Praulienas pagastā esošā ēku kompleksa, ko pazīstam kā Gustavskolu, vārds pēdējos mēnešos laikrakstā minēts vairākkārt. Kā zināms, sākotnēji Madonas novada pašvaldība tajā bija iecerējusi ierīkot krīzes centru, kurā patvērumu varētu rast grūtībās nonākušas sievietes. Pēc provizoriskām aplēsēm, lai ēku kompleksu pielāgotu šim mērķim, būtu nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro, ko dome atzina par pārāk augstām izmaksām. Tiesa, krīzes centru plānots ierīkot ēkā Parka ielā 4, Madonā, kurai šobrīd tiek veikta fasādes siltināšana.
Par Gustavskolu gan pilnībā nav aizmirsts, un ik pa laikam ir uzvirmojušas dažādas idejas, ko ar to darīt, lai novadā laika gaitā nerastos par vēl vienu graustu vairāk. Viena no iecerēm saistījās ar ēkas pārdošanu, pieļaujot, ka tajā varētu ierīkot viesu namu, taču šobrīd šķiet, ka ēku komplekss tomēr varētu pildīt sociālu funkciju, proti, kļūt par aprūpes iestādi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Vieta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
Lai pārrunātu šo jautājumu, augusta nogalē tikās biedrības „Svētās ģimenes māja" valdes locekle Inese Švekle, kas koordinē Romas katoļu baznīcas sociālo projektu attīstību, ilgus gadus Madonas katoļu draudzi vadījušais priesteris Rihards Rasnacis, kas šobrīd kalpo Siguldas draudzē, Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš, domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, kā arī domes sociālo un veselības jautājumu komitejas locekļi Andris Sakne un Kaspars Udrass.
Inese Švekle, tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, minēja, ka pārstāv Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, kas pirms dažiem gadiem personīgi apmeklēja Gustavskolu un arī visu šo laiku izrādījis interesi par krīzes centra projekta attīstību.
– Katoļu baznīcas paspārnē darbojas vairākas organizācijas, piemēram, Caritas, Betlēmes žēlsirdības māja u. c., un arhibīskaps vēlas, lai tās vairāk izietu ārpus baznīcas sienām un darbotos sociālajā un veselības veicināšanas lauciņā. Uzzinot par Gustavskolas projektu, kuram līdz šim ir bijusi viena, bet tagad top jauna vēsture, viņš mani lūdza pie jums ierasties, aprunāties un apskatīt Gustavskolu, lai pēc tam varētu viņam ieteikt, kā tālāk rīkoties, – norādīja Inese Švekle.
Viņa minēja, ka pirms Madonas apmeklējuma, izanalizējot savā rīcībā esošo informāciju, ar pašvaldības atbalstu Gustavskolas kompleksā varētu attīstīt pakalpojuma sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojumu veidi šajā jomā ir ļoti dažādi: grupu māja, grupu dzīvoklis, pusceļa mājas, atelpas brīdis, speciālās darbnīcas utt. Gustavskolā varētu piedāvāt dažus no šiem pakalpojumiem. Pašvaldība, protams, var arī piedāvāt savu mērķgrupu, kurai varētu sniegt pakalpojumu Gustavskolā, taču cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no galvenajām cilvēku mērķgrupām, kura iezīmēta Deinstitucionalizācijas (DI) plānā, kas ļauj ja ne piesaistīt investīcijas, tad vismaz pirmos divus gadus klientu uzturēšanos aprūpes iestādē apmaksās valsts.
Pakalpojums vajadzīgs, jādomā, kā nodrošināt
Komitejas priekšsēdētājs Andris Sakne atzina, ka pašvaldībai, zinot to, ka valsts, veicot DI pasākumus, mazinās institūcijās esošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem skaitu, konkrētais jautājums būs ļoti aktuāls.
– Pašvaldībai šāds pakalpojums ir ļoti nepieciešams, jo valsts no šīs funkcijas atkratās. Šobrīd daudzi novada iedzīvotāji atrodas institūcijās citviet valstī, un, viņiem no tām iznākot, mums būs jādomā, kur šos cilvēkus izmitināt, – uzsvēra Andris Sakne.
Lielāko problēmu viņš gan saskatīja darbinieku piesaistē pakalpojuma nodrošināšanai, jo pašvaldībai jau patlaban ir problēmas atrast sociālos darbiniekus novadā.
Zigfrīds Gora pateicās, ka katoļu baznīca izrādījusi atsaucību un paudusi vēlmi piedalīties pašvaldības sociālo jautājumu risināšanā.
– Dati par konkrētās mērķgrupas Madonas novada cilvēkiem ir apkopoti, un ir skaidri redzams, ka nepieciešamība pēc šāda pakalpojuma aktualizējas. Pašvaldību noteikti interesē, lai šis pakalpojums tiktu nodrošināts ilglaicīgi un pēc iespējas labākā kvalitātē. Kā jau dzirdējām, tam ir nepieciešams gan finansiālais, gan intelektuālais resurss, tādēļ arī pašvaldībai būtu svarīgi saprast, cik liela daļa jānodrošina mums pašiem un cik liels ir jūsu pienesums. Droši vien tas, kas mums obligāti būtu jāizdara, ir pabeigt izstrādāt tehnisko projektu, izbūvēt apkures sistēmu, kā arī visas komunikācijas, – norādīja Zigfrīds Gora, bilstot, ka pašvaldības uzdevums būtu parūpēties par fizisko bāzi pakalpojuma sniegšanai, ar ko jau tālāk nodarbotos konkrētā organizācija.
Inese Švekle atzīmēja – pašvaldības priekšrocība šobrīd ir tā, ka tai nav jāuztraucas par to, ka nebūs intereses no konkrētā pakalpojuma potenciālajiem sniedzējiem. Izsludinot konkursu par pakalpojuma sniegšanu, pašvaldība var rēķināties, ka vairākas baznīcas organizācijas uz to pieteiksies.
Pusmiljonu nevajadzēs
To, ka iecere ir vērtējama pozitīvi, atzina arī Kaspars Udrass, aicinot īpaši neieciklēties uz izmaksām, kas nepieciešamas ēkas pielāgošanai konkrētā pakalpojuma sniegšanai.
– Varam, protams, iekārtot to kā paraugu, uz kuru vest viesus gan no Latvijas gan ārvalstīm, taču, manuprāt, uz šādu perfektumu mums nevajadzētu iespringt. Centrālā ēka nav sliktā stāvoklī, tai ir labs jumts, jauni logi un siltināta fasāde. Problēma saistās ar apkuri, kas pašlaik tiek nodrošināta, kurinot krāsnis. Ievelkot centrālo apkuri, sakārtojot sanitāro mezglu un veicot ēkā kosmētisko remontu, lielākā daļa problēmu jau būtu atrisināta, – savu viedokli pauda Kaspars Udrass.
Tam, ka izmaksas nebūs krīzes centra projekta gadījumā minētā pusmiljona eiro apmērā, piekrita arī Gundars Riekstiņš, akcentējot, ka katrai mērķgrupai ir savas prasības.
– Šajā gadījumā izmaksas noteikti būs mazākas, nekā pielāgojot telpas sievietēm, kurām jāgatavojas dzemdībām, – skaidroja Gundars Riekstiņš.
Inese Švekle piebilda, ka ēkā jāveic arī ar ugunsdrošību un vides pieejamību saistītie pasākumi, taču pirmais darbs noteikti ir pašas pašvaldības izšķiršanās par to, kādā virzienā attīstīt Gustavskolu.
– Pašvaldībai ir jāpieņem lēmums, ka tās iedzīvotājiem šāds pakalpojums ir nepieciešams, un tālāk jau var ķerties pie organizatoriskajiem un tehniskajiem jautājumiem, – sacīja Inese Švekle.
Pašvaldība pie šī jautājuma tālākās virzības darbu plāno uzsākt jau šomēnes, cenšoties iekļaut Gustavskolu DI plānā, kā arī nolemjot, kāds pakalpojums šajā vietā būtu sniedzams.
19.09.2017.