Mūzikas svētkos jauninājumu netrūkst

Svētku programma bija plaša un piedāvāja koncertus dažādām gaumēm, lai gan svētku norises garums, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bija nedaudz saīsināts (plašāk par koncertu programmu un mūziķiem lasāms 31. jūlija „Starā” rakstā „Latviešu mūzikas svētki „Madona 2010””).

Līdzās muzikālajam baudījumam šogad Latviešu mūzikas svētku apmeklētājiem bija arī kāds jaunievedums saldajā ēdienā — Jāņa Liepiņa teatrālie uzvedumi „Hercoga staļļmeistars un aktrise” un mirklis no komponista Franča Šūberta dzīves ar iecienītiem aktieriem — Ģirtu Jakovļevu, Zani Jančevsku, Lidiju Pupuri, Jāni Vimbu, operdziedātāju Ingunu Švāni un profesoriem Venti Zilbertu un Pēteri Plakidi.

Uzveduma „Hercoga staļļmeistars un aktrise” darbība norisinās Veimāras hercoga staļļmeistara Joziasa Šteina (Ģirts Jakovļevs) dzimtmuižā Kohbergā. Tur uzturas no Gētes vadītā galma teātra izraidīta aktrise (Zane Jančevska), kas prot sevi tā parādīt, ka Joziass Šteins aktrisē iemīlas. Šteins gadu desmitu ir pacietis Gēti kā savas sievas Šarlotes sirdsdraugu. Tagad Šteinam ir iespēja revanšēties. Lugu papildina komponista Pētera Plakida komponētā un atskaņotā mūzika un solistes Ingunas Švānes dziedātās V. A. Mocarta solodziesmas.

Otra teatrālā uzveduma, kas atklāj mirkli no Franča Šūberta (Jānis Vimba) dzīves, darbība norisinās gadu pirms komponista nāves. Šajā uzvedumā atklājas gan Franča Šūberta reizēm revolucionārās idejas, gan neapskaužamā mākslinieka dzīve — negūtā laikabiedru atzinība, naudas trūkums, taču tajā pašā laikā arī neatkarība (Šūberts nevēlējās kalpot ne firstam Esterhāzi, ne galmā) un nenogurstošā jaunrade. Franča Šūberta dziesmas „Ziemas ceļš” izpildīja Ventis Zilberts. Leijerkastnieka lomā iejutās Ģirts Jakovļevs, kaimiņienes — Lidija Pupure, bet viņas meitas — Inguna Švāne.

Arī apmeklētāji, domājams, novērtēja nelielo atkāpi no tikai latviešu mūzikas izpildīšanas, jo pasākums bija gana plaši apmeklēts.

Uzvedumu autors Jānis Liepiņš pēc izrādēm skaidroja, kāpēc izvēlējies tieši šādus vēsturiskos mirkļus mākslinieku dzīvē: — Tā kā vienmēr visi izceļ tikai Gēti, Šilleru, vajadzēja tomēr pienākt brīdim, kad izceļ arī Joziasu, kas arī ir ievērojama persona, lai gan daudzi saka — pārāk pelēks. Rakstīju, zinādams, ka šo lomu spēlēs Ģirts, tāpēc Joziasa tēls nu nekādi nevarēja sanākt pelēks un neizteiksmīgs. Runājot par Šūbertu — pēdējais viņa dzīves gads man šķita tāds, kurā mākslinieka būtība vislabāk var atklāties un taisni caur „Ziemas ceļu” (gadu pirms nāves sacerētas dziesmas). Jānis Vimba Šūberta lomai, manuprāt, ir piemērots, jo ir gan izskatīgs, gan apgarots cilvēks, kas parasti gan neiet kopā. Savukārt Zane Jančevska liktenīgās aktrises Frederīkes lomai ir kā radīta — arī viņai pieder daudzu pielūdzēju sirdis. Kopumā tā varētu būt, ka abiem uzvedumiem ir nedaudz melanholiska noskaņa, taču tad vislabāk arī ieraugāmas skaistās un priecīgās lietas.

Teatrālie uzvedumi esot iestudēti jau pirms kāda laika, arī aktieri un mākslinieki šādā sastāvā sadarbojoties jau sen. 

— Teatrālie uzvedumi, ko rādījām skatītājiem, uzrunā arī mani pašu, jo šādu mūziku patīk paklausīties arī ikdienā. Jāteic, tajos abos bija mazliet skumīga noskaņa. Tādas emocijas aktierim vienā vakarā, bet divos atsevišķos uzvedumos, ir nedaudz grūti pārstrādāt, iespējams, arī ne visiem skatītājiem šāds formāts ir viegli uztverams. Taču uzvedumi ir skaisti, nedaudz skumji, bet patiesi, — komentēja Ģirts Jakovļevs.

Savukārt Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts neilgi pēc uzstāšanās uzvedumā par Šūberta dzīvi uz skatuves stājās vēlreiz, nakts koncertā, kopā ar Juri Švolkovski, lai izpildītu brāļu Mediņu skaņdarbus vijolei. Ventis Zilberts dalījās iespaidos par šā gada mūzikas svētkiem: — Spēlēju gan teatrālajos uzvedumos, gan nakts koncertā, kas sekoja tiem. Nogurumu īsti nejūtu, jo, ja ir laba mūzika, var spēlēt vēl un vēl. Man šķiet ļoti interesanti, ka šajos svētkos iesaistīts tāds literāri muzikāls uzvedums. Iepriekš šo svētku ietvaros kas tāds vēl nav ticis izrādīts skatītājiem un klausītājiem. Varbūt tas ir ārpus svētku pamatidejas — koncertos spēlēt tikai latviešu mūziku, toties ir pārstāvēti latviešu meistari, aktieri, kas tomēr iederas svētku formātā. Arī publikai ir liela interese par pazīstamiem māksliniekiem. Gadu no gada svētkos šis tas atkārtojas, bet jaunu mākslinieku izpildījumā, arī tas ir jauninājums. Šogad priecēja skolēnu un to mākslinieku, kas iepriekš šeit nav bijuši, koncerti. Ideju netrūkst, un tās arī būs tās, kas noturēs apmeklētāju interesi. Savu reizi svētki ir lakoniskākā formā, piemēram, šogad bez lielā orķestra koncerta, bet tādā gadījumā apmeklētāji var klausīties kamermūziku un izjust intīmāku saikni ar to. Arī ar apmeklētāju interesi par šo pasākumu esmu apmierināts. Domāju, ka tie, kas šeit nāk, iepriekš ir gatavojušies un mākslinieku sniegumu tiešām novērtē. Skaitam šādā sakarā varbūt nav tik liela nozīme kā tam, vai koncerts klausītājam ir vajadzīgs, vai viņš to izbauda. 

Pat mums, zinātājiem, pēc teatrālajiem uzvedumiem atklājās daži nedzirdēti fakti, piemēram, skaņdarbu plašums, vēsturiski sīkumiņi, kā arī savstarpējās attiecības ar laikabiedriem. Tāpēc arī paši ar interesi varējām sekot uzvedumiem līdzi, kas ir Jāņa Liepiņa nopelns.

Autors: LAURA VOITIŅA
INGRĪDAS GAILĪTES foto