26. oktobrī Madonas pilsētas kultūras namam, būvētam kā aizsargu namam, apritēja 80. gadskārta. Kultūras nams šajā ēkā atrodas kopš pēckara gadiem, jo, mainoties politiskajai situācijai Latvijā, aktivitātes aizsargu namā noslēdzās 1940. gada vasarā.
Atzīmējot pēc Vernera Vitanda projekta būvētā nama apaļo jubileju, tās šodienas iemītnieki – Madonas kultūras nama ļaudis – sestdien, 14. novembrī, pulksten 18 aicina uz jubilejas koncertu. Sarīkojuma režija uzticēta jaunajam R. Blaumaņa Madonas Tautas teātra vadītājam – režisoram Normundam Griestiņam, koncertā piedalīsies kolektīvi, kas šodien darbojas vēsturiskajā celtnē.
Kā stāsta iestādes mākslinieciskās daļas vadītāja Ināra Cakule, foajē telpā būs skatāma izstāde ar ēkas senajiem fotokadriem un Madonas aizsargu nama Goda grāmata ar ierakstiem no 1935. gada. Piecus gadus šajā grāmatā tika veikti ieraksti, pēc tam (sakarā ar varas maiņu) tā aizceļoja uz ārzemēm, vēlāk tika atsūtīta atpakaļ uz Latviju.
– Gaidot jubileju, atklāju, ka esmu te augusi, darbojos un ēku pieņemu kā pašsaprotamu, bet, kad sāc skatīties, kas ir vēstures apcirkņos, atklājas lietas, ko līdz šim nebiju novērtējusi, – atzīst Ināra. – Mani uzrunāja ēkas vēsturiskais aspekts – tas, kā nams tika celts, kā cilvēki veda baļķus, vēlāk aizsardzes auda aizkarus, lai visu iekārtotu cilvēki paši. Tik lielā apmērā līdz tam sabiedrība vienotā darbā nebija iesaistījusies, uz sabiedriskā ieguldījuma rēķina tika ietaupīti 10 tūkstoši latu.
Gadu gaitā ēkas iekšienē un ārējā izskatā notikušas daudzas izmaiņas, bet iestādes darbošanās būtība nav mainījusies. Nams ir pulcēšanās vieta, kur smelties iedvesmu, uzpildīties dvēseliski, atrast līdzīgi domājošos, attīstīt sevī kādu māksliniecisku prasmi un sniegt piepildījumu Madonas skatītājiem un klausītājiem.
14. novembra koncertā uz skatuves kāps koristi, pūtēju orķestris, dejotāji, kokļu ansamblis – priekšnesumi būs visos žanros un iespējās. Pasākuma režisors Normunds Griestiņš vēsta, ka līdzās kultūras nama kolektīviem redzēsim arī viesmāksliniekus – mūzikas apvienību „Origo boys" no Rīgas un Sandi Vāgneru, kas spēlē analogo bungmašīnu. – Tas būs eksperimentālais vaibsts koncertā – cilvēki, kurus pazīstu, kuri ir „mans pagarinājums", – komentē Normunds Griestiņš.
Ar prozas tekstiem savukārt darbosies R. Blaumaņa Madonas Tautas teātra aktieri, klausītājus iepazīstinot ar krievu rakstnieka, absurda meistara Daniila Harmsa rakstīto vārdu. – Zinot Harmsa daiļradi un literāro nostāju, likās, ka tas koncertu varētu darīt krāsaināku un vieglāku, – piebilst režisors.
Sarīkojums tiks atklāts tāpat kā 1935. gadā – ar mūziku no R. Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos", tikai šoreiz to izpildīs Madonas pūtēju orķestris Andreja Cepīša vadībā.
Meklējot pieturpunktus svinīgajam koncertam, kultūras nama pārstāvji devās pie kādreizējās nama direktores Martas Kraslovskas, izzināja darbinieku Jāņa Šūstera, Valentīnas Zepas, Skaidrītes Strades pieredzi. – Šie cilvēki ir saauguši ar mūsu Balto namu, viņi var pastāstīt tik daudz, – atzīst Ināra Cakule, vēlreiz uzsverot, ka nams ir domāts tautai, cilvēkiem, viņu dvēseles vajadzībai.