Pagājušajā nedēļā Madonas pilsētas domē notikusi darba grupas sanāksme, kurā tika diskutēts par SIA „Madonas bio enerģija" (MBE) un SIA „Madonas siltums" līguma nosacījumiem, kā rezultātā pēc Madonas koģenerācijas stacijas uzcelšanas SIA „Madonas siltums" siltumenerģiju katlumājās vairs neražos, to iepirks no MBE un siltumu novadīs līdz katram patērētājam. Diskusijas darba grupā turpināsies arī šonedēļ. Vairāki „Stara" lasītāji pēc iepazīšanās ar domes sēdē izteikto deputātu viedokļu izklāstu laikrakstā lūdza plašāk informēt par iecerēto koģenerācijas stacijas izveidi Madonā – kur tā tiks celta, kādus kurināmā resursus izmantos elektroenerģijas ražošanai. Uz šiem, kā arī citiem jautājumiem lūdzām atbildēt SIA „Madonas bio enerģija" valdes priekšsēdētāju Andri Dombrovski.
– Koģenerācijas staciju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai Madonā ir iecerēts būvēt Cesvaines ielā, blakus SIA „Madonas siltums", un šim mērķim esam arī nopirkuši zemesgabalu.
Paredzamā uzstādītās koģenerācijas stacijas elektriskā jauda ir 2,2 MW. Ja izstrādātais projekts gūs atbalstu, koģenerācijas stacija darbību uzsāks 2011. gadā. Visas licences ir jau saņemtas, veikta iepirkuma procedūra, un ir zināms konkursa uzvarētājs. Ar ģenerāluzņēmēju esam vienojušies, ka šī objekta būvniecībā pēc iespējas piedalīsies Madonas uzņēmēji, energo un siltumtehnikas speciālisti, konkrēti – SIA „Aiviekstes būvnieks". Arī betonu, kas koģenerācijas stacijas celtniecībai būs nepieciešams lielos daudzumos, pirksim no Mārcienas uzņēmējiem. Būs nepieciešami 1,6 tūkstoši kubikmetru betona jeb apmēram 200 mašīnu. Tāpat labiekārtošanas un citos darbos iesaistīsim Madonas uzņēmējus. Domāju, ka šajā ekonomiskajā situācijā katrs lats, kas paliks Madonas pusē, no 7,7 miljonu latu lielām investīcijām, ko ceram piesaistīt, būs ļoti vērtīgs.
– Kādi kurināmā veidi tiks izmantoti elektroenerģijas un līdz ar to arī siltumenerģijas ražošanai?
– Koģenerācijā ir iespējami vairāki risinājumi, par kurināmo izmantojot dažādus enerģijas avotus. Madonas koģenerācijas stacijas izveides projektā par kurināmo paredzēts izmantot biomasu – koku mizas, zarus, šķeldu u. c. sasmalcinātus elementus, tai skaitā arī ļoti nekvalitatīvu kurināmo, piemēram, cirsmu atlikumus, celmus, nekvalitatīvu koksni, kas patlaban visbiežāk tomēr netiek pārstrādāta.
Viens no pozitīvajiem aspektiem ir tas, ka ražošanas procesā biomasai nav obligāti jābūt sausai, tiek pieļauts arī praktiski neierobežots mitruma saturs. Turklāt Latvijā ir ne tikai liels neizmantoto mežiz-strādes un meža kopšanas koksnes atlikumu apjoms, bet arī visi nepieciešamie apstākļi ātraudzīgo kārklu, alkšņu, apšu un citu tamlīdzīgu koku sugu audzēšanai.
Kā kurināmo koģenerācijas stacijā varēs izmantot arī kūdru, kas ir gan energoietilpīgs resurss, gan plaši pieejama Latvijā, tai skaitā arī Madonas rajonā.
Koģenerācijas stacija darbosies automātiskā režīmā, tiks nodrošināta līdz 900 grādu liela sadegšanas temperatūra, kas pasargā katla konstrukciju no bojājumiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.04.2009.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA