteineru laukumu, vispirms jāapsver ideja to atvest uz staciju. Ja jau bija iespēja attransportēt jauno mēbeli uz mājām, būs arī pieejams transports vecās aizvešanai.