Aizvadītajā nedēļā notikušajā Madonas novada pašvaldības domes sēdē deputāti izskatīja jautājumu par Madonas novada pašvaldības iestādes „Madonas pansionāts" pārvietošanu uz Mārcienu (Meža ielu 24).
Novada domes sociālo jautājumu komitejas vadītāja Vineta Lamberte deputātus informēja, ka ēku un tās telpas Meža ielā 24 ir apskatījuši gan komisijas deputāti, gan pašvaldības speciālisti un atzinuši, ka pēc rekonstrukcijas beigām tās pansionāta iemītniekiem varētu būt daudz labāk piemērotas nekā Madonas slimnīcas telpas, kurās pansionāts izvietots pašlaik.
– Jautājums par pansionāta pārvietošanu ir aktuāls, jo Madonas slimnīcai trūkst telpu pakalpojuma pilnvērtīgai nodrošināšanai, tādēļ arī aplūkojām iespēju pansionātu pārvietot uz citu vietu, konkrēti – uz Mārcienu. Tiesa, būtiski ir uzsvērt, ka šī pārvietošana nevar notikt ātrāk par rekonstrukcijas beigām, kas laika izteiksmē varētu būt šā gada vēls rudens vai pat nākamā gada sākums. Protams, šis nav viegli pieņemams lēmums, jo man vēl atmiņā ir laiks, kad Madonas rajona padomē lēmām par pansionāta pārvietošanu no Parka ielas uz slimnīcas telpām, taču jāsaprot, ka toreiz tas tika uzskatīts vien par pagaidu risinājumu, jo bija skaists plāns par pansionāta izvietošanu Biksērē, kas tā arī nerealizējās. Pansionāta darbinieki noteikti nepriecāsies par šāda lēmuma pieņemšanu, un pirmā reakcija jau ir jūtama. Man tika teikts, lai dome gādā autobusu, ar ko pārvadāt darbiniekus, taču daudzus novada iestādēs strādājošos neviens speciāli uz darbu neved.
Manuprāt, pats galvenais pansionāta iemītniekiem ir tas, ka telpas, uz kurām mēs pārcelsim pansionātu, būs labākas nekā pašreizējās. Zaudētāji viņi noteikti nebūs. Iespējams, ka ar šo soli visas slimnīcas problēmas atrisinātas netiks, taču vismaz daļa no tām – noteikti, jo aizvien biežāk nākas uzklausīt arī pacientu un iedzīvotāju sūdzības par to, ka, piemēram, bērniem jāuzturas vienā stāvā ar neiroloģiskajiem pacientiem. Arī sarunas ar pansionāta iemītnieku tuviniekiem atklāja, ka psiholoģiski nav īsti pareizi veciem ļaudīm atrasties slimnīcā, tādējādi radot iespaidu, ka viņi ir pacienti.
Domē ir nepieciešams pieņemt skaidru lēmumu, lai gan slimnīcas vadība, gan tie, kas realizē projektu Mārcienā, Meža ielā 24, gūtu skaidrību par nākotni un konkrēto telpu izmantošanas mērķiem, – sēdē deputātus par konkrēto jautājumu informēja Vineta Lamberte.
„Madonas slimnīcas" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars norādīja, ka būtiskākais ieguvums no pansionāta pārcelšanas būtu iespēja paplašināt slimnīcas ambulatoro daļu.
– Kā zināms, gaisā nemitīgi virmo neskaidrība un pieņēmumi par Latvijas slimnīcu nākotni, un arī Madonas slimnīcas stacionāra liktenis ir neskaidrs, taču ambulatorā sadaļa ir tā, kas ir stabila, ar iespējām to pat paplašināt, tādēļ mums būtu nepieciešams skaidrs lēmums, lai zinātu, kā tālāk rīkoties, – savu viedokli pauda Bruno Kokars.
Uz domes sēdi bija aicināta arī Madonas pansionāta direktore Rasma Ozoliņa, taču viņa uz sēdi nevarēja ierasties. Savu viedokli paust viņa bija uzticējusi Valentīnam Rakstiņam.
– No sarunas ar pansionāta direktori man radās iespaids, ka par šo lēmumu pagaidām nepriecājas nedz pansionāta darbinieki, nedz iemītnieki. Viens no argumentiem ir tas, ka līdz šim pansionāta telpu labiekārtošanā ir ieguldīti lieli līdzekļi. Protams, ikviens darbinieks būs pret, ja viņam jāmaina ierastā vide, taču šajā situācijā mums ir divas puses, kurās jāieklausās, gan darbinieki, gan klienti. Jāatzīst, ka mani vairāk interesē pašu klientu domas, jo viņiem tur būs jādzīvo, un šajā gadījumā tas tomēr nebūs tik vienkārši, kā pārcelties no Parka ielas uz slimnīcu. Šobrīd, kad pret ir gan personāls, gan klienti, es ieteiktu nesteigties, lai, risinot vienu problēmu, mēs pēkšņi neradītu otru, – sacīja Valentīns Rakstiņš.
Andris Sakne, kā arī daži citi domes deputāti secināja, ka nereti iestādes darbinieku viedoklis apzināti vai neapzināti iespaido arī iemītniekus, tādēļ svarīgi būtu neskaidrības savstarpēji izrunāt un atrisināt.
– Ja pansionāta administrācija ir pret šo soli, tad arī iemītnieki būs noskaņoti pret. Mārcienā iepazīstoties ar bijušajām armijas virsnieku kopmītnēm, kur istabiņā ir bijusi gan virtuvīte, gan duša un tualete, varu teikt tikai to, ka iemītniekiem sadzīves apstākļi noteikti uzlabosies. Mārcienā ir klusi un mierīgi, turpat priežu mežs, atliek tikai pie ēkas izvietot dažus soliņus un veikt nelielus labiekārtošanas darbus, lai vide kļūtu vēl piemērotāka dzīvošanai. Turpat netālu ir arī veikals, un tie pansionāta iemītnieki, kas nav guloši, varēs uz to aiziet. Tagad Madonā viņi dzīvo šosejas malā un nekur netiek. Ja kā primāro izvirzām pansionāta klientu, nevis personālu, tad šim lēmumam problēmas nevajadzētu radīt. Rajona padomes lēmums bija pansionātu pārcelt uz Sarkaņiem, novada dome pieņems lēmumu pārcelt to uz Mārcienu. Kas tik būtiski izmainās? Uz Biksēri visi pārietu, bet uz Mārcienu pēkšņi – ne? Mums iemītniekiem ir jānodrošina nevis pilsētas nosaukums vai konkrēta vieta, bet gan piemēroti apstākļi, un Mārcienā tie noteikti būs labāki nekā šobrīd Madonā, – savu viedokli pauda Andris Sakne.
Arī pašvaldības sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Olita Vaivode uzskata, ka Mārcienā pansionāta iemītniekus sagaida labāki apstākļi nekā tagad.
– Telpas Mārcienā ir plašas un piemērotas pansionāta iemītnieku sadzīvei. Madonā nevienā istabiņā nav sanitārā mezgla, ko Mārcienā var viegli ierīkot. Pansionātu iespējams arī vajadzības gadījumā paplašināt, kas šobrīd ir neiespējami. Projektā ir paredzēts arī pacēlājs, kas pansionāta iemītniekiem ratiņkrēslos ļautu biežāk uzturēties ārā.
Protams, var saprast, ka sākotnēji, gan paziņojot par pārcelšanos uz jaunu vietu, gan tur pārceļoties, ir diskomforts, tādēļ ir nepieciešams cilvēkiem jau iepriekš izskaidrot situāciju, un laika tam ir dots pietiekami. To, ka sarunas dod pozitīvu rezultātu, konstatējām, jau apmeklējot mūsu novada iedzīvotājus Ērgļu pansionātā. Pirmajā reizē ieminējāmies, vai viņi nebūtu ar mieru apsvērt iespēju pārcelties uz kādu no novada pansionātiem. Sākotnēji bija kategorisks „nē", taču, kad sākām stāstīt sīkāk par to, ka situācija kļūs labāka, rādījām fotogrāfijas, attieksme būtiski mainījās. Ja pansionāta iemītniekam būs iespēja konkrēti apskatīties un salīdzināt, no visām piedāvātajām iespējām viņš izvēlēsies labāko. Jau līdz šodienai divi iemītnieki no Ērgļu pansionāta ir pārcēlušies uz Ļaudonas pansionātu, divi tuvākajā laikā pārnāks uz Dzelzavu, bet vēl divi gaida vietu Barkavas pansionātā, ir arī viens, kas ir ar mieru braukt tikai tad, kad Madonas pansionāts jau būs pārcēlies uz Mārcienu, – savā pieredzē, apmeklējot cita novada pansionāta iemītniekus, dalījās Olita Vaivode.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters neslēpa, ka līdzīga situācija tai, kāda ir izveidojusies gan Madonas rajona padomē, gan tagad – Madonas pilsētas domē, jau ir bijusi ne vienreiz vien.
– Šādu situāciju mums ir nācies izdzīvot vairākkārt. Pirmā reize, šķiet, bija saistībā ar bibliotēku. Darbinieki kategoriski iebilda pret pārcelšanos uz bijušās poliklīnikas telpām. Pēc pāriešanas visi bija ļoti priecīgi. Arī, kad pirmo reizi pārcēlām pansionātu no Parka ielas uz slimnīcu, negāja viegli. Tas, ko es dzirdu šodien, ir vien ziediņi. Arī pašlaik mēs atkal ejam cauri tam pašam procesam, kad, pārceļoties uz labāku vietu, iebilst tieši darbinieki. Ir jārunā, jāstāsta, jāved uz vietas apskatīt, un tad cilvēki paši sapratīs, ka situācija Mārcienā iemītniekiem kļūs tikai labāka. Galu galā ēka jau no paša sākuma bija plānota kā viesnīca, un tur tiks radīta iespēja vienā istabiņā, ar savu sanitāro mezglu, dzīvot pa divi, kas pašlaik, uzturoties slimnīcas telpās, ir neiespējami, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Nepilnu stundu debatējuši par šo jautājumu, deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu pārvietot Madonas pansionātu uz Mārcienu. Šis lēmums gan vairāk ir konceptuāls, jo neparedz konkrētu laika ietvaru, vien piebildi „pēc rekonstrukcijas darbu beigām", līdz ar to laika posmā līdz šo darbu beigām gan sociālajam dienestam, gan sociālo jautājumu komitejai būs jācenšas ar argumentiem pārliecināt galvenokārt pašreizējos Madonas pansionāta iemītniekus, neaizmirstot arī par darbiniekiem, ka pārcelšanās uz Mārcienu ir pareizs un pamatots solis, kas uzlabos iemītnieku sadzīves apstākļus un atvieglos dzīvi Madonas slimnīcai.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS