Šā gada aprīlī Madonas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu par ilgtermiņa aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē 125 000 eiro apmērā, lai varētu nodrošināt pašvaldības SIA „Madonas slimnīca" pieslēgšanu pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Kopumā projekta īstenošanai ir nepieciešami 183 791,06 eiro, taču atlikusī daļa finansējuma – 59 000 eiro – aptuveni līdzīgās daļās bija jānodrošina SIA „Madonas slimnīca" un SIA „Madonas siltums".
Tiesa, augustā pie šī jautājuma skatīšanas domei bija jāatgriežas atkārtoti, jo atklājās, ka no iecerētajiem 125 000 eiro pašvaldība Valsts kasē var aizņemties tikai 75 000 eiro, līdz ar to veicamajiem darbiem rodas 50 000 eiro iztrūkums.
– Lai pievienotu SIA „Madonas slimnīca" pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, SIA „Madonas siltums" ir jāizbūvē siltumtrase no Cesvaines ielas 7 uz Rūpniecības ielu 38. Siltumtrases izbūvei nepieciešamā kopējā summa saskaņā ar tehnisko projektu un SIA „Madonas siltums" sertificētu speciālistu izstrādāto tāmi ir 183 791,06 eiro. Tas, kādēļ jāatgriežas pie aprīļa sēdes lēmuma un tas jāpārskata, ir saistīts ar finansējuma pieejamību. Madonas novada pašvaldībai prioritāro investīciju projektu īstenošanai gadā ir pieejami 250 000 eiro, ko pašvaldība var aizņemties Valsts kasē. Šogad vairākiem prioritāriem mērķiem dome jau ir ņēmusi aizņēmumu – remonts Dzelzavas kultūras namā, Mārcienas katlumājas siltummezgla sakārtošana, ēkas Blaumaņa ielā 3, Madonā, fasādes atjaunošana. Šobrīd pašvaldībai atvēlētā limitētā finansējuma ietvaros ir pieejami vairs tikai minētie 75 000 eiro, ar kuriem nepietiek, lai finansētu visu projektu kopumā, – sēdē informēja pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts.
Izdevīgāk pieslēgties kopējai siltumapgādei
Norādot, kādēļ nepieciešama slimnīcas pieslēgšana pie centralizētās siltumapgādes, Āris Vilšķērsts skaidroja, ka pašvaldības SIA „Madonas slimnīca" pilsētā ir liels siltumenerģijas patērētājs, kas līdz šim nepieciešamo siltumenerģiju ir ražojis savā katlumājā. SIA „Madonas slimnīca" katlumājas iekārtas ir novecojušas, neefektīvas, tajās ražotās siltumenerģijas izmaksas ir augstākas, nekā izmaksas SIA „Madonas siltums", it sevišķi vasarā, kad ir jānodrošina tikai karstā ūdens sagatavošana. Lai veiktu SIA „Madonas slimnīca" katlumājas iekārtu nomaiņu, būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi, kas būtu jāfinansē pašvaldībai, ieguldot finansējumu SIA „Madonas slimnīca" pamatkapitālā. Šādā situācijā efektīvākais risinājums ir SIA „Madonas slimnīca" apkures sistēmas pievienošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tādā veidā sasniedzot vairākus mērķus: iegūstot iespēju realizēt papildu siltumenerģijas daudzumu, tiek novērsta vai vismaz maksimāli samazināta nepieciešamība SIA „Madonas siltums" paaugstināt apkures tarifu; nav nepieciešami ieguldījumi SIA „Madonas slimnīca" katlumājas rekonstrukcijai; iegūstot lētāku siltumenerģiju, samazinās izdevumi SIA „Madonas slimnīca" ēku apkurei un karstā ūdens apgādei.
Pašvaldības izpilddirektors arī atgādināja, ka, realizējot Madonas novada pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas plānu, SIA „Madonas siltums" ir nodota siltumapgādes pakalpojuma sniegšana Dzelzavas un Liezēres pagastā, kā arī ir uzsākta Barkavas pagasta siltumapgādes pakalpojuma nodošanas procedūra.
– Lai nodrošinātu stabilu pakalpojuma sniegšanu un efektīvu apkures sistēmu iekārtu darbību, ir jāveic ievērojami ieguldījumi šo sistēmu sakārtošanā. Lai gūtu ieguldījumiem nepieciešamo finansējumu, uzņēmumam vai nu jāpaaugstina siltumenerģijas tarifs, vai jārealizē vairāk siltumenerģijas. Tā kā siltumenerģijas patērētāji pastāvīgi veic pasākumus siltumenerģijas patēriņa samazināšanai, vienīgā iespēja palielināt siltumenerģijas realizācijas apjomu ir jaunu patērētāju pieslēgšana esošajām siltumapgādes sistēmām, –
uzsvēra Āris Vilšķērsts.
Risinājumus vēl meklē
Domes deputāti vienojās par pašvaldībai pieejamā ilgtermiņa aizņēmuma – 75 000 eiro – ņemšanu Valsts kasē Madonas novada pašvaldības prioritārā investīciju projekta „Pamatkapitāla palielināšana SIA „Madonas siltums" siltumtrašu izbūves no Cesvaines ielas 7 uz Rūpniecības ielu 38, Madonā" īstenošanai, taču jautājums par atlikušo nepieciešamo summu 50 000 eiro tobrīd palika gaisā karājoties.
Risinājums tika meklēts jau neilgi pēc domes 16. augusta ārkārtas sēdes, kad uz kopīgu apspriedi pulcējās abu uzņēmumu un pašvaldības pārstāvji. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters „Staru" informēja, ka daļēji risinājums finansējuma deficītam ir rasts.
– Slimnīca daļu finansējuma bija plānojusi ieguldīt slimnīcas teritorijā esošās trases pārbūvei. Aicināju izvērtēt šo nepieciešamību un vietās, kur siltumtrase nav nekvalitatīva, to nepārbūvēt, tādējādi ieekonomējot resursus un novirzot tos citiem darbiem. Otrs priekšlikums bija slimnīcai avansa veidā norēķināties ar SIA „Madonas siltums" ar malku, kas iegādāta slimnīcas apkurei. Vēlāk šis priekšfinansējums savstarpējos norēķinos par siltumu tiktu dzēsts. Sarunas kopumā bija konstruktīvas, taču punkts finansējuma meklēšanai vēl netika pielikts, un abu uzņēmumu vadītāji pie tā turpinās darbu, – pastāstīja Andrejs Ceļapīters.
Domes priekšsēdētājs nepieļāva situāciju, ka slimnīca šogad netiks pieslēgta pie centrālās siltumapgādes sistēmas. Jau tagad ir ieguldīti lieli resursi, tādēļ iesaldēt projekta tālāku īstenošanu būtu neracionāli.
– Ja reiz darbi iesākti, tie ir jāturpina un jāpabeidz, un vēl ir pietiekami daudz laika, lai tos paveiktu. Vēlamais termiņš ir līdz apkures sezonas sākumam, taču slimnīca jebkurā gadījumā nepaliek bez siltumapgādes, jo vēl arvien ir iespējams nodrošināt apkuri un siltā ūdens apgādi no savas katlumājas, – bažas, ka situācijā, ja līdz aukstā laika iestāšanās brīdim Madonas slimnīca netiek pieslēgta centrālajai siltumapgādei, slimnīca varētu palikt bez siltuma, noraidīja domes priekšsēdētājs.
Arī iedzīvotāji interesējas
Līdzīgi kā pašvaldības izpilddirektors, arī Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka pieslēgums kopējai siltumapgādes sistēmai slimnīcai ir krietni vien racionālāks risinājums, nekā ieguldīt līdzekļus jaunu apkures katlu iegādē, sagādāt kurināmo un algot kurinātājus. Tā vietā uzmanību varēs pievērst siltuma regulēšanai un energoefektivitātes pasākumiem, lai samazinātu siltuma patēriņu.
– Tas attiecas ne vien uz slimnīcu. Šis ir racionālākais risinājums arī citiem uzņēmumiem un privātmāju iedzīvotājiem. Pamazām iedzīvotāji (par ko liecina viņu aktivitāte) to sāk apzināties un novērtēt. Vairāku ielu (kā, piemēram, Valmieras ielas) iedzīvotāji ir pauduši vēlmi pieslēgties siltumtīkliem, ko gan šogad resursu trūkuma dēļ nevar īstenot, taču nākotnē noteikti tiks meklēti risinājumi, kā paplašināt klientu loku. Protams, sākotnēji tas saistās ar izdevumiem abām pusēm, taču ilgtermiņā šie ieguldījumi atmaksājas, – atzina Andrejs Ceļapīters.