Madonas novada pašvaldības deputāti kārtējā domes sēdē, kas notika aizvakar, tika iepazīstināti ar Madonas novada ģerboņa un karoga idejas skicēm, kuras tika iesūtītas domes izsludinātajam konkursam un līdz 8. martam bija apskatāmas arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs. Ikviens apmeklētājs varēja arī nobalsot par sev tīkamāko skici.
Kopumā savus darbus konkursam bija iesnieguši seši autori. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne aicināja deputātus iepazīties arī ar dažiem citu novadu ģerboņiem, kas jau ir apstiprināti. Pēc Heraldikas komisijas datiem, Latvijā savus ģerboņus ir apstiprinājuši aptuveni 20 novadu. Lielākā daļa ģerboņu ir vienkārši pārveidoti novadu centra pilsētu ģerboņi. Piemēram, Talsu novada ģerbonis ir pārmantojis no pilsētas ozollapu vainagu, taču no ģerboņa pazudusi to turošā roka. Zīmīgi, ka arī vainagu veidojošo lapu skaits ir 18. Tieši tik pašvaldību veido Talsu novadu. Arī Bauskas novada ģerbonis ir mantojis pilsētas simboliku – lauvu, taču nu tā ir ieguvusi jaunu fonu. Citos novados ir iets vēl vienkāršāks ceļš, piemēram, Carnikavas pagasta un Lielvārdes novada ģerbonim pievienota vien pavediena apmale, viss pārējais palicis nemainīgs. Citos novados ģerboņi piedzīvojuši lielākas izmaiņas. Vecumnieku pagasta ģerboņa lilijas pārceļojušas arī uz novada ģerboni, taču divu vietā nu tās ir trīs, kā arī būtiski izmainīts ģerboņa stilistiskais noformējums. Rugāju novada ģerbonī apvienoti gan Rugāju (vārpas), gan Lazdukalna pagasta (lazdu rieksti) simboli. Līdzīgi kā Talsu novads arī Jaunjelgavas novads izvēlējās par pamatu saglabāt pilsētas ģerboni – grifu, taču ģerbonis tika papildināts ar 7 ūdens lāsēm, simbolizējot novadā apvienojušās pašvaldības.
Skices jau bija izvērtējusi Madonas novada ģerboņa izstrādes darba grupa un vairāki novada iedzīvotāji, un lielāko atbalstu guva Dainas Asarītes skices. Visās konkursa dalībnieku skicēs dominēja Madonas ģerbonī esošā gaiļa simbolika, un deputāti piekrita, ka gailim noteikti jābūt arī jaunajā novada ģerbonī, taču kopumā par uzvarētāju deputāti izšķirties nevarēja, jo pilnībā neapmierināja neviena no skicēm. Tika nolemts piešķirt vien veicināšanas balvu (Ls 30) un turpināt ar lielāko atbalstu guvušo skiču autori Dainu Asarīti sarunas par turpmāku darbu pie novada ģerboņa izstrādes.
Deputātu vēlmes aptvēra diezgan daudz aspektu, kas būtu jāatspoguļo novada ģerbonī, taču jau sēdes laikā kļuva skaidrs, ka saskaņā ar heraldikas noteikumiem ne visu no iecerētā izdosies īstenot. Kopumā deputātu ieteikumi ir šādi: ģerbonī jābūt Madonas pilsētas simbolam – gailim – un pretstatā pilsētas ģerbonim tam skats ir jāvērš uz labo, nevis kreiso pusi (skats uz priekšu, nevis atpakaļ pagātnē); ģerbonī jāattēlo tas, ar ko mūsu novads izceļas pārējo vidū – augstākais kalns un lielākais ezers, kā arī meži un zaļums; tā kā Madonas novads ir viens no lielākajiem valstī, būtu vēlams atspoguļot arī tajā apvienojušos pagastus vai to ģerboņus (tiesa, šobrīd tikai Madonai un pieciem pagastiem tie ir apstiprināti). Patlaban grūti teikt, cik daudzas no šīm iecerēm un kādā formā izdosies realizēt novada ģerboņa izstrādes procesā un vai gala rezultātu akceptēs Heraldikas komisija.
Deputāti uzsvēra, ka ļoti būtiski, lai ģerbonim būtu arī skaidra aprakstošā daļa, citādi bieži vien, raugoties ģerboņos, nav īsti skaidrs, kas tajos attēlots un domāts.
Veicināšanas balvu konkursā ieguva šī Dainas Asarītes Madonas novada ģerboņa (kreisajā pusē zaļš fons, labajā – sarkans) skice (attēlā) ar devīzi „Db7". Iespējams, tieši uz šīs skices bāzes arī tiks veidots jaunais Madonas novada ģerbonis.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS