Pagājušajā nedēļā Madonas novada pašvaldības domes deputātiem kārtējo reizi nācās atgriezties pie jautājuma par kārtību, kādā aprēķināma samaksa par atkritumu apsaimniekošanu.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts deputātiem minēja, ka jautājums ar sagatavotu lēmumprojektu par pārejas perioda noteikšanu tapis tādēļ, ka saņemts vairāku daudzdzīvokļu māju vecāko un iedzīvotāju iesniegums ar lūgumu šādu pārejas periodu jaunas samaksas kartības ieviešanai noteikt, jo pēc jaunās kārtības piemērošanas ar šā gada 1. jūniju daudzu māju iedzīvotājiem būtiski pieaudzis maksājums.
Sasteigta pāreja rada problēmas
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, kurš uz domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera atvaļinājuma laiku pilda arī viņa pienākumus, tostarp vada domes sēdes, atzina, ka jaunā kārtība rada virkni problēmu, jo vairāku konteineru laukumu konteineros nonāk ne tikai tiem piesaistīto māju iedzīvotāju saražotie, bet arī citu – gan fizisko, gan juridisko personu – saražotie atkritumi.
– Mūsu uzdevums ir dot laiku jeb pārejas periodu, lai iedzīvotāji varētu sagatavoties un jaunā sistēma funkcionētu labāk – samaksa maksimāli atbilstu tam atkritumu daudzumam, ko iedzīvotāji ir saražojuši. Lēmumprojektā paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 1. oktobrim, atkārtoti brīdinot iedzīvotājus par to, ka samaksa tiks aprēķināta pēc faktiskā apjoma. Lēmumprojektā arī noteikts uzdot SIA „Madonas namsaimnieks" (turpmāk – „Namsaimnieks") veikt pārrēķinu par tiem rēķiniem, kas iedzīvotājiem ar palielinātu maksājumu tika piesūtīti jūlijā. Līdz 1. oktobrim uzņēmums strādā kā iepriekš un iedzīvotāji gatavojas izmaiņām. Iedzīvotājiem, kam pēc faktiskā daudzuma aprēķina maksājums ir samazinājies, nebūtu korekti atjaunot maksu pēc normatīva, tādēļ viņiem būtu jāļauj arī pārejas periodā norēķināties pēc faktiskā atkritumu apjoma, – par piedāvāto lēmumprojektu informēja Agris Lungevičs.
Aicina norēķinu sistēmu nemainīt
Valentīns Rakstiņš iebilda pret piedāvāto lēmumprojektu, jo uzskatīja, ka pati pāreja uz samaksu pēc faktiskā atkritumu daudzuma ir kļūdaina.
– Mēs uzliekam par pienākumu daļai iedzīvotāju maksāt par visiem tiem atkritumiem, kas nav uzskaitīti. Protams, būs, kas savus konteinerus aizvilks pie savām mājām, taču ko darīs pārējie? Nav jau grūti arī pārējiem to pašu izdarīt, taču kas notiks ar pilsētu? Būs tāds bardaks, kādu pat nevaram iedomāties. Cilvēki ļoti labi saprot esošo situāciju, ja kaimiņš aizvelk konteineru pie savas mājas un maksā vienu eiro, kamēr viņam jāmaksā septiņi. Rezultāts ir skaidri zināms. Man nav skaidrs, kā šādu lēmumu, ko neviena pilsēta nespēj izpildīt, bija iespējams pieņemt valsts līmenī. Tas ir nereāli, un arī Madonā sistēma nedarbosies. Arī mūsu mājas iedzīvotāji konteineru paņems pie sevis, bet par to, kas vēlāk jau būs samests ceļa malā, lai rūpējas pilsētas pārvaldnieks. Manā skatījumā, šī nav problēmas atrisināšana, bet gan saasināšana. Jau šobrīd cilvēki sadzīves atkritumus met dalīto atkritumu konteineros. Nebūšu pārsteigts, ka kāds arī pamanīsies savus atkritumus izgāzt pie domes administrācijas ēkas un tad varēsim priecāties par tik saprātīgi pieņemtu lēmumu, kuru neviena daudzdzīvokļu māja pilsētā nav spējīga izpildīt, – savu viedokli pret lemjamo jautājumu pauda Valentīns Rakstiņš, piebilstot, ka noteikti balsos pret līdzšinējās, grūti veidotās sistēmas sagraušanu.
Agris Lungevičs, komentējot domes kolēģa izteikumus, uzsvēra, ka kārtība, kad tiek maksāts par faktisko atkritumu apjomu, nevis pēc normatīva, pastāv teju visās Latvijas pilsētās. Izņēmumu ir nedaudz, no kuriem zināmākie – Dobele un Madona.
– Maksājums pēc normatīva, ko mēs līdz šim piemērojām, juridiski nav atļauts. Par šādas kārtības piemērošanu atbild lēmuma pieņēmēji. Dobeles novada pašvaldība un uzņēmuma vadītājs jau ir samaksājuši lielu sodu, tādēļ arī mums jādomā par risinājumu. Kā jau minēju, pašreiz valsts likumi aizliedz piemērot jebkāda veida nodevu, tādēļ mums ir jārod kāds veids, kā no šīs sistēmas aiziet. Normatīvu par 1,6 m3 jau esam atcēluši, protams, varam lemt atkal, taču par lēmumu būs jānes atbildība. Arī pāreja uz faktisko apjomu rada virkni problēmu. Viena no tām ir, ka 30% iedzīvotāju nav iesaistīti sistēmā. Viņi kaut kur savus atkritumus izgāž, un pie šīs problēmas kārtībniekiem nopietni jāstrādā. Tieši šo sarežģījumu dēļ ir priekšlikums noteikt pārejas periodu, kura laikā iedzīvotājiem, uzstādot slēgtos konteinerus, izbūvējot konteineru laukumu, uzstādot videonovērošanu, ir iespēja sagatavoties un novērst trešo personu atkritumu nonākšanu savos konteineros, – sacīja Agris Lungevičs.
Laukumu sakārtošana kavējas
Jeuženija Adamoviča sēdē atbalstīja viedokli, ka pašvaldībai kopā ar iedzīvotājiem būtu jāsakārto konteineru laukumi, taču pagaidām nav skaidrs, kam šajā jautājumā jāuzņemas iniciatīva.
– Mēs jau 6. jūlijā šo jautājumu apspriedām ar Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri un atkritumu apsaimniekotāju, taču ideja par laukumu sakārtošanu tika akcentēta jau agrāk. Pašvaldības attīstības nodaļas speciāliste Silvija Šīre bija sagatavojusi trīs paraugus, kā sakārtot laukumus, taču kopš 6. jūlija nekas daudz šai jautājumā uz priekšu nav pavirzījies. Daudzdzīvokļu māju vecākie un iedzīvotāji labprāt iesaistītos šajā procesā, taču vēlamies zināt gan par izmaksām, gan – kas tās segs. Laukumu sakārtošana būtu solis pareizajā virzienā, taču paralēli jāstrādā pie līgumu slēgšanas ar juridiskām un fiziskām personām. Pagaidām izskatās, ka izteiktāka ir vēlme uzlikt maksu par visiem saražotajiem atkritumiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kam to aprēķināt ir vienkāršāk, – sacīja Jeuženija Adamoviča.
Viņa arī neslēpa, ka līdz šim daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nav maksājuši tikai par pašu saražoto. Piemēram, jūnijā viņas apsaimniekotajai mājai maksa aprēķināta par 17m3 saražoto atkritumu, taču jūlijā, kad māja konteineru bija novietojusi savā iekšpagalmā, pilni bijuši vien 4 konteineri.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris sēdē akcentēja, ka būtu vērts meklēt risinājumu, kā izlīdzināt maksājumu uz visiem pilsētas iedzīvotājiem.
– Vai tiešām šo jautājumu nevar atrisināt tā, ka pilsētā savāktos kubus vai kilogramus atkritumu sadalām uz fizisko un juridisko personu skaitu? Pašreizējais piedāvājums norēķināties par faktisko ir diezgan negodīgs, jo pats novēroju, kas notiek, piemēram, ar dalīto atkritumu konteineriem. Dalīto atkritumu konteineros tiek mesti sadzīves atkritumi. Šādu centienu katram norēķinoties par faktisko apjomu būs aizvien vairāk, un, kā jau minēja Valentīns Rakstiņš, Madona pamazām pārvērtīsies par cūku kūti, – situāciju komentēja Guntis Ķeveris.
Viņš arī uzsvēra, ka par kopējiem sadzīves atkritumu konteineru laukumiem atbildīga pašvaldība, jo tie atrodas uz pašvaldības zemes, līdz ar to, ja pašvaldība vēlas, lai laukumi tiek saglabāti tajās vietās, kur tie ir šobrīd, problēmas risināšanai tai ir jāiesaistās pārvaldes līmenī.
Iebildēs neieklausās
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns, uzrunājot deputātus, aicināja viņus pret apspriežamo jautājumu izturēties ļoti nopietni.
– Jau pirms pusotra gada sākām sarunas ar māju vecākajiem, norādot, ka atkritumu daudzums laukumos ir neadekvāti liels, tādēļ jādomā par to sakārtošanu. Pagāja gads, un pērnā gada nogalē pēc domes lēmuma iedzīvotājus sākām informēt, ka samaksa tiks rēķināta pēc apjoma. „Namsaimnieku" manā personā uz to mudināja sarakste ar Patērētāju aizsardzības centru, kas noslēdzās vien pagājušajā nedēļā, kad viņi slēdza administratīvo procesu. Pēdējā vēstulē tika minēts, ka mums jāatceras tas, ko esam solījuši, un viens no šiem solījumiem, par ko es kā amatpersona galvoju, bija, ka par atkritumiem cilvēkiem jānorēķinās saskaņā ar apjomu. Iedzīvotāji bija informēti par gaidāmajām izmaiņām. Pirms pusgada tika iedots pārejas periods līdz 1. jūnijam, taču atsevišķu personu aģitācijas iespaidā process tika nobremzēts. „Namsaimnieks" ilgtermiņā vairs nespēj darboties tā, kā līdz šim. Likums perfekti nosaka, ka katram jārūpējas par savu konteineru laukumu un, ja tiek konstatēti pārkāpumi, jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs. Manā vērtējumā – process noris normāli. Piesakās aizvien vairāk juridisku personu, kas iepriekš nebija slēgušas līgumus. Tas, kas notiek Madonā, nav nekas jauns – šāds process norit arī citviet Latvijā, un nav pamata uzskatīt, ka mūsu iedzīvotāji pilsētu pārvērtīs par cūku kūti. Aicinu neatbalstīt piedāvāto lēmumprojektu, jo es kā uzņēmuma valdes loceklis un amatpersona šo lēmumu pildīt nevarēšu. Varat uzreiz ar mani pārtraukt līgumsaistības, jo jūsu lēmums būs pretrunā ar virkni likumu, – pret piedāvāto lēmumprojektu iebilda Osvalds Lucāns.
Domes deputātu vairākums tomēr nolēma atbalstīt sagatavoto lēmumprojektu un nobalsoja par pārejas perioda noteikšanu līdz 1. oktobrim, kas iedzīvotājiem sniegs iespēju labāk sagatavoties pārmaiņām.