Nav noslēpums, ka ministri mūsu rajonu apmeklē bieži un galvenokārt – ar līdzdalītu prieku, tāpēc kultūras ministres Helēnas Demakovas klātbūtne, atklājot atjaunoto Madonas kultūras namu, pārsteigumu madoniešos neradīja. Tomēr valsts mēroga svaru un simbolisku virsvērtību svētku mirklim tā piešķīra nepārprotami.
Tuvu pilnībai pārvērstā kultūras telpa un svētku pacilātībā pulsējošā publika skatuves cilvēkiem todien bija kā īpaši šūdināts tērps, kas piekļāvās viņu sūtībai, tvēra vissmalkākās nianses un atsaucīgi ļāva plūst dažādiem talantiem, pārnesot uzkrātās emocijas un radošo enerģiju no skatuves uz zāli. Pieredzējuši un stipri, ar izkoptu stāju koncertā sevi atklāja kultūras nama pašdarbības kolektīvi. Iespējams, tāpēc svētku pasākums sniedza kopīgu piepildījumu, lepnumu un noteikti – Valentīna dienai raksturīgo mīlestības krāsu.
– Šodien ir nozīmīga diena ne tikai Madonai, Madonas rajonam, bet visai Latvijai, – savā uzrunā uzsvēra Madonas pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. – Valstī ne tik bieži norit pasākumi, kur tiek atklātas modernizētas un par jaunu pārbūvētas kultūras iestādes. Lai gan Madonas kultūras nams vizuāli izskatās līdzīgs tam, kāds tas bija pirmsākumos (ir pamainītas krāsas, vairāk redzami spoguļi, darbojas lifts), saturs un tehniskā varēšana mainījusies kardināli. Mūsu namā ielikts pats labākais, jaunākais un jaudīgākais, kas atrodams šodienas tirgū. Gan gaismas, gan akustika, gan vēdināšanas iekārtas un video projicēšana, tāpat šņorbēniņi teātra vajadzībām ir tāpēc, lai mūsu pašdarbības kolektīvi, kas savu sniegumu ir pieslīpējuši tuvu profesionāļiem, šajā ēkā varētu justies labi. Savu mācēšanu lai varētu atklāt skatītājiem, savukārt mēs to varētu uztvert visā pilnībā. Izjūtas, ko guvām, klausoties Madonas himnu, ir apliecinājums tam. No saviļņojuma skrēja skudriņas pār muguru arī man – cik tīri un emocionāli skanēja dziesma.
– Šodiena tiešām ir svētku diena, – apstiprināja kultūras ministre Helēna Demakova. – Un, tā kā mūsu tauta mīl metaforas un mēs nevaram dzīvot bez poēzijas un salīdzinājumiem, gribu teikt līdzībā: brīdī, kad pirms dažiem gadiem vējamāte norāva Madonas kultūras namam jumtu, savā viedumā tā, iespējams, paredzēja, ka taps kas izšķiroši jauns. Bija jānotiek nedaudz mistiskai stihijai, lai nams atdzimtu tāds, kādu es personīgi vienmēr to esmu gribējusi redzēt: atjaunots, bet ne ar pazaudētu bijušā Aizsargu nama auru. Ir ļoti svarīgi, lai arī turpmāk viss, kas pagājušā gadsimta 30. gados šeit tika ielikts – jauncelsme, kad sabiedrībā par kultūru rūpējās ne mazāk kā par sportu, tiktu iznests uz priekšu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 16.02.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto