Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par Madonas kultūras nama ēkas 2. kārtas rekonstrukcijas būvdarbu pabeigšanu.
Droši vien katrs pilsētas iedzīvotājs būs pamanījis vērienīgos rekonstrukcijas darbus Madonas kultūras nama piebūvē un iekšpagalmā esošajā ēkā, kas nupat jau tuvojas noslēgumam. Kā zināms, piebūve vairākus gadus atradās teju avārijas stāvoklī un tādēļ apdraudēja tajā strādājošos.
Noņem valsts mērķdotāciju
Madonas kultūras nama ēkas 2. kārtas rekonstrukcijas projekts tika uzsākts 2008. gada martā, bet 2009. gada 6. aprīlī sākās būvniecības darbi.
– Darbi, par kuriem šobrīd ir noslēgti līgumi, varētu beigties šā gada jūnijā. Būs sakārtotas ēku fasādes un veikti labiekārtošanas darbi, kā arī ievilktas visas inženierkomunikācijas. Tiesa, jautājums vēl ir atklāts par interjeru (grīdu segums, iekšdurvis, griestu un sienu apdare). Pašreiz diemžēl ir radušies sarežģījumi ar finansējumu, par ko arī tika spriests aizvadītās piektdienas domes ārkārtas sēdē. Dome daļu no trūkstošā finansējuma piešķīra, un ir arī cerība piesaistīt aizņēmumu no Valsts kases 10% apmērā no kopējās projektu izmaksu summas, ko pēdējā laikā kļūst aizvien grūtāk izdarīt, – pastāstīja Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs.
Pēc viņa teiktā, līdzekļu pietrūkst gan būvdarbu beigšanai, gan interjeram. Viss nepieciešamā finansējuma apjoms jau bija piesaistīts, taču saistībā ar valsts ekonomisko situāciju liela daļa no valstij šim mērķim piešķirtās dotācijas vienkārši tika noņemta.
– No piešķirtās mērķdotācijas 2009. gadam tika atņemti Ls 70 000, savukārt šogad dotācijas nav vispār. Kopumā no plānotā mums nav piešķirti vairāk nekā Ls 150 000. Acīmredzot kultūras būves mūsu valstī nav prioritāte.
Kopējā izmaksu tāme Madonas kultūras nama rekonstrukcijas 2. kārtā ir nepilni Ls 831 000. To veido gan Madonas pilsētas domes finansējums jau no 2008. gada, gan novada pašvaldības līdzekļi pagājušajā gadā. Rekonstrukcijas 1. kārta izmaksāja Ls 1,14 miljonu, Ls 180 000 no šīs summas bija valsts investīcija, pārējo summu veidoja pašvaldības finansējums, kā arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kuru īpatsvars nebija liels. Līdz ar to var teikt, ka kultūras nams ir atjaunots pārsvarā par pašvaldības līdzekļiem, – uzsvēra Nauris Volkovs.
Vaicāts, vai līdzekļu trūkums bažīgus nedara 2. kārtas būvniekus – Daugavpils uzņēmumu SIA „Latspas", viņš atbildēja noraidoši, jo lielākā daļa būvdarbu izmaksu būvniekam jau ir finansēta, bet par atlikušo dome ar savu lēmumu ir pateikusi, ka projekts tiks finansēts līdz galam, tādēļ būvnieki var strādāt bez bažām. Nauris Volkovs atzina, ka pretenziju pret būvniekiem domei nav un ar viņu darbu lielākoties visi ir apmierināti. Pašreiz pēc ziemas perioda darbi objektā ir atsākušies.
Gan dzimtsarakstu nodaļa, gan bērnu kolektīvi
Darbu beigu fāzē nelielā finansējuma apstākļos lielākais akcents noteikti tiks likts uz kultūras nama piebūves pabeigšanu.
– Vispirms būs jāpabeidz piebūve, lai trīs stāvus augstais korpuss pēc iespējas ātrāk būtu gatavs. Cerams, ka jau septembrī tajā varēs ievākties iedzīvotāju reģistrs, dzimtsarakstu nodaļa, tajā būs atsevišķas telpas arī pūtēju orķestrim. Vairāk jautājumu ir par pagalmā esošo ēku, taču jebkurā gadījumā gan piebūvē, gan pagalma ēkā būvdarbi un labiekārtošanas darbi tiks pabeigti, vienīgais nezināmais ir interjers.
Kopumā tiks paveikts liels darbs. Varbūt līdzekļu trūkuma dēļ ne visu no iecerētā izdosies realizēt, kā, piemēram, sākotnēji dzimtsarakstu nodaļas zāli bija plānots atjaunot tās vēsturiskajā izskatā, ar dažādiem dekoratīviem elementiem, iebūvējamajām mēbelēm utt. Tagad, pirms nav veikts iepirkums, varam tikai minēt, ko no plānotā izdosies un ko neizdosies īstenot. Reālo situāciju parādīs iepirkums, – norādīja Nauris Volkovs.
Vaicāju arī par to, kādām aktivitātēm tiek paredzētas telpas kultūras nama pagalmā esošajā ēkā.
– Pagalma ēkā būs mēģinājumu telpas pašiem mazākajiem bērniem, pa vienai telpai katrā stāvā. Ēkā būs arī sanitārie mezgli, ģērbtuve un telpas pulciņu vadītājiem. Tas tiek darīts ar domu, lai arī bērniem kultūras namā būtu savs stūrītis. Pats būtiskākais ir tas, ka šī ēka būs ar stiklotu korpusu savienota ar kultūras namu un skatuvi. Lielākās deju vai koru skatēs bērni nereti ir spiesti atrasties vai aizvadīt mēģinājumus ārā, pēc rekonstrukcijas tā vairs nenotiks. Stiklotajā korpusā atradīsies arī ziemas dārzs, un tā kalpos kā patīkama atpūtas vieta gan vasarā, gan ziemā, – informēja attīstības nodaļas vadītājs.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto