Šo pirmdien uz savu pirmo sēdi sanāca Madonas novada domes sporta un veselības komiteja. Tajā, līdztekus komitejas vadītāja ievēlēšanai, ko deputāti nolēma pārcelt uz nākamo komitejas sēdi, tika lemts arī par pēdējo mēnešu vienu no aktuālākajiem jautājumiem – Madonas slimnīcas nākotni.
Pirmajā sēdē komisijas locekļiem bija jāizskata būtisks jautājums par atbalstu SIA „Madonas slimnīca" akcijai, kas mērķēta uz topošo māmiņu piesaistīšanu slimnīcas dzemdību nodaļai, proti, par finansiālu atbalstu dāvanu kartēm Ls 50 vērtībā katrai māmiņai, kas savu bērniņu laidīs pasaulē Madonas slimnīcā.
– Par šo jautājumu jau ir daudz runāts. Šobrīd mums ir jācenšas sasniegt 400 dzemdības gadā, jo 7000 pacientus ar 40% no nepieciešamā finansējuma slimnīcai ir neiespējami nodrošināt. Ja mēs to nespēsim, tad tiksim nobīdīti uz aprūpes slimnīcu grupu, kur finansējums un medicīnas pakalpojumu klāsts būs ievērojami zemāks.
Tā kā vienīgais no abiem kritērijiem, ko mēs vismaz varam censties izpildīt, ir 400 dzemdības, tad uz tā izpildi patlaban arī cenšamies strādāt. Pagājušajā gadā slimnīcā bija 314 dzemdības, bet šā gada pirmajā pusgadā – 144 dzemdības. Saglabājoties šādai tendencei, vismaz 100 dzemdības mums vēl ir jānodrošina papildus. Liekot sludinājumus Gulbenes, Balvu, Alūksnes, Cēsu, Jēkabpils un Aizkraukles avīzēs, esam aicinājuši pie mums visas topošās māmiņas, kurām, ja tās bērniņu laidīs pasaulē mūsu dzemdību nodaļā, tiks pasniegta dāvanu karte Ls 50 vērtībā. Nepieciešamības gadījumā māmiņas pēc dzemdībām ar mūsu palīdzību tiks nogādātas mājās.
Tā kā mums otrajā pusgadā tiek piešķirti vien 40% no nepieciešamā finansējuma, šo akciju saviem spēkiem nespējam realizēt, tādēļ pēc atbalsta vēršamies Madonas novada domē, – izveidojušos situāciju skaidroja SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
Vienlaikus viņš noraidīja baumas, ka Madonas slimnīca ir novesta līdz bankrotam. Pēdējos 5 gadus slimnīca ir strādājusi ar peļņu, un pašreiz tai nav arī parādsaistību, kas Latvijas situācijā ir visai unikāls gadījums. To kā pozitīvu aspektu uzsvēra arī domes komitejas locekļi, paužot neizpratni, kā slimnīcu, kas acīmredzami strādā veiksmīgi, spēj nopelnīt, ir atzīta par labāko savā medicīnas iestāžu grupā, pat, neatbraucot un neiepazīstot reālo situāciju, var pārvērst par aprūpes slimnīcu.
Šobrīd Madonas slimnīca, kuras apgrozījums pagājušajā gadā bija vairāk nekā 4 miljoni latu, bet nodokļos nomaksātā summa bija vairāk nekā miljons latu, ar tai atvēlēto finansējumu spēj uzņemt vien 9 pacientus dienā.
– Protams, mēs darām visu iespējamo, lai slimnīcu nelikvidētu. Jūs jau iepazināties ar vēstuli veselības ministrei Baibai Rozentālei. Šobrīd kopā ar Cēsu, Dobeles, Ogres, Preiļu un Tukuma kolēģiem esam sagatavojuši un nosūtījuši vēstuli arī ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un veselības ministrei. Tajā ir minēts, ka līdz gada beigām mūsu slimnīcas par spīti būtiskajam līdzekļu samazinājumam spēj „izvilkt", ko daļēji var izdarīt, novirzot pacientus uz dienas stacionāru, veicot maksas pakalpojumus, kā arī samazinot gultu skaitu. Tādējādi mēs saglabāsim iedzīvotājiem iespēju saņemt medicīnas pakalpojumu iespējami tuvu viņu dzīvesvietai, jo, kā zināms, šobrīd arī Rīgas slimnīcas nelabprāt uzņem pacientus. Zinot Veselības ministrijas stratēģiskās padomes lēmumu, uzskatām, ka šādos apstākļos nedrīkst slēgt lokālās slimnīcas. Vēstulē aicinām veselības ministri un Saeimas sociālo lietu komisiju apmeklēt mūsu slimnīcas un iepazīties ar situāciju uz vietām, lai nebūtu jāpieņem pārsteidzīgi lēmumi, – ar vēstules saturu iepazīstināja Bruno Kokars.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.07.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto