Pērn 24. novembrī teju diennakti ilgā plenārsēdē Saeima pieņēma 2017. gada valsts budžetu. Madonas novada pašvaldības pamatbudžeta pieņemšanai 26. janvārī bija nepieciešamas vien dažas minūtes.
Taisnības labad gan jāsaka, ka ceļš līdz budžetam bija krietni vien ilgāks, jo darbs pie tā izstrādes norisinājās vairāk nekā divus mēnešus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pašvaldības 2017. gada pamatbudžets tika pieņemts bez lielām domstarpībām, un arī domes deputāts Valentīns Rakstiņš, kas vēl pirms nepilna mēneša kritizēja budžeta veidošanas principu, pozitīvi novērtēja pašvaldības finanšu nodaļas ekonomistes Sarmītes Kalniņas veikto darbu un kopā ar pārējiem 13 domes sēdē klātesošajiem deputātiem pacēla roku par budžeta apstiprināšanu.
Stabilitātes budžets
Gan valsts, gan pašvaldību budžetiem atkarībā no tā, cik „biezi" tie ir, parasti piemēro apzīmējumus. Pirms dažiem gadiem, krīzes posmā, kad gada nevārds bija „optimizācija", budžetus parasti dēvēja par „jostas savilkšanas", „izdzīvošanas", „lieso" u. tml. Pēdējos pāris gados, kad valsts vismaz „uz papīra" ir atkopusies, tik draudīgus apzīmējumus vairs nedzirdam. Arī saistībā ar Madonas novada pašvaldības 2017. gada pamatbudžetu šādi vārdi netiek lietoti. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters sarunā ar laikrakstu atzina, ka šā gada budžetu var uzskatīt par „stabilitātes" un, ja pievieno klāt arī investīciju sadaļu, par kuru plašāka diskusija domē gaidāma jau mēneša beigās, arī „attīstības" budžetu.
Tas, kas ļauj ar pozitīvu skatu raudzīties uz šā gada budžetu, ir fakts, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ieņēmumu pieaugums.
– Kopējais novada apstiprinātais pamatbudžets gan ieņēmumos, gan izdevumos ir 21 863 949 eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gada sākumu, ir par 1 205 361 eiro vairāk nekā pērn. Madonas novada pašvaldības 2017. gada plānotie ieņēmumi bez mērķdotācijām ir 17 948 250 eiro. 2016. gada sākumā plānotie ieņēmumi bez mērķdotācijām bija 16 998 686, līdz ar to pieaugums ir par 5,6%, – „Staru" informēja Sarmīte Kalniņa.
Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, palielinājušies prognozētie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 549 628 eiro), nekustamā īpašuma nodokļa (par
67 805 eiro), mērķdotācijām no valsts budžeta izglītībai (par 215 204 eiro), transfertiem no citām pašvaldībām (par 76 000 eiro), dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) (par 211 841 eiro), ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem (par 57 481 eiro), savukārt samazinājušies plānotie ieņēmumi no nenodokļu ieņēmumiem (par 9915 eiro).
Pašvaldības ekonomiste skaidroja, ka tradicionāli kopš novada izveidošanas konkrētu pagastu teritoriju ienākumus, kas iegūti, pārdodot nekustamos īpašumus, mežus u. c., atgriež šajā teritorijā investīciju (bet ne darba algu) formā. Turpinās arī tradīcijas ievērošana, ar ko Madonas novads atšķiras no valsts institūcijām un daudziem citiem novadiem, proti, ka tas, ko pārvaldes ietaupa, ir pārejošs uz nākamo gadu un netiek no jauna pārdalīts, veidojot finansējumu nākamā gada budžetā. Galvenais nosacījums – atlikumu nedrīkst izlietot, finansējot darba algas, bet gan investējot attīstībā. Novadam kopumā atlikums uz gada sākumu ir 2 511 407 eiro pamatbudžetā un 320 586 eiro speciālajā budžetā (speciālo budžetu galvenokārt veido valsts mērķdotācija autoceļu un ielu uzturēšanai), tajā skaitā pagastu pārvaldēm – 841 823 eiro pamata un 143 695 eiro speciālajā budžetā.
Jāatgādina, ka pērn Saeimas deputāti, dalot deputātu kvotas, Madonas novadu aplaimoja ar 600 000 eiro sporta un atpūtas bāzes „Smeceres sils" tālākai attīstībai, kā arī mazāku summu (30 000 eiro) piešķīra blakus esošās mototrases attīstībai, kas ir liela investīcija pašvaldības sporta bāzēs.
Iestāde, aktivitāte, projekts
Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka budžeta veidošanas principi ir palikuši nemainīgi tādi paši kā iepriekšējos gados – no budžeta tiek finansēta iestāde, aktivitāte, projekts. Katrai funkcionējošai iestādei ir apstiprināts štatu saraksts, darba algas fonds, paredzēti līdzekļi izdevumu segšanai par apkuri, elektrību, ūdeni un kanalizāciju, skolēnu pārvadājumiem, degvielas iegādei, produktu iegādei skolēnu ēdināšanai. Šiem izdevumiem nepieciešamie līdzekļi tika aprēķināti, ņemot vērā pagājušā gada izpildi.
Vaicāts, kādas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir bijušas lielākās izmaiņas saistībā ar 2017. gada pašvaldības pamatbudžetu, domes priekšsēdētājs minēja, ka gan pērn, gan šogad tika izpildīti Ministru kabineta noteikumi par minimālās algas pieaugumu, kas ar 2017. gada 1. janvāri ir 10 eiro. Lai augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums nenovienādotos ar zemāk kvalificētajiem, tika piemērots 3% atalgojuma pieaugums arī pārējiem darbiniekiem. Pērn atalgojums tika paaugstināts līdz 5%.
– Būtiskākais izdevumu pieaugums ir izglītības sadaļā. Pašvaldībai bija jāiet līdzi MK noteikumiem par pedagogu atalgojumu un finansēt gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, gan arī tos pedagogus, kurus no valsts mērķdotācijas nav iespējams finansēt. Tas ir finansējums pedagogu atalgojumam mūzikas, mākslas skolu, bērnu un jaunatnes sporta skolas, bērnu un jauniešu centra pedagogu atalgojumiem, kā arī vispārizglītojošo skolu pedagogiem kuriem nav atalgojuma no valsts mērķdotācijas. Kopumā pašvaldība šim mērķim pirmajos astoņos gada mēnešos izlietos 245 445 eiro. Pozitīvi, ka mūsu izglītības iestādes, daļēji arī pašvaldības sniegtā atbalsta dēļ, apmaksājot gan skolēnu pārvadājumus, gan ēdināšanu (brīvpusdienām no pašvaldības budžeta paredzēti 186 732 eiro), kļūst aizvien interesantākas gan pašu novada bērniem, gan skolēniem no citiem novadiem. Jau trešo gadu savstarpējo norēķinu bilance ar citām pašvaldībām par bērniem, kas mācās mūsu izglītības iestādēs, būs pozitīva. Ņemot vērā to, ka bērnu skaits skolās kopumā samazinās, tas ir pozitīvs faktors, – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Monētas divas puses
Nav noslēpums, ka teju kopš novada izveides sākuma Madona no pašvaldības, kas veic iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, pati ir kļuvusi par dotācijas saņēmēju. Kopumā no valsts budžeta un citu pašvaldību budžetiem (transfertu ieņēmumi) šogad tiek plānots ieņemt 8 614 740 eiro, kas veido 39% no ieņēmumu kopapjoma (tiesa, aptuveni puse no šīs summas ir valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai). Dotācija pašvaldībai no PFIF ir 4 251 231 eiro, kas lielākoties arī ir pamatā budžeta ieņēmumu pieaugumam. Šis bija viens no nedaudzo diskusiju avotiem domē saistībā ar 2017. gada budžeta apstiprināšanu. Valentīns Rakstiņš aicināja apzināties, ka šie līdzekļi ir no lielajām pašvaldībām, galvenokārt Rīgas pārdalīta nauda, un, kaut arī tas dod lielāku Madonas novada pašvaldības budžeta pieaugumu, neatbalstīt šādu jau saknē netaisnīgu kārtību, kas vedina pašvaldības dzīvot uz citu rēķina un nedomāt par pašu attīstību. Citi deputāti gan oponēja, ka arī Madonas novada iedzīvotāji, kas dodas studēt uz Rīgu vai arī brauc uz galvaspilsētu pēc kāda pakalpojuma, rada lielu daļu no Rīgas ieņēmumiem, kā arī nevar aizmirst, ka Rīga savulaik īstenoja agresīvu politiku attiecībā uz iedzīvotāju piesaisti – reģistrēšanos galvaspilsētā, kad daļa no tiem ieņēmumiem, ko veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas, paliek nevis reģionos, bet galvaspilsētā.
Vaicāts, kādi varētu būt pašas pašvaldības pasākumi ieņēmumu palielināšanai, Andrejs Ceļapīters atzina, ka šī sadaļa lielākoties ir saistīta ar iedzīvotāju skaitu un struktūru.
– Ir jādomā, kā savu novadu darīt pievilcīgu un interesantu cilvēkiem, lai tie vēlētos Madonas novadā deklarēt savu dzīvesvietu, kas tālāk jau rezultētos lielākos ieņēmumos. Diezin vai mēs varam rīkoties līdzīgi, kā iedzīvotāju piesaistē rīkojas Rīga vai Jūrmala, taču arī Madonas novads, īstenojot dažādus pasākumus, var gūt pozitīvu pienesumu. Viens no tādiem ir drīzumā domē skatāmais jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošanu uzņēmumiem. Ar šādu ierosinājumu pašvaldībā vērsās paši uzņēmēji. Nodokļa atlaides apjomu varētu piesaistīt uzņēmumā nodarbināto skaitam. Protams, sākotnēji atlaide saistās ar mazākiem ieņēmumiem pašvaldības budžetā no nekustamā īpašuma nodokļa, taču ilgtermiņā tas ir attīstību veicinošs pasākums, – vienu no pasākumiem, kas ļautu gan atbalstīt uzņēmējus, gan perspektīvā iegūt jaunus pašvaldības iedzīvotājus, minēja Andrejs Ceļapīters.
Skats no malas
Jautāts, vai šis gads pašvaldībā nesīs arī kādas strukturālas izmaiņas, domes priekšsēdētājs atzina, ka šobrīd tādas nav plānotas, ja neskaita komunālās saimniecības pakalpojumu sniegšanas tālāku centralizāciju, kas patlaban ir teju finiša taisnē. Andrejs Ceļapīters gan piebilda, ka pērn Valsts kontrole Madonas novada pašvaldībā veica lietderības kontroli un pēc tās ir saņemti pragmatiski un vērtīgi ieteikumi par funkciju izvērtēšanu, vadoties pēc izmaksām, pakalpojumu sniegšanas formātu un pakalpojumu pieejamības.
– Valsts kontroles priekšlikumi ir loģiski. Tie attiecas gan uz iedzīvotāju reģistru, gan nekustamā īpašuma administrēšanu, grāmatvedības organizēšanu u. c. jautājumiem. Ir pat ļoti vērtīgi, ja kāds paskatās no malas un iesaka, kā labāk virzīties uz pakalpojumu kvalitāti un strukturālām izmaiņām, – sacīja domes priekšsēdētājs.
03.02.2017.