Pēc vairākām komiteju un domes ārkārtas sēdēm, kas nereti ievilkās līdz vēlam vakaram, otrdien Madonas novada dome ir pieņēmusi pašvaldības budžetu 2010. gadam. Raksturot pieņemto budžetu un tā tapšanu aicinājām Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
– Cik liels ir šā gada budžets, un kā noritēja darbs pie tā izstrādes?
– Finansējuma masa pašvaldībām, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir būtiski samazinājusies. Jāatceras, ka paralēli ir notikusi novadu veidošanās, rajonu likvidācija. Esam izrēķinājuši, ka, pārejot uz novadiem, mēs saņēmām par 680 000 latu mazāk, nekā tas būtu, dzīvojot pēc iepriekšējā formāta. Izveidojoties novadam, Madona kā rajona centra pilsēta, kas pati maksāja diezgan prāvas summas (pirms pāris gadiem – pat Ls 200 000 finanšu izlīdzināšanas fondā), ir kļuvusi par dotācijas saņēmēju. Būtiski kritumi ir arī citiem attīstības centriem, piemēram, Jēkabpilij mīnusā būs vairāk nekā miljons latu. Šī situācija izveidojās iepriekšējā valsts budžeta samazināšanas rezultātā, kad valdība centās atrast izdevumu samazinājumu par 500 miljoniem latu, līdz ar to tas sāpīgi atsaucās uz pašvaldību budžetiem. Budžets šobrīd mums ir tāds, kāds tas ir. Kopējais pašvaldības budžeta apjoms ir Ls 14 931 000, taču faktiskā naudas masa, kas ir budžeta pamatkodols un ar ko mēs daudzmaz droši varam rēķināties, ir Ls 7 444 946 lati. Šai summai klāt var nākt pašu ieņēmumi, kas ir dažādu pakalpojumu sniegšana, bērnudārzs, ēdināšana, nomas maksa par telpām utt. Šī summa veido nepilnu miljonu latu. Līdz ar to kopumā, spriežot par budžetu, mēs lēmām par Ls 8 424 000, jo pārējie līdzekļi, kas veido kopējo budžetu, ir jau iezīmēti, piemēram, mērķdotācija pedagogu algām vai dažādu projektu finansējums un līdzfinansējums.
Budžetu veidojām nevis pēc teritoriālā principa, bet pēc „iestādes, aktivitātes vai pasākuma" principa. Respektīvi, izlēmām, ka mums jāfinansē konkrētā iestāde, aktivitāte vai pasākums neatkarīgi no tā, kurā no pārvaldēm tā atrodas, jo dalīt finansējumu uz katru teritoriju pēc finanšu izlīdzināšanas fonda parauga būtu muļķīgi.
Budžeta veidošanas procesā vienojāmies arī dzēst visus parādus, kas veidojušies savstarpējo norēķinu rezultātā. Lielākais donors bija tieši Madonas pilsēta.
Kad bijām nofinansējuši visas vajadzības, uz katru teritoriju veidojās dažādas summas, un, rēķinot pret pagājušo gadu, tās bija mazākas. Tiesa, dažās pārvaldēs šie skaitļi šķiet ļoti dramatiski, taču ne vienmēr tie visprecīzāk raksturo situāciju, jo vairāku pašvaldību budžeti piedzīvoja krietnu samazinājumu kaut vai saistībā ar savstarpējo norēķinu izslēgšanu. Tādēļ uz šiem samazinājumiem nevar raudzīties vienkāršoti.
– Kāds ir bijis kopējais budžeta samazinājums pret pagājušo gadu, un kuras jomas samazinājums skāra visvairāk?
– Kopējais finansējuma samazinājums pret iepriekšējo gadu ir 15%. Jāatzīst, ka situācija ne visās pašvaldībās un iestādēs bija vienāda un, ja raugās tikai uz cipariem, var rasties neizpratne, kāpēc vienā gadījumā samazinājums ir tāds, bet otrā citādāks. Daudzi samazinājumi ir radušies arī saistībā ar strukturālām izmaiņām, piemēram, šobrīd ir izveidota kopīga bāriņtiesa visam novadam, arī sociālais dienests ir vienots, ar kopīgu finansējumu. Sociālās palīdzības joma bija vienīgā, kam finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nevis tika samazināts, bet gan būtiski palielināts. Ar vienotas struktūras izveides palīdzību esam centušies arī izlīdzināt atšķirības, kas valdīja novada pašvaldību starpā. Nav noslēpums, ka iepriekšējā administratīvi teritoriālajā formātā Madonas pilsēta saviem iedzīvotājiem sociālajai palīdzībai spēja atvēlēt vairāk nekā daudzas no lauku pašvaldībām. Kopumā novada pašvaldības pagājušajā gadā sociālajai palīdzībai atvēlēja Ls 200 000, bet pilsētas daļa no šiem līdzekļiem bija Ls 120 000. Šogad esam izveidojuši vienotu sistēmu sociālās palīdzības saņemšanai visā novada teritorijā. Kopējais finansējums tai veido Ls 272 500, kas pret pagājušo gadu ir būtisks pieaugums – 30%. Tas gan vēl nav viss finansējums, jo šogad pašvaldība var izmantot arī valsts palīdzību. Valsts sedz 50% no garantētā minimālā ienākuma un 20% no mājokļa pabalsta, līdz ar to, pašvaldībai saviem iedzīvotājiem maksājot šos pabalstus, valsts sniedz būtisku kompensāciju. Pēc mūsu prognozēm, sociālajai palīdzībai atvēlētie līdzekļi pieaugs vēl par Ls 87 750. Kopumā ar vienotas atbalsta sistēmas ieviešanu mēs panāksim to, ka pilsētas iedzīvotājiem palīdzības apjoms saglabāsies iepriekšējā līmenī, bet lauku teritorijās – vienā pārvaldē vairāk, citā mazāk – tas palielināsies.
Atskaitot sociālo jomu, centāmies, lai visas pārējās atrastos līdzsvarā. Protams, ir objektīvas atšķirības un lineāri visiem vienādi griezt nevarējām, taču orientējošais uzstādījums bija – izdevumi jāsamazina par 15%. Jāsaprot, ka samazināt ir iespējams tik, cik fiziski to var darīt, lai netiktu apdraudēta iestādes pastāvēšana. Mūsu uzstādījums bija nesaīsināt darba laikus un nesamazināt pakalpojumu un iestāžu skaitu, līdz ar to nopietnākās izmaiņas skāra administratīvos izdevumus. Piemēram, saistībā ar pansionātiem uzsvars tika likts uz vienotu vadību un redzējumu visiem četriem pansionātiem. Jāatzīst, ka pansionāti, kā arī citas iestādes, kas līdz reformai tika finansētas arī no rajona padomes, piedzīvoja lielākus izdevumu samazinājumus, jo pašlaik, kad rajonu padomes vairs nepastāv, nav arī šīs otras finansējuma daļas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.02.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS