1. decembrī sabiedriskajai apspriešanai ir nodots Madonas novada izveidošanas projekts. Pilnā apmērā to varat atrast Madonas pilsētas mājas lapas aktualitāšu sadaļā, kā arī Madonas domes klientu apkalpošanas zālē līdz nākamā gada 2. februārim.
Tomēr gribētos ieteikt neatlikt iepazīšanos ar šo materiālu uz pēdējo brīdi – top jauna teritoriāli administratīva vienība – Madonas novads -, un tajā mums būs jādzīvo, jāstrādā, tāpēc jo būtiski ir zināt, kā novads darbosies, kāda ir novada attīstības stratēģija, kāda būs tā administratīvā struktūra, kādus jautājumus varēsim risināt vietējos centros, bet kad būs jāvēršas novada domē.
Madonas novada darbību paredzēts uzsākt 2009. gada jūlijā, tātad pašvaldību vēlēšanās, kas notiks nākamā gada jūnijā, ievēlēsim 17 deputātu jau Madonas novadam. Madonas novadu veidos 14 pagastu (Arona, Barkava, Bērzaune, Dzelzava, Kalsnava, Lazdona, Liezēre, Ļaudona, Mārciena, Mētriena, Ošupe, Prauliena, Sarkaņi, Vestiena) un Madonas pilsēta. Platības ziņā Madonas novads būs viens no desmit lielākajiem novadiem valstī (pašlaik tiek prognozēts, ka kopumā valstī būs 106 novadi).
Izpētot pašreizējo situāciju, ir iegūti daudzpusīgi dati, kas raksturo topošo Madonas novadu. Novada kopplatība būs 2153 kvadrātkilometri ar iedzīvotāju skaitu 28 868 (uz 2008. gada 1. janvāri), savukārt, vismazākais platības ziņā ir Lazdonas pagasts, bet lielākais – Liezēres pagasts; pagastu iedzīvotāju skaita ziņā pašlaik apdzīvotākais ir Kalsnavas pagasts, vismazāk apdzīvotais – Lazdonas un Vestienas pagasts. No ģeogrāfiskā viedokļa Madonas novads ir unikāls ar to, ka tajā ietilps teritorijas, kas savulaik piederējušas 3 dažādiem novadiem – Vidzemei, Latgalei un Sēlijai. Šajā apvienošanās projektā iesaistīto pašvaldību centri atrodas ne tālāk kā 30 kilometru līdz novada centram – Madonai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.12.2008.
Autore: DZINTRA STRADIŅA
Madonas pilsētas domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
OĻĢERTA SKUJAS foto no arhīva