Vakar, 23. februārī, tika sasaukta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, lai pārrunātu 18. februārī notikušās tautas nobalsošanas par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" norisi, izskatītu saņemtās sūdzības un apstiprinātu tautas nobalsošanas rezultātus.
Ar provizoriskajiem tautas nobalsošanas rezultātiem esam jau iepazīstinājuši. Vairāki lasītāji, kam nav pieejams internets, lūdz informēt arī par vēlētāju aktivitāti. Kā „Staru" informē CVK informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta datiem tautas nobalsošanas dienā valstī bija reģistrēti 1 545 004 vēlētāji.
Saskaņā ar CVK apkopotajiem provizoriskajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu ir nobalsojuši 273 347, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 vēlētāji. Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tautas nobalsošanā nav pieņemts, jo „par" bija jānobalso 772 502 vēlētājiem jeb vismaz pusei no balsstiesīgo pilsoņu skaita.
Referenduma balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, tautas nobalsošanā tika saņemtas 1 098 593 derīgas balsošanas zīmes. No visām derīgajām zīmēm 3524 jeb 0,32% balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija vai nu atzīmējuši abas atbildes „par" un „pret", vai nebija atzīmējuši nevienu no atbildēm.
Lielākā aktivitāte tautas nobalsošanā ir bijusi Rīgā, kur tā sasniedza 77,14%. Vidzemē referendumā piedalījās 72,97%, ārvalstīs – 72,71%, Kurzemē – 70,99%, Zemgalē – 68,31% un Latgalē – 60,05% pilsoņu.
No bijušajā Madonas rajona teritorijā izveidotajiem novadiem lielākā aktivitāte tautas nobalsošanā ir bijusi Varakļānu novadā – 76,16%, Ērgļu novadā nobalsojuši 75,18%, Lubānas novadā – 74,64%, Madonas novadā – 68,39% un Cesvaines novadā – 66,96%. To, ka Varakļānu novadā tradicionāli varētu būt augsta vēlētāju aktivitāte, Varakļānu novada pašvaldības vadītāja Modra Vilkauša prognozēja jau iepriekš.
– Varakļānieši vēlēšanās vienmēr ir aktīvi, īpaši, ja netiek izmantots vēlētāju reģistrs un balsot var jebkurā iecirknī. Šī iemesla dēļ dažkārt vēlētāju aktivitāte Varakļānos pārsniedz pat 100%, jo te iespēju nobalsot izmanto arī citu novadu vēlētāji. Turklāt par šo referendumu iedzīvotāji izrādīja lielu interesi jau labu laiku pirms tā, tai skaitā arī ļoti daudz jauniešu, kuri parasti uz vēlēšanām nemaz nenāk. Šoreiz daudz vairāk cilvēku arī Varakļānu novadā pieteica balsošanu savā atrašanās vietā, – atzīst Modra Vilkauša.
Piepildījās arī viņas prognoze, ka, kaut gan daļa pilsoņu Varakļānu novadā balsos par krievu valodu, tomēr to skaits varētu būt mazāks nekā „Saskaņas centra" atbalstītāju skaits ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās, kad par šo partiju apvienību balsoja arī latvieši, kuru uzticību daudzu gadu garumā bija zaudējušas tā saucamās varas partijas. Taču maz ticams, ka viņi referendumā varētu balsot par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Tā domāt liek arī referenduma rezultāti.
11. Saeimas vēlēšanās par „Saskaņas centru" Varakļānu novadā nobalsoja 166 jeb 8,97% no vēlētāju skaita, kas piedalījās parlamenta vēlēšanās, bet nupat notikušajā tautas nobalsošanā divvalodības ieviešanu te atbalstīja vairs tikai 71 jeb 3,02% referenduma dalībnieku.
Precizējums. Laikraksta „Stars" 21. februāra numura 1. lappusē publicētajā rakstā „Pārliecinoši nobalso pret divvalodību" ieviesusies neprecizitāte. Pareizi jābūt: Lazdonas pagastā ierosinātos Satversmes grozījumus atbalstīja gandrīz trešā daļa referenduma dalībnieku – 105, bet „pret" nobalsoja 215. Atvainojos par pieļauto neprecizitāti.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto