„Stars" jau informēja, ka šopirmdien pulksten 12.20 Madonā, Raiņa ielā, automašīnas KAMAZ vadītāja rīcība izraisījusi neprognozēti smagas sekas.
Kā informē policija, 1960. gadā dzimušais vadītājs novietojis automašīnu stāvēšanai uz Raiņa ielas un atstājis vadītāja vietu, to nenodrošinot pret izkustēšanos. Auto sāka ripot, iebrauca stāvlaukumā, kur aizķēra tur novietotās vieglās automašīnas VW Golf un VW Passat un pēc tam ietriecās mājas sienā. Negadījumā bojātas automašīnas un māja, bet, par laimi, cilvēki nav cietuši.
Stāvēt vai braukt?
Tiesa, neraugoties uz laimīgo sagadīšanos, ka šajā negadījumā neviens necieta, dažiem iedzīvotājiem, kuri vēroja negadījuma sekas, radās jautājumi par operatīvo dienestu darbu. Kāds aculiecinieks, kas vēlējās palikt anonīms, norādīja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Madonas daļa, braucot uz notikuma vietu, esot nevajadzīgi kavējusies.
– Ugunsdzēsēju auto brauca ar ieslēgtām bākugunīm, un es braucu tieši aiz viņiem, taču, piebraucis pie Saules ielas luksofora, ugunsdzēsēju auto, iedegoties sarkanajai gaismai, apstājās un kustību turpināja tikai pēc zaļās gaismas iedegšanās. Vai viņiem, saņemot izsaukumu, nevajadzēja pēc iespējas ātrāk doties uz negadījuma vietu, jo tobrīd taču nebija zināms, vai sadursmē nav cietušo? – vaicāja aculiecinieks.
VUGD Madonas daļas inspektors Gvido Miķelsons „Staram" apstiprināja, ka operatīvais transports ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu uz ceļa var veikt zināmus manevrus un pārējiem transporta līdzekļiem ir jādod ceļš, taču to var darīt tikai tādā gadījumā, ja tas neapdraud pašu vai pārējo satiksmes dalībnieku drošību.
– Es pats konkrētajā situācijā klāt nebiju, taču varu teikt, ka, kaut arī ieslēgtas bākugunis uz ceļa sniedz zināmas priekšrocības, ceļu satiksmes noteikumi joprojām ir jāievēro. Epizode, par ko runā aculiecinieks, notika krustojumā, kur mašīnas stāvēja uz Saules ielas, turpretī tās, kas brauca no Raiņa ielas, bija kustībā. Ja mēs brauktu taisni, tad apdzīšana problēmas neradītu, taču krustojumā bija jāveic pagrieziens, ko ar lielo ugunsdzēsēju auto nav viegli veikt. Acīmredzot autovadītājs šo situāciju izvērtēja un pieņēma lēmumu pagaidīt zaļo gaismu, – skaidroja Gvido Miķelsons.
Foto – dzīvības cenā
Negadījuma seku vērotāju pārsteigusi arī policijas rīcība.
– Notikuma vietā nekas netika norobežots, cilvēki brīvi staigāja un daudz netrūka, lai sāktu iet iekšā mājā. Pirmās lentes tika novilktas tikai labu laiku pēc negadījuma. Bet ja nu ēkā būtu sprādzienbīstama situācija? Arī vēlāk vakarpusē, kad kravas auto tika celts laukā, ne teritorija, ne ceļa posms netika norobežots. Kā to vērtēt no drošības viedokļa? Policija uzradās tikai pašās beigās. Cilvēki atradās pāris metru no ceļamkrāna, bērni jautri fotografēja, taču, ja notiktu nelaime, būtu daudz cietušo, – norādīja notikuma aculiecinieks.
Vidzemes reģiona Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma, vērtējot gan pašu negadījumu, gan operatīvo dienestu darbību, atzina, ka daudz kas vēl tiek analizēts: – Notikums izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, daudzi meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc notika nelaime un vai to varēja novērst. Sabiedrībā tiek analizēta arī policijas un apkārtējo darbība un rīcība. Viens no pamatoti uzdotajiem jautājumiem – kāpēc netika norobežota teritorija, tādējādi radot iespēju ziņkārīgajiem piekļūt bīstami tuvu negadījuma vietai? Lēmums par norobežošanu netika pieņemts, jo nekavējoties sākās arī nelaimes novēršanas darbi, kas paredzēja atvēlēt plašu teritoriju nepieciešamās tehnikas piesaistei. Policija izsaka pateicību visiem apkārtējiem, kas netraucēja policijai strādāt un veikt tai uzticētos pienākumus, arī vēršot policijas uzmanību uz iespējamām nepilnībām, organizējot glābšanas darbus. Saņemtā informācija tiks izvērtēta un pārrunātas nepilnības, lai tās netiktu pieļautas nākotnē. Vienlaikus policija vēršas pie iedzīvotājiem, izglītības iestāžu darbiniekiem un vecākiem izmantot šo gadījumu ne tikai kā sensācijas vērtu aprunāšanas objektu, bet pārrunāt ar jauniešiem nepieciešamību šādos gadījumos ievērot drošības pasākumus, neejot bīstami tuvu notikuma vietai. Ja neko vairāk, tad vienkārši atbildot uz jautājumu – vai fotogrāfija būs tavas dzīvības cenas vērta?
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto