Šopirmdien tika pāršķirta nākamā lappuse garajā sāgā par atkritumu apsaimniekošanu Madonas novadā, konkrētāk – pilsētā.
Jau informējām, ka pēc pagājušajā nedēļā notikušās Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdes tika nolemts atkārtoti rīkot tikšanos Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera vadībā, lai spriestu par jautājumiem, kuri saistīti ar izmaiņām, kas skar jauno aprēķinu sistēmu norēķinos par atkritumiem. Tā jau izpelnījusies vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju asu kritiku, jo par jūniju aprēķinātā maksa būtiski pārsniedz iepriekšējos mēnešos maksāto.
Neizmest atkritumus vienā laukumā
Guntis Ķeveris sanāksmē atzina, ka pēc domes komitejas sēdes pārdomājis, kā risināt aktuālos ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos jautājumus.
– Pamatproblēma saistās ar kopīgajiem atkritumu konteineru laukumiem, kurus izmanto gan daudzdzīvokļu namu, gan privātmāju iedzīvotāji, gan juridiskās personas. Manuprāt, lai mēs pilsētā spētu ieviest to sistēmu, ko piedāvā SIA „Madonas namsaimnieks", vispirms nepieciešams nodalīt katru no šīm sfērām. Privātmāju sektors nekādā gadījumā nedrīkst būt piesaistīts daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineru laukumiem – katrai privātmājai ir jābūt savam konteineram. Vēl sarežģītāk ir ar juridiskajām personām, jo ne vienmēr zinām, kādas juridiskās personas, kas var būt piereģistrētas citviet, darbojas pilsētā. Esmu saņēmis vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju pārmetumus par to, ka to konteineru laukumus izmanto juridiskās personas, lai gan oficiāli tās šiem laukumiem nav piesaistītas. Arī juridiskām personām ir jābūt saviem konteineriem, – uzsvēra Guntis Ķeveris.
SIA „Madonas namsaimnieks" (turpmāk – Namsaimnieks) valdes loceklis Osvalds Lucāns piekrita šim risinājumam, piebilstot, ka privātmāju iedzīvotāju izmestie atkritumi netiek pieskaitīti daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju atkritumiem. Vienlaikus viņš atgādināja, ka norēķins „pēc fakta" nav radies pēkšņi – par to tika runāts jau pirms pusotra gada un pēdējo reizi – decembrī notikušajā sanāksmē Madonas kultūras namā.
– Šo jautājumu aktualizējām jau sen un aicinājām meklēt risinājumus tam, ko darīt ar koplietošanas konteineru laukumiem, kā tos norobežot un pieskatīt. Atkritumi ir, un kādam par to savākšanu un noglabāšanu ir jāmaksā. Namsaimnieks no uzņēmuma līdzekļiem vairs nespēj segt starpību, kas rodas, noglabājot atkritumus poligonā. Iepriekšējās dienas pēc domes komitejas sēdes diemžēl radīja negatīvu situāciju. Atsevišķos laukumos konteineri bija aizslēgti, bet blakus mētājās atkritumi. Tā nav normāla situācija, – akcentēja Osvalds Lucāns.|
Neskaidrību netrūkst
Liela daļa no sanāksmes laika tika pavadīta arī diskutējot par to, ko darīt ar lielgabarīta atkritumiem, kā arī dalītajiem atkritumiem. Gan pārvaldnieks, gan Namsaimnieka valdes loceklis, gan arī tie iedzīvotāji, kas bija apmeklējuši šķirošanas staciju, minēja, ka dalīto atkritumu konteineru saturs ļoti bieži sastāv nevis no dalītajiem, bet gan sadzīves atkritumiem. Iedzīvotāji rosināja, ka būtu nepieciešama sīkāka informācija par to, kāda veida atkritumi jāmet dalīto atkritumu konteineros un kādi – kopējos.
Sanāksmē daži iedzīvotāji arī pauda, ka rēķinus no Namsaimnieka saņēmuši jau par jūliju, kaut gan mēnesis vēl nav noslēdzies.
Neizpratni raisīja arī gadījumi, kad vienas mājas iedzīvotāji rēķinos ieraudzījuši dažādas summas. Tā, piemēram, Andrejs Kaicners vēstīja, ka viņam aprēķinātā summa bijusi 5,16 eiro, savukārt kaimiņienei tā bijusi 4,90 eiro. Arī citiem konkrētās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem summas atšķīrās, daudzdzīvokļu māju gadījumā tā nevajadzētu būt.
Sanāksmē arī izskanēja jautājums, ko Madonas novada pašvaldības kārtībnieki var darīt, lai novērstu to, ka tā dēvētās trešās personas izgāž atkritumus svešos konteineros. Kārtībnieks Dimitrijs Kohanovs norādīja, ka pierādījumu vākšana ir grūts process, taču, iesaistoties iedzīvotājiem, pie rezultāta var nonākt, un jau šobrīd dažām personām ir sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli.
– Ja konstatējat šādus gadījumus, ir vērts pierakstīt auto numuru un dot mums ziņu. Tas ir pirmais solis, lai mēs varētu uzsākt darboties, – ieteica Dimitrijs Kohanovs.
Meklē tālākās rīcības variantus
Tuvojoties sanāksmes beigām, iedzīvotāji sāka izrādīt aizvien lielāku interesi par konkrētiem jautājumiem, kurus jau šobrīd varētu sākt risināt, lai pastkastītē atkal nebūtu jāsaņem nesamērīgi liels rēķins.
– Mani interesē, ko varam darīt, lai sakārtotu konteineru laukumus. Māju iedzīvotājiem ir jāzina, cik šādi darbi izmaksās un vai tos būs iespējams veikt, – sanāksmē sacīja Ivars Grandāns.
Guntis Ķeveris pauda pārliecību, ka koplietošanas konteineru laukumu sakārtošana ir pašvaldības kompetencē, un ir jau izstrādāts projekts, kā šos laukumus sakārtot, lai tie maksimāli būtu nepieejami tiem iedzīvotājiem, kuriem tie nav piesaistīti.
– Vienlaikus es piekrītu tam, ko pagājušajā otrdienā komitejas sēdē minēja domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, proti, kamēr šie priekšdarbi nav veikti, arī maksāšanas sistēmu nevajadzētu mainīt, taču šī jautājuma izlemšana nav manā kompetencē. Kā Madonas pilsētas pārvaldnieks gan varu teikt, ka, nesakārtojot laukumus un vienlaikus mainot samaksas sistēmu, ieviešot norēķinu „pēc fakta", pilsēta draud palikt par „cūkkūti", – uzsvēra Guntis Ķeveris.
Sanāksmē klātesošo iedzīvotāju noskaņojums svārstījās starp vēlmi pēc iespējas ātrāk meklēt risinājumu, vai tā būtu laukumu sakārtošana, vai nodalītu laukumu veidošana pie atsevišķām daudzdzīvokļu mājām, un vēlmi nemaksāt lielos rēķinus. Kāda iedzīvotāja vairākas reizes uzsvēra, ka par jūnijā saražotajiem 10 kg atkritumu viņai nu jāmaksā vairāk nekā 7 eiro.
Osvalds Lucāns tos, kas mudināja uz nemaksāšanu, aicināja iejusties viņa vietā.
– Jums ir atkritumu mašīna, kas savāc atkritumus par 5 eiro, bet nodod par 10 eiro. Kurš maksās šo starpību? Vai šāds uzņēmējdarbības modelis ir dzīvotspējīgs? Kad aicināju jau laikus domāt par to, ka būs pārmaiņas, mani, tai skaitā arī šajā zālē sēdošas personas, nobloķēja. Šobrīd ir situācija, ka tā, kā bija pa vecam, vairs nevar būt, jo likums pieprasa norēķināties par faktisko atkritumu daudzumu. Uzņēmumam iekšējo rezervju, no kurām segt izdevumus, nav. Agrāk, iesaistoties dažādos projektos, to vēl spējām, taču patlaban arī šajā ziņā vairs nav domes atbalsta, – par uzņēmuma grūtībām runāja tā valdes loceklis.
Iedzīvotāji, tostarp arī Madonas pilsētas pārvaldnieks, viņam gan oponēja, ka arī pašreiz samaksa par savāktajiem atkritumiem nenotiek „pēc fakta", bet maksa tiek vienkārši sadalīta, vadoties pēc cilvēku skaita.
– Šobrīd redzu rēķinā uzrādīto summu, kas jāmaksā četriem cilvēkiem, bet vai tas ir rēķins par faktisko atkritumu daudzumu? „Fakts" ir tad, kad es, dzīvojot privātmājā, saņemu rēķinu par 1,6 m3 atkritumu, taču, ja man rēķinu raksta par četriem cilvēkiem, tas vairs nav „fakts". Manuprāt, rēķinā ir jāatspoguļo izvesto atkritumu apjoms, lai iedzīvotāji var zināt, par ko viņi maksā, – sacīja Guntis Ķeveris.
Sanāksmes dalībnieku vidū valdīja arī neizpratne par to, ka viens no pašvaldībā strādājošajiem uzņēmumiem – SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums" – var maksājumu par atkritumu apsaimniekošanu izlīdzināt „uz galviņām" visā savas darbības teritorijā, bet otrs – SIA „Madonas namsaimnieks" – to nespēj. Osvalds Lucāns neslēpa, ka kolēģiem, ja līdzīgi kā Namsaimnieka gadījumā interesi sāks izrādīt Tiesībsarga birojs un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, šāda prakse būs jāpārtrauc un, kas zina, varbūt pat jāmaksā ievērojama soda nauda.
Sanāksmes noslēgumā māju vecākie, apsaimniekotāji un pārstāvji vienojās par kopīgu rakstisku iesniegumu (to parakstīja 24 cilvēki), kurā lūdza Madonas novada pašvaldības domi rast iespēju noteikt pārejas periodu maksas noteikšanai „pēc fakta" līdz šā gada 1. septembrim.