Decembris allaž bijis un ir tāds īpašs gaidīšanas laiks. Visiem gribas ātrāk tikt ārā no īso dienu tumšuma, kad tā vien šķiet, ka tikko sagaidītajam dienas gaismas svīdumam, kas apmākušos brīžos tāds pelēcis vien ir, jau atkal krēsla klusām un nemanāmi pie rokas ved klāt nakti.
Tālab ziemas saulgriežu laiks, lai arī vēl neko tūdaļ pamanāmu neparāda, kā gaismas ceļa sākums tiek ļoti gaidīts. Un, protams, gadumija arī turpat pie durvīm.
Tad nu egle ar savu spožumu ir tā, kas palīdz kliedēt brīžam uznākušo decembra nīgrumu. Vēl jo vairāk tāda decembra kā šajā gadā, kad uzsnieg, aši nokūstot – sadubļo. Pēc tam ņem un sniegā pilnīgi ierok un aprok. Tad atkal visu noskalo nost kā nebijušu. Pēc tam, nu jau kuro reizi, atkal ir kārtējā ziema un pasaule kļuvusi nedaudz gaišāka.
Lai svētku gaidīšanas laiku darītu vēl gaišāku un priecīgāku, aizvadītās nedēļas piektdienas pievakarē arī Madonā iededza svētku egli. Madoniešu lielā priekšrocība ir tā, ka no Saieta laukuma stūrī augošajām skaistulēm nu jau vairākus gadus viena tiek svētku princeses godā.
Lai skaistule būtu vēl skaistāka, protams, atjaunots gaismu veidojošo spuldžu ietērps. Arī galotnē no debesu augstumiem nolaidusies lielāka un spožāka zvaigzne nekā pērngad.
Vairāk lasiet laikrakastā STARS. 09.12.2008.
Autore: OĻĢERTS SKUJA
AUTORA foto