Visai nokaitētā gaisotnē aizritēja 14. jūlijā notikusī Madonas novada pašvaldības finanšu un attīstības komitejas sēde, kā arī tai sekojošā domes ārkārtas sēde.
Dienas pirmajā pusē aptuveni divas stundas ilgās diskusijās deputāti, SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns un Madonas daudzdzīvokļu māju vecākie, apsaimniekotāji un pārstāvji apmainījās viedokļiem saistībā ar to, ka par jūniju iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu aprēķināta pēc faktiskā saražoto atkritumu daudzuma, nevis atbilstoši normatīvam, kā bija iepriekš. Osvalds Lucāns sēdē gan norādīja, ka ir vairākas mājas, kurām rēķini, pašu veikto pasākumu sekmēti, ir samazinājušies (pārsvarā mājas ar nelielu dzīvokļu skaitu); vairāk tomēr ir to daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju, kuriem rēķins par izvestajiem atkritumiem būtiski pieaudzis, sasniedzot 4 un pat vairāk eiro vienam cilvēkam mēnesī.
Pēc vairāku stundu diskusijas vienīgais secinājums bija tas, ka atkritumus apsaimniekojošais uzņēmums arī turpmāk samaksu aprēķinās „pēc fakta", kas, kā norādīja vairāki māju vecākie, rada un vēl radīs ne mazums problēmu.
Madonas iedzīvotāji, kuri ieradās uz sēdi, bija neapmierināti ar to, ka izdevumu slogu, kas rodas no trešo personu izmestajiem atkritumiem, kā arī nenoslēgtajiem līgumiem, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums uzliek tieši daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.
Nākamajā pirmdienā, 20. jūlijā, pulksten 9, meklējot risinājumus, lai rēķini nepieaugtu un vienlaikus netiktu radīti priekšnoteikumi, ka atkritumus izmet vietās, kur to nevajadzētu darīt, Madonas novada pašvaldības administrācijas ēkā Saieta laukumā 1 (otrā stāva sēžu zālē) notiks Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera rīkota sanāksme, kurā aicināti piedalīties visi problēmas risināšanā ieinteresētie. Par sanāksmē paustajiem viedokļiem un piedāvātajiem risinājumiem informēsim pēc sanāksmes.
Aicina līgumu nepārslēgt
Ar šo diskusiju sēdē vēl nebeidzās jautājumi, kas skāra SIA „Madonas namsaimnieks" darbību. Šomēnes uzņēmumam beidzās iepriekš noslēgtais līgums ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu Madonā un Madonas novadā (desmit pagastos), tādēļ domei vajadzēja lemt par līguma pārslēgšanu. Lēmumprojektā tika piedāvāts termiņš – septiņi gadi. Visai asi pret līguma pagarināšanu ar SIA „Madonas namsaimnieks" iebilda deputāte Jeuženija Adamoviča.
– Vai jums šķiet, ka pagarināt līgumu situācijā, kad ir izveidojies tāds stāvoklis atkritumu apsaimniekošanā, ir pieņemami? Sistēma nav sakārtota, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji saņem rēķinus, kuros ir astronomiski cipari. Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrība noskaidroja, ka tuvējā apkārtnē cilvēkiem vairāk par 2 eiro nav jāmaksā, bet mūsu rēķinos parādās 4 un vairāk eiro, – pamatojumu līguma pagarināšanai ar pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju nesaskatīja Jeuženija Adamoviča.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs aicināja lēmuma pieņemšanā par līguma pagarināšanu norobežoties no tā, kas šobrīd vada uzņēmumu, bet jautājumu skatīt šādi – vai atkritumu apsaimniekošanu novadā turpina pašvaldības uzņēmums, vai arī tiek rīkots konkurss, kas sniegtu iespēju šajā jomā ienākt privātam uzņēmumam. Viņš atzina, ka, no pašvaldības iedzīvotāju interešu viedokļa raugoties, labāk atkritumu apsaimniekošanu atstāt pašvaldības uzņēmumam, ko pašvaldība, lai arī dažkārt ne bez grūtībām, tomēr spēj kontrolēt.
Jeuženija Adamoviča minēja, ka novadā jau tagad ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas divi pašvaldības uzņēmumi – SIA „Madonas namsaimnieks" un SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums", kurš savus pakalpojumus sniedz četros pagastos, kuru iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu jāmaksā mazāk. Deputāte vaicāja, kādēļ šis uzņēmums nevarētu pretendēt uz pakalpojuma sniegšanu Madonas pilsētā. Viņa saņēma atbildi, ka uzņēmums pats nav ieinteresēts ienākt Madonā, jo tas prasītu pamatīgus ieguldījumus uzņēmumā.
Atšķirīgās atbildības jomas
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters diskusijā aicināja atgriezties pie tā, kas tika runāts sēdē jau dienas pirmajā pusē, proti, atbildības jomām.
– Atbildības zonas ir šādas – mūsu kā domes uzdevums ir noteikt tarifu. Tas ir izdarīts, un Madonas tarifs ir viens no zemākajiem valstī, par spīti tam, ka poligons, kurā tiek noglabāti novadā saražotie atkritumi, ir dārgākais valstī. Uzņēmuma atbildības joma ir organizēt atkritumu izvešanu. Arī šajā ziņā viss funkcionē labi. Jā, ir problēmas ar atsevišķiem līgumu neslēdzējiem, kas noteikti ir jāatrisina. Tad sākas namu apsaimniekotāju, īpašnieku un māju kolektīvu atbildības joma – kā sakārtot atkritumu (dalīto un nedalīto) laukumus, kam pieslēdzas arī pašvaldība, izvešanas biežums, kontrole par to, vai tiek izvests tik, cik maršrutu lapā ierakstīts. Vienreiz mums šīs atbildības jomas ir jāsadala un katram jāatbild par savu. Lēmumu, kas atcēla uzņēmuma vadītāja vēlmi sākt norēķinu pēc faktiskā atkritumu apjoma, dome atcēla pirms septiņiem mēnešiem. Vai šis laika posms bija par īsu, lai sagatavotos pārejai uz jauno kārtību, kas ir jāveido māju apsaimniekotājiem kopā ar māju kolektīviem? – diskusijā atzīmēja Andrejs Ceļapīters.
Jeuženija Adamoviča gan norādīja, ka situācijā, kad pati sistēma vairāku gadu laikā nav sakārtota un iedzīvotājiem bez iepriekšējas informēšanas un pārejas perioda liek maksāt ievērojami vairāk nekā līdz šim, nav pamata slēgt līgumu vēl uz vairākiem gadiem.
Ieilgusī diskusija raisīja manāmu neapmierinātību vairākos citos domes deputātos, galvenokārt novada pagastos dzīvojošajos. Deputāts Modris Zomerovskis aicināja beigt neauglīgo diskusiju un atcerēties, ka jautājums par līguma pārslēgšanu skar ne vien pilsētas iedzīvotājus, bet arī to desmit novada pagastu, kuros par atkritumu apsaimniekošanu rūpējas SIA „Madonas namsaimnieks", intereses.
– Līguma slēgšana skar ne vien pilsētu, bet arī pagastus, un arī pagasti uzņemas risku. Ja apsaimniekotājs būs slikts, tiks meklēts labāks, lai gan izskatās, ka, lai kurš nāktu, ikviens būs sliktais, – savu viedokli pauda Modris Zomerovskis, rosinot jautājumu par atkritumu apsaimniekošanas problēmām pilsētā turpmāk vairs šādā formā neskatīt, bet gan citos, tam daudz piemērotākos formātos, kā, piemēram, pirmdien notiekošā sanāksme pie Madonas pilsētas pārvaldnieka.
Likums jāpilda
Andris Sakne aicināja, pieņemot lēmumu un domājot par tālāko rīcību, ņemt vērā sēdes sākumā uzklausītos iedzīvotāju viedokļus.
– Jūs dzirdējāt māju vecāko un pārstāvju teikto. Ja katru mēnesi iedzīvotājiem par atkritumiem būs jāmaksā 6 un vairāk eiro vienam cilvēkam, baidos, ka mēs sagrausim atkritumu savākšanas sistēmu pilsētā. Beigu beigās paliks vien dažas daudzdzīvokļu mājas, kas nebūs konteinerus savākušas pie saviem logiem, un to iedzīvotāji tad arī būs spiesti maksāt lielāko summu, bet Madona tikmēr kļūs aizvien piemēslotāka, – norādīja Andris Sakne.
Agris Lungevičs atzina, ka pašvaldībai šobrīd nav daudz manevra iespēju: – Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu norēķiniem par atkritumiem ir jānotiek pēc faktiskā apjoma, taču, manuprāt, no uzņēmuma puses nebija īsti korekti, iepriekš neveicot izskaidrojošos darbus, nesniedzot pilnvērtīgu informāciju, aprēķinu sistēmu mainīt ar jūliju. Labāks risinājums būtu trīs mēnešus ilgs pārejas periods, kura laikā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji spētu savest kārtībā atkritumu konteineru laukumus, taču nav skaidrs juridiskais ceļš, kā to atrisināt, lai uzņēmuma vadītājs nesaņemtu administratīvo sodu par likuma neievērošanu, kā arī deputātiem nebūtu solidāri jāatbild par šādu rīcību, kā tas jau ir noticis Dobeles novadā. Šobrīd ir skaidrs – ja mēs atgriežamies pie samaksas aprēķina pēc normatīva, tad sekos administratīvais sods.
Arī domes priekšsēdētājs atzina, ka atgriezties pie aprēķiniem pēc normatīva, nevis faktiskā atkritumu apjoma, būtu sarežģīti, jo tas savukārt izraisītu neapmierinātību to iedzīvotāju vidū, kas jau ir sākuši sakārtot savus atkritumu konteineru laukumus un kuru rēķini par atkritumu savākšanu ir samazinājušies.
Deputāts Raimonds Aizstrauts, zinot to, ka vēl ir aptuveni 30% iedzīvotāju, ar kuriem nav noslēgti līgumi, aicināja uzņēmumam pašam segt izdevumus, kas radušies ar neiekasēto naudu, līdz brīdim, kamēr līgumi nebūs noslēgti ar vismaz 90% atkritumu ražotāju. Iedzīvotāji nevar būt ķīlnieki tikai tādēļ, ka nav bijis iespējams ar visiem noslēgt līgumus. Osvalds Lucāns atbildēja, ka uzņēmums tā līdz šim arī ir rīkojies, taču nu ir sasniegta robeža, pēc kuras pašiem segt izdevumus vairs nav iespējams.
Ar pirmo reizi neizdodas
Beidzot diskusiju un nonākot līdz balsojumam, deputāti līdztekus lēmumprojektā piedāvātajiem septiņiem gadiem ierosināja arī citus variantus – piecus un trīs gadus, kas ir mazākais saskaņā ar likumu pieļaujamais termiņš.
Jeuženija Adamoviča kolēģus brīdināja, ka, atbalstot līguma slēgšanu uz septiņiem gadiem ar SIA „Madonas namsaimnieks", ar kura darbību iedzīvotāji nav apmierināti, pašvaldībai jārēķinās ar pretreakciju.
– Vai jūs tiešām domājat, ka iedzīvotāji pēc šāda lēmuma nāks uz domi, lai pateiktu paldies par deputātu izrādītajām rūpēm? – sacīja deputāte.
Pārsvaru ar piecu deputātu balsīm guva ierosinājums par līguma slēgšanu uz pieciem gadiem, taču, tā kā nebija izdevies iegūt vismaz puses deputātu balsu, lēmums par līguma pagarināšanu tobrīd vēl netika pieņemts. Apzinoties, ka tik bezatbildīgi rīkoties nevar, jo šāds lēmums faktiski nozīmētu to, ka uzņēmums vairs neizved atkritumus, deputāti jautājumu atkal lika uz balsošanu, un vairākuma atbalstu guva piedāvājums līgumu slēgt uz pieciem gadiem. No sēdē klātesošajiem deputātiem pret līguma pārslēgšanu balsoja Andris Sakne un Jeuženija Adamoviča.