Laikrakstā jau informējām, ka 2016. gada pēdējā Madonas novada pašvaldības domes sēdē, deputātiem apstiprinot lokālplānojuma „Madonas pilsētas teritorijas daļai starp esošo kapsētu, Rūpniecības ielu, Lazdu ielu un zemes vienību ar kadastra Nr. 7001-001-0135 (Lazdu iela 16/1; 16/2; 16/3) Madonas novadā" izstrādāto galīgo variantu, kā arī lokālplānojuma vides pārskatu, tika pielikts punkts vienam no pērn plašāk diskutētajiem jautājumiem, proti, par Madonas pilsētas kapu paplašināšanu, kam bija nepieciešams rīkot pat trīs sabiedriskās apspriešanas sapulces.
Lai gan sanāksmes nebija kupli apmeklētas, domu apmaiņa tajās bija spraiga, lai neteiktu, ka brīžiem pat asa, jo visi, kas uz tām ieradās, bija tieši ieinteresēti apspriežamajā jautājumā – kāds dzīvo tiešā kapu tuvumā, cits izmanto garāžu kompleksus, kas atrodas lokālplānojuma teritorijā, bet vēl kāds darbojas apbedījumu biznesā. No vismaz vienas sabiedriskās apspriešanas termiņa lokālplānojuma izstrādātāji, kā arī vides pārskata veidotāji gan varēja izvairīties, ja laikus būtu no visiem dokumentiem izravējuši vārdu „krematorija", kuras būvniecībai lokālplānojuma teritorijā, kas kopumā aizņem 3,6 ha, atbalstītāju tikpat kā nav.
Sanāksmēs tika diskutēts arī par konkrētās teritorijas piemērotību apbedījumu veikšanai (augsts gruntsūdeņu līmenis, sporta un atpūtas bāzes tuvums) un to, vai grunts sastāva maiņai iztērētie līdzekļi būtu samērojami ar ieguvumu. Tika ieteiktas arī citas alternatīvas vietas apbedījumu ierīkošanai (Sarkaņu kapi, Liseskalna kapi u. c.), taču beigu beigās, kaut arī ieildzis, lokālplānojums ir izstrādāts un apstiprināts.
Jāķeras pie tehniskā projekta
Tiesa, punkts šim jautājumam ir pielikts tikai nosacīti, lielākais darbs vēl tikai veicams, un tā veikšana varētu īstenoties pat desmitgades ietvaros.
Pašvaldības attīstības nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāIiste Inese Solozemniece, ieskicējot tālāko rīcību, minēja, ka pirmā aktivitāte noteikti būs darba uzdevums tehniskā projekta izstrādei.
– Tas ir pirmais veicamais darbs. Par termiņu, kādā tiks izstrādāts tehniskais projekts, šobrīd ir grūti teikt, jo iespējams, ka tā izstrādei būs nepieciešams organizēt iepirkumu. Tikai pēc tehniskā projekta izstrādes būs arī skaidri zināms, kādi ar būvniecību saistīti darbi būs jāveic paplašinātajā kapu teritorijā. Tiesa, visi darbi, kas būs paredzēti tehniskajā projektā, uzreiz netiks veikti. Teritorijas apgūšana notiks kārtās. Jau tehniskā projekta izstrādes gaitā atkal tiksimies ar visu kapu teritorijai piegulošo zemju īpašniekiem un kopā ar speciālistiem meklēsim labākos risinājumus kapu teritorijas iekārtošanai. Bez šo cilvēku ziņas neko neprojektēs. Arī citi iedzīvotāji jau var vērsties pašvaldībā ar saviem priekšlikumiem, kā labāk iekārtot kapu teritoriju, – norādīja Inese Solozemniece.
Sāks ar pushektāru
Arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, kam sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs bija visai aktīvi jāaizstāv kapu paplašināšanas iecere teritorijā līdzās Madonas pilsētas kapiem, atzina – lai būtu iespējams veikt tos darbus, kas saistīti ar būvniecības sadaļu – inženiertīkli, ceļš, stāvlaukums, jauna kapliča u. c., ir nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu, taču dažus darbus jau plānots veikt līdz ar sniega nokušanu.
– Esam plānojuši aptuveni pushektāru lielu teritoriju pielāgot apbedījumu veikšanai jau šobrīd, līdzīgi, kā tas tika darīts pirms vairākiem gadiem, veicot kapu paplašināšanu. Tas dotu nelielu atelpu, lai mēs nesteidzoties varētu sakārtot visu pārējo lokālplānojuma teritoriju. Vēl esam iecerējuši šogad uzstādīt nožogojumu, kas norobežotu kapu teritorijai piegulošos īpašumus no kapiem. Kapu tuvums šo māju iedzīvotājiem rada diskomfortu, un ir jāmeklē labākais risinājums, kā to novērst. Skaņas noslāpēt droši vien ar žogu neizdosies, taču vismaz varam panākt, ka kapi nebūs kā uz delnas. Par to, kādu nožogojumu izvēlēties, gan vēl jādiskutē arhitektiem kopā ar īpašniekiem – vai tie ir apstādījumi vai, piemēram, 3 metrus augsta sēta, – skaidroja Guntis Ķeveris, piebilstot, ka gan nelielā laukuma ierīkošana apbedījumiem, gan nožogojuma uzstādīšana būtu jāveic šogad.
Citas vietas kapiem pilsētā nebūs
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs pirms nepilna pusgada Madonas pilsētas pārvaldnieks iedzīvotājiem minēja, ka vieta apbedījumiem Madonas pilsētas kapos ir atlikusi vien dažiem mēnešiem. Vaicāts, kāda situācija ar iespēju ierīkot jaunus apbedījumus kapos ir šobrīd, Guntis Ķeveris atzina, ka vietu, lai ierīkotu jaunus apbedījumus, tikpat kā nav, taču ir vēl kopumā pārsimt kapavietu teritorijās, kas iedalītas ģimenēm.
– Tik saspringta situācija, ka cilvēkus vairs nebūtu, kur apglabāt, nav, taču jaunu teritoriju apbedījumu veikšanai mums nepieciešams iekārtot pēc iespējas ātrāk. Ar minēto pushektāru Madona atrisinātu kapavietu trūkumu uz aptuveni desmit gadiem, – skaidroja Guntis Ķeveris.
Uz jautājumu, vai ar lokālplānojuma apstiprināšanu neatgriezeniski sperts solis kapu teritorijas paplašināšanai tieši šajā vietā (atminoties, ka no iedzīvotājiem bija aicinājumi izvēlēties citu vietu vai arī paplašināt Madonai līdzās esošos Sarkaņu kapus), pilsētas pārvaldnieks atbildēja apstiprinoši.
– Tieši ar šādu mērķi lokālplānojuma zemi pašvaldība iegādājās, un arī pēdējā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē iedzīvotāji norādīja, ka neiebilst pret kapu atrašanos tieši šajā vietā, vēl jo vairāk situācijā, ja kapu teritorija tiek paplašināta pakāpeniski. Uzskatu, ka arī jautājums par virsapbedījumu veikšanu Madonas pilsētas kapsētās, ko ierosināja kādā no sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm, nav aktuāls. Varbūt šajā ziņā esmu vecmodīgs, taču, manuprāt, situācijā, kad pietiek teritorijas kapu paplašināšanai, par šādiem risinājumiem nevajadzētu domāt, – savu viedokli pauda Guntis Ķeveris.
25.01.2017.