Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par iespējamo dalību ERAF programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi" apakšaktivitātē „Nacionālās nozīmes velotūrisma produkta attīstība" ar projektu „Veloceliņa izbūve Madonas pilsētā".
Madonas novada domes attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs deputātus informēja, ka šis projekts tika izstrādāts jau 2008. gadā vēl Madonas pilsētas domes laikā, kad tika rakstīts pieteikums uz minēto ERAF programmas apakšaktivitāti. Tolaik Madona, Ventspils un Valmiera ar vienādu punktu skaitu palika kā pirmās aiz svītras. Šobrīd Ekonomikas ministrija ir ieekonomējusi līdzekļus un uzaicinājusi visas trīs pašvaldības projektu ieviest.
– No mūsu puses ir nepieciešams apliecinājums, ka vēlamies piedalīties. Uzreiz gan jāsaka, ka šis projekts ir nedaudz atšķirīgs no citiem, jo tolaik struktūrfondu līdzekļu sadales principi bija citādi. Konkursos lielākos punktus deva pašvaldības līdzfinansējuma daļa, līdz ar to pašvaldības līdzfinansējums šajā projektā līdzīgi kā Ventspilij un Valmierai ir 36% (Ls 307 000), – pastāstīja Nauris Volkovs.
Būtiskākais, ko šā projekta ietvaros paredzēts izbūvēt, ir veloceliņi, gājēju ietves un ielu apgaismojums. 2008. gada projektā šos objektus bija paredzēts izbūvēt Rūpniecības ielā (no dzelzceļa pārbrauktuves līdz luterāņu baznīcai), visā Oskara Kalpaka ielas garumā, kas ir ļoti noslogota, jo to izmanto arī Lazdonas pagasta iedzīvotāji. Tiesa, tā sākotnējā formā projektu īstenot vairs nevar, jo situācija šajā laikā ir mainījusies un arī Ekonomikas ministrija pieļauj iespēju to īstenot arī citviet Madonas pilsētā, taču kopējam garumam – 7,7 km – jāsaglabājas.
– Finansējuma piesaistē visas trīs pašvaldības ir ieguldījušas lielu darbu. Pats projekts nenoliedzami ir labs un sabiedriski nozīmīgs, taču tas, kas dara bažīgus un sajūsmu nedaudz mazina, ir lielā nepieciešamā līdzfinansējuma summa. Mums ir divas iespējas: viena – piedalīties, un jau nākamā gada februārī mēs tiktu pie līguma, bet darbi pa vasaru tiktu pabeigti, un otra – atteikties un paiet maliņā, kas noteikti iepriecinās mūsu Valmieras kolēģus, jo ļaus viņiem iegūt papildu finansējumu sava projekta realizācijai, – divus variantus, starp kuriem deputātiem jāizšķiras, piedāvāja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Deputātu domas, diskutējot par šo jautājumu, dalījās. Kaspars Udrass norādīja, ka minētie ielu posmi ikdienā tiek ļoti daudz noslogoti, tādēļ, ja vien novada finansiālā situācija un kredītportfelis to ļauj, projekts būtu jārealizē.
Andrejs Ceļapīters sarēķināja, ka, ņemot aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem, pirmajos gados pašvaldības budžetu uzņemtās saistības apgrūtinātu par aptuveni Ls 33 000 gadā. Vēlāk, sarūkot pamatsummai, arī kredītmaksājums būtu mazāks.
Vienlaikus viņš piebilda, ka deputātiem jāapzinās, ka tuvākajos gados šādam mērķim struktūrfondu finansējumu vairs piesaistīt nevarēs.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, diskutējot par minēto projektu, aktualizēja citu jautājumu.
– Mūsu novadā ir pilsēta un administratīvie centri, kur iedzīvotājiem ir nodrošināts siltums, ūdensapgāde, tiek apsaimniekotas mājas, īstenoti attīstības projekti, ir pieejami gan kultūras nami, gan sporta centri, taču mums ir arī liela daļa lauku iedzīvotāju, kam vienīgais pakalpojums, ko viņi saņem no pašvaldības, ir pašvaldības ceļš, kas iet gar viņu mājām. Šim mērķim mēs varam novirzīt pašvaldības ielu un ceļu fonda līdzekļus, kas pēdējā laikā ir sarukuši sešas reizes un kam arī turpmākajiem gadiem prognozes nav iepriecinošas. Šādā situācijā mums ir jāsāk apsvērt, vai prioritāte ir šis projekts pilsētā, kas, manuprāt, vairāk ir ekstra. Mums tuvākajā laikā būs jāstrādā ar jautājumu, kā pagastos notīrīt no pašvaldības ceļiem sniegu un regulāri tos nogreiderēt. Par investīcijām ceļu būvē vispār varam nerunāt. Lauku iedzīvotājs var pavaicāt – kādēļ no budžeta Ls 33 000 tiek novirzīti šādam projektam, bet ceļam, kas iet gar manu māju un ir vienīgais pakalpojums, ko no pašvaldības saņemu, netiek nekas? Ls 33 000 ir aptuveni viena mēneša maksājums ceļu fondā visam novadam. Šādus līdzekļus novirzot pašvaldības ceļiem, mēs kaut nedaudz mazinātu problēmu, – savu viedokli pauda Agris Lungevičs.
Andrejs Ceļapīters gan norādīja, ka šobrīd nav pieejams neviens finanšu instruments, kas ļautu iegūt līdzekļus situācijas uzlabošanai uz pašvaldību ceļiem.
– Mēs varam gaidīt, kad uzlabosies ekonomiskā situācija, un ņemt kredītu šim mērķim, kā arī ieguldīt līdzekļus no pašvaldības budžeta, taču Eiropas naudu lauku ceļiem piesaistīt mēs nevaram. Izņēmums bija programma „Ceļu satiksmes drošības uzlabošana apdzīvotās vietās", kam tika pieteikti arī trīs projekti no mūsu novada. Divi no tiem – Bērzaunes un Dzelzavas – tika apstiprināti (Ļaudonas projekts diemžēl neguva atbalstu). Tas ir labs rezultāts, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Pēc garām diskusijām, kad tika uzklausīts arī attīstības nodaļas speciālistu viedoklis un izzinātas potenciālās iespējas ar šī projekta palīdzību izbūvēt veloceliņu un ielu apgaismojumu arī uz Sarkaņiem un Lazdonu, kā arī iespēju šos darbus nodot pašvaldības uzņēmumam SIA „Madonas namsaimnieks", kas sevi labi pierādīja ūdenssaimniecības attīstības II kārtas projektā, deputāti nolēma apliecināt domes gatavību projektu realizēt un akceptēt pašvaldības finansējumu. Tiesa, daļa deputātu palika pie uzskata, ka gadījumā, ja situācija ar nākamā gada pašvaldības budžetu būs sliktāka, nekā šobrīd prognozēts, dome no projekta realizācijas varēs arī atteikties.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto