2017. un vēl turpmākie četri gadi iezīmē valsts simtgades svētku piecgadi, kur katrs gads ietver dažādus vēstures notikumu posmus, piešķirot tiem arī vienojošu nozīmi. 2017. gada motīvs ir „Griba", nākamgad, kad apritēs precīzi 100 gadu kopš Latvijas valsts izveides, vienosimies ap „Dzimšanas" motīvu, savukārt turpmākajos trijos gados, kad valsts bija jānosargā un jāveido, svinēsim „Varonību", „Brīvību" un „Augšanu".
Kaut arī vairāki centrālie simtgades pasākumi norisināsies galvaspilsētā, plašs aktivitāšu kopums norisināsies arī reģionos, un, lai gan pie svētku organizācijas un koordinācijas lielākoties darbojas birojs „Latvijai -100", virkne pienākumu gulstas arī uz novadu pašvaldībām.
Gatavošanās svētkiem
Madonas novada pašvaldības dome šim jautājumam pievērsās pagājušajā nedēļā domes ārkārtas sēdē. Domes deputāte un Latvijas valsts simtgades svinību koordinatore Madonas novadā Valda Kļaviņa minēja, ka, lai Madonas novads šos svētkus sagaidītu un godam nosvinētu ar dažādu pasākumu un aktivitāšu kopumu, nepieciešams papildu darbs, kas aptver visu novadu, tādējādi vairākus projektus realizējot pagastos. Centrālais notikums kultūras dzīvē noteikti būs 2018. gada Dziesmu un deju svētki, kuriem aktīva gatavošanās sākusies jau tagad. Bet ne mazāk svarīgi var kļūt dažādi lokālie pasākumi, kas ļautu Madonas vārdam izskanēt ne mazāk skanīgi.
Lai visā Madonas novadā svētku pasākumi būtu pārdomāti un dažādi, nepieciešams to koordinēt un izstrādāt vienotu novadā paredzamo pasākumu kopumu pa gadiem, kas iekļaujami „Latvijas simtgades" pasākumu programmā. Pagastu kultūras darbinieki un izglītības iestāžu atbildīgie darbinieki ir jau uzrunāti domāt par to, kas konkrēti katrā vietā būtu galvenais, kas jāizceļ saulītē, svinot šos mūsu valstij tik nozīmīgos svētkus. Tam nav jābūt obligāti grandiozam pasākumam ar vairākiem simtiem un tūkstošiem apmeklētāju. Tikpat svarīgs var būt arī kāds piemiņas pasākums slavenam novadniekam, sakopšanas talka kultūrvēsturiskā objektā utt. Jau šobrīd Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai „Latvijai – 100" no Madonas novada iestādēm un organizācijām tiek gatavoti un iesniegti vairāki projekti, kas izceļ vienas vai otras lietas nozīmīgumu (domes 26. janvāra sēdē deputāti jau atbalstīja piedalīšanos Valsts Kultūrkapitāla fonda izsludinātajā mērķprogrammas projektu konkursā „Latvijai 100" ar projekta pieteikumiem „Madonas Gaiļa un Ganiņa 14 gudrības" un „No Gaiziņa Latviju redzot". –
Aut.). Tāpat ir sākts domāt, kāda varētu būt šo svētku ieskaņa novadā šā gada maijā. Katrā vietā noteikti jāuzklausa un jāņem vērā sabiedrības doma vai ideja.
Nepieciešama darba dalīšana
– Lai pasākumi būtu mērķtiecīgi saplānoti, ir doma veidot darba grupu ar dažādu nozaru pārstāvjiem, lai jau tuvākajā laikā iezīmētos tas, kas notiks katrā no gadiem. Madonas novads ir viens no lielākajiem Latvijā, un pie mums notiek aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve. Katrā no pagastiem darbojas vairāki amatiermākslas kolektīvi, tāpat arī pilsētā. Darba organizācija un specifika katrā vietā ir atšķirīga – pilsēta strādā pēc viena modeļa, pagastu kultūras iestādes – pēc cita, bet katrs dod savu pienesumu kopīgajai lietai. Tāpat kultūras nodaļas vadībai ir savi pienākumi, kuri tik lielā novadā kā Madonas nav mazi. No izmaiņām kultūras jomā, pienākumu daļējas pārdales un konkrētas atbildības, manuprāt, ieguvēji būtu visi, jo jebkura darba veiksmīga iznākuma pamatā ir komanda, kuras dalībnieki papildina cits cita darbu, – darba grupas izveides iemeslus ieskicēja Valda Kļaviņa.
Deputāte norādīja, ka darba grupu pārstāvošie cilvēki aptver visas ar svētkiem saistītās jomas. Viņi jau ir uzrunāti un apstiprinājuši savu dalību darba grupā. Domes deputāti vienbalsīgi apstiprināja Latvijas valsts simtgades svinību Madonas novadā darba grupas izveidi šādā sastāvā: Valda Kļaviņa – Latvijas valsts simtgades svinību koordinatore Madonas novadā; Jānis Kļaviņš – kultūras nodaļas vadītājs; Solvita Seržāne – izglītības nodaļas vadītāja; Romāns Hačatrjans – uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs; Aigars Noviks – Madonas pilsētas kultūras nama direktora vietnieks; Gunita Kļaviņa – Madonas bērnu un jauniešu centra direktore; Mārtiņš Bergs – Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors; Laimdota Ivanova – Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā speciāliste; Kristīne Šulce – Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas direktore; Dzintra Stradiņa – novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.
Ķīnas tērpi no valsts kabatas
Skatot jautājumu par simtgades svinību darba grupas izveidi, deputāts Bruno Kokars vēlējās zināt, kāda ir situācija ar simtgades deju lieluzvedumam „Māras zeme" Ķīnā austajiem tautastērpiem, kuru iegāde Latvijā ir izraisījusi plašu ažiotāžu.
Valda Kļaviņa vēstīja, ka piedalījās simtgadei veltītajā konferencē, kurā arī bija iespēja iepazīties ar tērpiem.
– Galavārds par tērpu iegādi pieder pašvaldībām. Dažas jau ir ieplānojušas līdzekļus budžetā, citas vēl domā, taču kopumā šis jautājums vēl ir izstrādes gaitā. Kā preses konferencē norādīja kultūras ministre Dace Melbārde, ja tie tiks izmantoti, tad tērpu iegāde būs no kopējā svētku budžeta, ne pašvaldību budžetiem. Runājot par pašiem tērpiem – bija iespēja tos klātienē gan apskatīt, gan aptaustīt. Nepiekrītu tiem, kas saka, ka tie ir paredzēti vienreizējai lietošanai un pēc deju lieluzveduma būs jāmet ārā. Jauniešu deju kolektīvi tos varētu izmantot arī uz priekšdienām. Gan vizuāli, gan kvalitātes ziņā tērpi nav slikti, – savu viedokli pauda Valda Kļaviņa.
Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzīmēja, ka tērpu jautājums izskatīts arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes un arī domes sēdē.
– LPS domes lēmums ir neatbalstīt minēto tērpu iegādi no pašvaldību budžeta. Ja svētku koncepcijai šie tērpi nepieciešami, mēs neiebilstu, ja to izmaksas tiek segtas no kopējā 60 miljonu eiro lielā svētku budžeta, taču pašvaldības norobežojas no tērpu finansēšanas. Tāds ir kopējais LPS lēmums, un svētku organizatori to ir pieņēmuši, –
skaidroja Andrejs Ceļapīters.
21.02.2017.