Pirms vairāk nekā gada madonieši saņēma pozitīvu ziņu, ka rūpēs par viņu drošību, kā arī vēlmē pasargāt gan pašvaldības, gan uzņēmumu un iestāžu, gan iedzīvotāju īpašumu pašvaldība pilsētā uzstādījusi astoņas modernas novērošanas kameras.
Tiesa, jau visai drīz Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) Madonas iecirkņa dežūrdaļas, kur tiek novērots kamerās redzamais, kā arī nonāk visi videoieraksti,
darbinieki secināja, ka novērošanas kameru funkcijas ir visai tālu no vēlamajām, uz ko iecirkņa vadība jau vairākkārt ir norādījusi. Jāatgādina, ka vienas kameras iegāde pašvaldībai izmaksāja aptuveni 1000 eiro, kas kopā ar pārējo iekārtu, tostarp monitora, kas uzstādīts policijas iecirkņa dežūrdaļā, pašvaldībai izmaksāja aptuveni
13 000 eiro.
Pagaidām ieguvums mazs
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa priekšnieks Vasilijs Himuļa „Staru" informēja, ka vietējā iecirkņa policistus bažīgus dara pēdējā laikā vērojamā tendence, ka pieaug noziedzīgu nodarījumu skaits.
– Cilvēki kļūst agresīvāki, un, tuvojoties vasaras sezonai, prognozējam, ka varētu pieaugt tā saucamā ielu noziedzība, kā arī citi likumpārkāpumi, kuru skaits, vērojot statistiku, pieaug tieši pilsētas teritorijā. Madonas pilsētā pērn pirmajos trīs mēnešos bija 45 noziedzīgi nodarījumi. Šogad tajā pašā laika periodā to skaits jau ir pieaudzis līdz 67. Šā apstākļa dēļ jautājums par kontroli, jo īpaši pilsētas „karstajos punktos", ir ļoti aktuāls. Ar to gan ir klājies ne visai veiksmīgi. Nav noliedzams, ka videonovērošana palīdz ātrāk atklāt noziegumus. Piemēram, pērn bija gadījums, kad veikalā, pārdevējai novēršoties, kāds bezpajumtnieks no kases nozaga ievērojamu naudas summu. Pateicoties veikalā uzstādītajai novērošanas kamerai, noziegumu izdevās ātri atklāt. Taču ir arī citi gadījumi. Jau tiekoties ar domes deputātiem, informēju viņus par gadījumu, kad pērn vienlaikus tika apzagtas vairākas privātmājas, taču policijai, kaut arī zinājām aptuveno laiku, kad noziedznieki pameta pilsētu, jo-projām nav izdevies šo noziegumu atklāt, jo uz galvenajiem ceļiem, pa kuriem var izbraukt no Madonas, uzstādītās kameras diemžēl darbojas nepilnvērtīgi, – sacīja Vasilijs Himuļa.
Sabiedriskās kārtības uzturēšanu pilsētā nodrošināt šobrīd palīdz 18 novērošanas kameras. Vasilijs Himuļa neslēpa, ka iepriekšējos gados uzstādītās kameras (dažai no tām vecums ir mērāms pat 15 gados) nodrošina labāku attēla kvalitāti, nekā jaunās kameras, kuras par spīti platākajam skata leņķim neļauj attēlu pietuvināt, kā arī strauji zaudē kvalitāti, iestājoties krēslai vai tumsai.
– Nav īsti saprotams, kā kameras, kas ir teju desmit reižu dārgākas par mūsu vecajām, var būt nekvalitatīvākas. Tām bija jābūt krietni labākām. Esam aicinājuši pašvaldību šo jautājumu risināt, jo līdzekļi (un ne mazi) ir iztērēti, taču rezultāta nav, – situāciju komentēja VP VRP Madonas iecirkņa priekšnieks.
Viņš piebilda, ka, konstatējot problēmu, cits uzņēmums tika uzaicināts testa režīmā uzstādīt kādu no savām kamerām, lai pārbaudītu, vai vaina ir kamerās vai citā aparatūrā. Testa kamera darbojusies ļoti labi, līdz ar to var secināt, ka vaina ir tieši pašu kameru tehniskajos parametros, kuri īsti neatbilst policijas darba vajadzībām.
Palīdz atklāt un novērst noziegumus
VP VRP Madonas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Gundars Trops „Staram" norādīja, ka policijas darbā novērošanas kamerām ir ļoti liela nozīme.
– Varu minēt kaut vai vienu no pēdējo mēnešu notikumiem, kad divi alkoholu lietojuši jaunieši izsita stiklu Valsts ieņēmumu dienesta filiāles ēkai, kā arī vēl diviem veikaliem. Ja būtu pienācīga videonovērošana, jaunieši būtu aizturēti jau krietni vien ātrāk. Patruļpolicijas ekipāža šajā gadījumā strādāja ļoti profesionāli, taču šādos huligānisma gadījumos kameras ļauj policijai tērēt mazāk resursu un arī laika patēriņš ir mazāks, kas dažkārt ļauj novērst plašāku noziedzīgā nodarījuma seku rašanos, – savu viedokli pauda Gundars Trops, piebilstot, ka mazsvarīgi nav arī tas, ka kameras disciplinē iedzīvotājus, un potenciālais noziedznieks, zinot, ka darbojas novērošanas kamera, nesadūšosies uz noziedzīgu rīcību.
– Jautājumu par novērošanas kamerām esam centušies aktualizēt jau divus gadus, taču skaidra risinājuma joprojām nav. Šobrīd sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir uz Valsts policijas pleciem, jo pašvaldības policijas Madonā nav, darbojas vien trīs kārtībnieki, kas ir nepietiekams skaits uz tik lielu teritoriju kā Madonas novads. Ir solīts, ka tiks izveidotas vēl divas kārtībnieku štata vietas, taču arī šī jautājuma virzība ir apstājusies, – stāstīja iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.
Vasilijs Himuļa pauda cerību, ka jautājumu par novērošanas kamerām izdosies atrisināt līdz vasaras atnākšanai, kad karstajā laikā ne vienam vien iedzīvotājam rodas vēlme izrādīt savu agresivitāti un nesavaldību, līdz ar to var ciest gan līdzcilvēki, gan dažādas mantiskās vērtības. Viņš arī norādīja, ka pašvaldībai vajadzētu izvērtēt aparatūras iepirkumu un noteikt, vai pie vainas tajā, ka iegūtas īsti neatbilstošas kameras, ir uzņēmums, kas piegādājis nekvalitatīvu produktu, vai arī pašu iepircēju kļūda, nosakot neatbilstošu specifikāciju.
Gaida finansējumu
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, lūgts komentēt šo situāciju, atzina, ka pagaidām jautājums atduras pret finansējuma rašanu.
– Pēdējā domes sēdē deputāti diskutēja par brīvo līdzekļu sadali investīcijām, līdz ar to līdzekļi, kuri paredzēti administrācijas vajadzībām, tostarp novērošanas kamerām, vēl nav iedalīti. Savas vajadzības esam domei iesnieguši, un novērošanas kameras ir viena no prioritātēm, taču arī novada pagastiem ir savas prioritātes. Ja runā par pašu problēmu saistībā ar uzstādītajām kamerām, nevaru teikt, ka kameras, ko pašvaldība iegādājās, neatbilst iepriekš izstrādātajai specifikācijai. Pēc iegādes un kameru uzstādīšanas izrādījās, ka tās nevar izmantot, lai pietiekami labi atpazītu transportlīdzekļu numurus un cilvēku sejas. Jāņem vērā, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Neraugoties uz sarežģījumu, risinājums problēmai ir rasts un aparatūra jau ir izvēlēta, vienīgais jautājums ir par finansējumu, kura piešķiršana būs domes ziņā, –
norādīja Āris Vilšķērsts.
Pagaidām gan nav vēl zināms, kad investīcijām paredzētie aptuveni 540 000 eiro tiks sadalīti. Nav arī 100% pārliecības, ka tiks atbalstīta tieši novērošanas kameru iegāde, jo pieejamais finansējums ir mazs, taču vajadzību gan pilsētas administrācijai, gan pagastu pārvaldēm – ne mazums.