Rīt Madonas pilsētas kapos notiks svecīšu vakars, kad piederīgie, iededzot līdzpaņemtās svecītes, atcerēsies savus tuviniekus, kas nu jau mūžībā.
Diezin vai šai vakarā klātesošie domās par to, kā novada pašvaldība nākotnē iecerējusi attīstīt kapu teritoriju. Tomēr jau pirmdien, 26. septembrī pulksten 17, ēkas Saieta laukumā 1 trešā stāva zālē novada pašvaldība interesentus informēs par saņemtajiem priekšlikumiem, institūciju atzinumiem un piedāvātajiem lokālplānojuma risinājumiem teritorijā starp esošo kapsētu, Rūpniecības ielu, Lazdu ielu un zemes vienību ar kadastra Nr. 7001-001-0135 (Lazdu iela 16/1; 16/2; 16/3).
Publiskā apspriešana šajā jautājumā jau notika, un „Stars" par to rakstīja 30. augusta avīzē („Kur čigānam turpmāk govis ganīt?").
Cilvēki bija aicināti iesniegt savus priekšlikumus arī rakstiski.
Par savu nostāju minētā jautājuma sakarā stāsta madonietis Māris Āboliņš: – Esmu pret jeb neatbalstu lokālplānojuma Madonas kapu paplašināšanai pirmo redakciju. Pamatojumam varu minēt, ka nav pētīta un norādīta esošo kapu spēja apkalpot Madonas pilsētu turpmākos 20-50 gadus. Pilsētā, kur iedzīvotāju skaits nepalielinās, nav skaidras nepieciešamības kapus paplašināt. Paredzētā iespēja kapu teritorijā veidot krematoriju radīs būtisku ietekmi uz vidi – kopā ar putnu fabrikas un katlumājas izmešiem pie valdošajiem rietumu vējiem pilsētā būs smaku un piesārņojuma buķete, tuvākajos rajonos pilsētā nebūs patīkami atrasties un dzīvot. Lokālplānojums un vides pārskats ir izstrādāts ļoti zemā kvalitātē. Nav sniegta darba uzdevumos prasītā informācija, piemēram, par potenciālo krematorijas vietu, kapacitāti utt., nav izstrādāti nepieciešamie risinājumi. Piedāvātā vieta tehniski no vides apstākļu viedokļa nav derīga kapsētas ierīkošanai, tās pielāgošana un uzturēšana prasītu ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus.
Kā priekšlikumu Māris Āboliņš izvirza: – Pirms kapu paplašināšanas projektiem veikt esošo kapu inventarizāciju un aprēķinus par nepieciešamo apbedījuma vietu skaitu nākamajos 50 gados. Tā vietā, lai turpinātu darbu pie lokālplānojuma, līdzekļus un enerģiju veltīt izpētei, kā (resursu) pietiktu ar esošajiem kapiem; kapu paplašināšanas gadījumā pievērst uzmanību vairāku potenciālo kapsētu teritoriju izvērtējumam, tai skaitā apkārtējos pagastos, lai izvēlētos stratēģiski labāko vietu, nevis pašreizējo teritoriju, kur pat grunts sastāvs un hidroģeoloģija, iespējams, nav piemēroti apbedīšanai un prasīs nesamērīgi lielus līdzekļus vietas pielāgošanai/uzturēšanai. Pieiet kapu paplašināšanas un vietas izvēles jautājumam ilgtermiņa skatījumā. Ja pašlaik Madonas devīze ir „Pilsēta, kur esi gaidīts", izbūvējot krematoriju un ņemot vērā Madonas iedzīvotāju skaitu un krematorijas potenciālo noslodzi, Madona var kļūt par pilsētu, kur „Madonas krematorijā esi gaidīts" (pat no visas Vidzemes un Latgales). Ja lokālplānojuma autori to šādi arī domājuši, tad materiāli sabiedriskajai apspriedei jāsagatavo viennozīmīgi skaidri, lai iedzīvotāji saprot, par ko ir runa.
Madonas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013.-2028. gadam norādīts mērķis – „Moderna, radoša dzīves, kultūras un darba vide". Šādai virzībai uz pilsētu, kas pievilcīga arī jauniem cilvēkiem, vajadzētu izmantot Madonas neapstrīdamās un unikālās priekšrocības – Smeceres sila kompleksu, tīru vidi, dzīves vides kvalitāti. Pilsētas rietumu daļā nav pieļaujama iespēja veidot vēl kādu gaisa piesārņojuma avotu, un piedāvātais lokālplānojuma risinājums konfliktē ar iedzīvotāju vajadzībām un atpūtas nozarē strādājošo uzņēmēju interesēm.
– Kā tautā saka – „Vēl nav zvanīts, kuros kapos glabās", – pasmaida Māris Āboliņš.