„Stars" jau vairākkārt ir informējis par SIA „Madonas namsaimnieks" norēķinu centra slēgšanu, ko pēc uzņēmuma ierosinājuma tika nolemts darīt ar Madonas novada pašvaldības domes lēmumu.
Norēķinu centrs tika slēgts ar 1. janvāri, un turpmāk iedzīvotāji ar pašvaldības uzņēmumiem saistītos maksājumus varēs veikt visu triju uzņēmumu kasēs. AS „Madonas ūdens" un SIA „Madonas siltums" kasēs norēķinus varēja veikt jau līdz šim, taču SIA „Madonas namsaimnieks", kas maksājumus pieņēma norēķinu centrā, kase ēkā Augu ielā 29 bija jāizveido no jauna.
Izvieto pirmajā stāvā
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Guntars Dzenis pastāstīja, ka sākotnējā doma bijusi kasi izveidot administrācijas ēkas otrajā stāvā, blakus grāmatvedības nodaļai, jo uzņēmuma grāmatveži arī uzņemsies kasiera pienākumus, taču, tā kā bijis nepieciešams nodrošināt klientiem kases pieejamību, to nolemts izveidot pirmajā stāvā – telpā, kur līdz šim uzturējušies santehniķi.
– Manā skatījumā, otrajā stāvā kasei bija piemērotāka vieta, jo nebūtu jāpievelk komunikācijas un arī pati telpa ir mīlīgāka. Nav arī tā, ka visi Madonas pensionāri dzīvotu tikai pirmajā stāvā un viņus ikdienā kāds nēsātu pa kāpnēm, taču, tā kā bija vēlme, lai kasi izbūvējam pirmajā stāvā, tā arī izdarījām, – norādīja Guntars Dzenis.
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis lēš, ka norēķinu centra slēgšana un kases atvēršana uzņēmumam radīs ekonomiju aptuveni Ls 8000 līdz Ls 10 000 gadā.
– Līdz ar norēķinu centra likvidēšanu iedzīvotājiem komisijas maksas vairs nav, jo kasē tiks nodarbināti uzņēmuma grāmatveži. Nav vairs jāīrē atsevišķas telpas, tās jāuztur, jāapsilda utt.
Jāatzīst, ka interese maksājumus veikt norēķinu centrā strauji samazinājās jau pirms aptuveni pusgada, brīdī, kad „Latvenergo" pārtrauca maksājumu pieņemšanu mūsu norēķinu centrā. Pilsētā šādu klientu mums bija aptuveni 3500. Cilvēks visus maksājumus parasti vēlas veikt vienuviet, līdz ar to arī interese par norēķinu centru mazinājās un aizvien straujāk pieauga maksājumi banku filiālēs un internetbankā. Kopumā aptuveni 70% izvēlējās norēķināties citviet.
Ar 1. janvāri un norēķinu centra likvidāciju mēs vairs arī nepieņemam maksājumus par mobilo tālruņu rēķiniem un kabeļtelevīziju, apkalpojam vienīgi ar pašvaldības uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem saistītos rēķinus. Tie tiek pieņemti visu triju pašvaldības uzņēmumu kasēs. Vienīgais izņēmums ir maksājumi par sašķidrināto gāzi, pagaidām par to norēķināties var tikai „Madonas namsaimniekā" un bankās, – skaidroja Guntars Dzenis.
Jaunizveidotā kase strādās katru darbdienu no pulksten 9 līdz 12 un no 13 līdz 16. Kases telpa ir aprīkota ar signalizāciju, drošības barjeru un loga restēm, kā arī ir ierīkota videonovērošana. Guntars Dzenis gan atzina, ka arī šī telpa kases vajadzībām būs vien kā pagaidu risinājums, jo pēc Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta noslēguma šī pārtaps par svaru telpu, bet kasi izvietos citviet. Projekta noslēguma termiņš ir šā gada oktobris.
Pagaidām interese maza
SIA „Madonas namsaimnieks" kase trešdien bija nostrādājusi divas dienas, un šajā laikā iedzīvotāju interesi nevar vērtēt kā lielu – vien 11 cilvēku.
– Pagaidām vēl nav saņemti jaunie rēķini, iespējams, tādēļ interese nav liela. Tie, kas apmeklēja kasi, lielākoties vēlējās nokārtot parādus par iepriekšējo periodu vai arī norēķināties par atkritumiem. Pagaidām nekādus komentārus par kases atrašanās vietu vēl nav nācies dzirdēt. Interesanti, ka liela daļa no maksātājiem nav no Jaunlazdonas, – pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Lilita Bardauska.
Arī viņa uzskata, ka aizvien vairāk cilvēku maksājumus izvēlas veikt banku filiālēs vai izmanto internetbanku.
Vaicāts, vai grāmatveži varēs veiksmīgi apvienot savus pamatpienākumus ar kasiera darbu, Guntars Dzenis atzina, ka pie plānotās klientu plūsmas (līdz 300 cilvēkiem mēnesī) nebūtu lietderīgi algot papildu darbinieku, bez tam tiekot izmantota jauna datorprogramma, kas būtiski atvieglo darbu.
Jāatgādina, ka pērn oktobrī lēmums par SIA „Madonas namsaimnieks" norēķinu centra slēgšanu tika pamatots ar papildu ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu norēķinu centra atbilstību „Maksājumu pakalpojuma likuma prasībām", kā arī strauji rūkošo maksājumu skaitu – no 93 000 maksājumu 2006. gadā līdz aptuveni 33 000 pērn, kas, pēc Guntara Dzeņa sniegtās informācijas, uzņēmumam radījis arī būtiskus zaudējumus.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto