Bedraini un putekļaini grants ceļi nav tikai lauku vidē raksturīga problēma. Arī Madonas pilsētā, pat nekur tālu prom nedodoties no maģistrālajām ielām, varam nonākt uz grants ceļa un dažkārt izbaudīt „komfortablu" zobus klabinošu braucienu.
Lielākoties šo problēmu pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļa cenšas risināt, regulāri uzberot grants kravas un ielas greiderējot, taču tas ir īslaicīgs risinājums un nenovērš visas problēmas, ko rada grantēts ceļš.
No grants uz melno segumu
Tiesa, situācija jau tuvākajā laikā vismaz dažās no grantētajām ielām varētu mainīties uz labo pusi, jo 31. martā Madonas novada pašvaldības domes sēdē, deputātiem diskutējot par investīciju plānu 2017. gadam, rezonansi guva ideja, ka varētu plānot pakāpenisku melnā seguma uzklāšanu tajās ielās, kur to iespējams izdarīt.
Dzirksteli šai idejai piešķīla domes deputāte Jeuženija Adamoviča, kas, redzot, ka investīciju plānā nav ietverta Nagates un Strauta ielas sakārtošana, aicināja šim darbam meklēt finansējuma avotu.
Kā sēdē atzina Guntis Ķeveris, jau pērn vairākās ielās – Aronas, Gaiziņa un Augu – ir atjaunots grants segums, un arī šogad to paredzēts darīt tajās ielās, kur tas nepieciešams. Deputāti gan sāka apsvērt domu, ka būtu jāizskata iespēja uzklāt melno segumu.
– Ja mēs izšķiramies par konkrētu ilgtermiņa risinājumu, ir jāveido programma melnā seguma uzklāšanai neasfaltētajās pilsētas ielās. Jautājums – cik metru no šīm ielām gadā mēs varam pārvērst asfalta segumā vai melnajā maisījumā? Pat īpaši nepētot budžeta iespējas, pieņemu, ka gadā varētu sakārtot aptuveni kilometru un līdz ar to 10 gados šo darbu pabeigt pilnībā. Tas, protams, ir domes politisks lēmums un izšķiršanās. Ja mēs par to spējam vienoties, tad sākam šo ceļu iet, – domes sēdē sacīja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Deputāti kopumā pauda atbalstu šai iecerei, un bija priekšlikums pirmos darbus sākt jau šovasar. Arī Guntis Ķeveris aicināja deputātus vismaz konceptuāli lēmumu pieņemt pēc iespējas ātrāk, jo nebūtu lietderīgi atjaunot grants virsmu, bet pēc tam domāt par melnā seguma uzklāšanu.
Dubultā virsmas apstrāde
Šobrīd šķiet, ka minētais jautājums tik tiešām nenoguls tālāk veicamo darbu plauktā, jo dome pie tā izskatīšanas atgriezās šonedēļ, 18. aprīlī, finanšu un attīstības komitejas sēdē, kurā Guntis Ķeveris un pašvaldības ceļu inženieris Edgars Gailums deputātus iepazīstināja jau ar konkrētāku darba apjomu un iespējamām izmaksām. Kā risinājums tika piedāvāta daudzviet citur Latvijā izmantotā dubultā virsmas apstrāde. Dubultā virsmas apstrāde nozīmē, ka uz grants ceļa tiek uzbērts šķembu materiāls un tiek veikta virsmas apstrāde ar bituma maisījumu, izveidojot melno segu. Šāda apstrāde nav līdzvērtīga asfaltbetona segumam, tomēr pie nelielas satiksmes intensitātes, kā tas ir lielā daļā no Madonas pilsētas ielām, kuras šobrīd neklāj asfalts, šāds segums ir ļoti piemērots. Turklāt atšķirībā no grants seguma, kas bieži ir jālīdzina ar greideru, pēc dubultās virsmas apstrādes ceļa kopšana ir daudz ērtāka un izdevīgāka.
– Pilsētā kopumā ir 14,5 km ielu, uz kurām nav melnā seguma, taču ne visur ir iespējams veikt dubulto virsmas apstrādi, jo dažas no ielām var raksturot kā vienkārši iebrauktas taciņas, kur faktiski ceļš būtu jāveido no jauna. Aptuveni 6 km ielu atbilst prasībām, lai varētu veikt dubulto virsmas apstrādi. Apkopojot ceļu būvniecības uzņēmumu piedāvājumus, aptuvenās izmaksas vienam ceļa kilometram ir 44 500 eiro. Konkrētu izcenojumu iegūsim, veicot iepirkuma procedūru, taču patlaban jābūt skaidrībai, vai pašvaldība šo pasākumu vēlas vai nevēlas veikt, – pastāstīja Guntis Ķeveris.
Edgars Gailums, stāstot par dubulto virsmas apstrādi, minēja, ka iegūtā melnā sega palielina braucējiem ērtību.
– Komforta līmenis būs augstāks, samazināsies bedrīšu veidošanās, ceļš neputēs, kas pilsētā ir īpaši problemātiski, un ceļš nebūs jāgreiderē. Jāpiebilst, ka dubultā virsmas apstrāde grantētiem ceļiem bieži vien ir pat labāks risinājums nekā asfaltēšana. Grunts sastāvs zem grants ceļa parasti nav zināms, un pastāv liela iespēja, ka grunts „izstaigā", līdz ar to deformējot ceļa virskārtu. Asfalts šādā situācijā parasti sāks plaisāt un veidosies tā dēvētie „zirnekļa tīkli", bet pēc dubultās virsmas apstrādes iegūtā melnā sega būs noturīgāka un vieglāk pielāgosies dažādām izmaiņām. Vizuāli tā, protams, neizskatīsies tik gluda kā asfalts, tomēr savu funkciju pildīs, – skaidroja Edgars Gailums.
Pilsētas pārvaldnieks aicināja ņemt vērā arī apstākli, ka zem daudzām ielām ir izvietotas komunikācijas, galvenokārt kanalizācija un ūdensvadi.
– Tas var ietekmēt darbu izmaksas. Veicot dubulto virsmas apstrādi, ceļa virsma paaugstināsies par aptuveni 30 cm. Būs nepieciešams līmeņot akas, kuras šobrīd atrodas 20-40 cm dziļumā, un AS „Madonas ūdens" problēmu gadījumā akas atrok. Veicot dubulto virsmas apstrādi, tās būs jāceļ uz augšu, jo šāda rakšanās katru reizi, kad kaut kas jālabo, vairs nebūs iespējama, – skaidroja Guntis Ķeveris, piebilstot, ka darbi katrā ielā var atšķirties.
Iecere iegūst aprises
Sēdē arī jau sākās pirmās diskusijas par to, kurās ielās vispirms būtu nepieciešama dubultā virsmas apstrāde. Andris Dombrovskis un Jeuženija Adamoviča aicināja darbus sākt tieši ar Jaunlazdonas rajonā esošo Strauta un Nagates ielu, jo tās ikdienā izmanto liels skaits iedzīvotāju.
– Vispirms jāsakārto Jaunlazdona. Tur ir daudz iedzīvotāju, kuriem nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku ceļu, – uzsvēra Andris Dombrovskis.
Deputāti piekrita, ka ielu noslodze varētu būt viens no būtiskākajiem kritērijiem, kas noteiks konkrētās ielas prioritāti. Svarīgs faktors ir arī jau minēto komunikāciju atrašanās zem brauktuves, ielas platums, pašreizējais ielas stāvoklis un kopējais ieguldījumu finansējuma apjoms, kas nepieciešams, lai sakārtotu konkrēto ielu.
Pie šī jautājuma Madonas novada pašvaldības dome atgriezīsies 27. aprīlī, kad domes sēdē plānots izveidot prioritāro ielu sarakstu un, iespējams, pieņemt lēmumu par darbu sākšanu kādā no ielām jau šajā gadā.
21.04.2017.