Madonas novada pašvaldības dome pērn 28. jūlijā pēc ilgām diskusijām pieņēma lēmumu par Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksa, kā arī ētikas komisijas nolikuma un ētikas komisijas sastāva apstiprināšanu.
Aptuveni gads ir pagājis arī kopš komisijas pirmās sēdes, kurā par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta juriste Ingūna Vītuma (komisijā darbojas arī Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece izglītības jautājumos Ingrīda Gailīte, individuālais komersants, pensionāre Veronika Caune, SIA „Henis" īpašnieks Henrihs Circāns un Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece, kas uzrakstījusi iesniegumu, ka vēlas pārtraukt darbību ētikas komisijā, jo vairs nav domes deputāta amatā). Un aptuveni gadu komisijai nebija iemesla, lai atkārtoti sanāktu kopā, jo tā nebija saņēmusi nevienu iesniegumu.
Viena vai trīs dažādas lietas?
Situācija izmainījās šā gada augustā, kad komisija saņēma Madonas pašvaldības darbinieka iesniegumu, kurā norādīts uz to, ka konkrēta persona, viņaprāt, ir pārkāpusi ētikas normas. Iesniegumā dota atsauce, ka pārkāpti vairāki ētikas kodeksa 4. sadaļas punkti, kuros minēts, ka deputāts: ir morāli atbildīgs par savu rīcību. Tas nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu; publiskos izteikumos izvairās no rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar deputāta statusu nesavienojamus izteicienus; neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldības institūciju lēmumus; godprātīgi un pārdomāti izmanto savas tiesības pieprasīt paskaidrojumus un dokumentus, kā arī sniegt priekšlikumus administrācijai un iestādēm, pagastu pārvaldēm un to struktūrvienībām, kā arī citiem subjektiem, kas pilda pašvaldības funkcijas, nepieļaujot administratīvo resursu nelietderīgu izmantošanu un nepamatotu minēto subjektu traucēšanu, to reputācijas graušanu, kā arī minēto tiesību izlietošanu personīgās interesēs.
Iesnieguma autors lūdza sasaukt ētikas komisijas sēdi, kurā piedalītos konkrētajā strīdā iesaistītās personas un tiktu izskatīta lieta.
– Pēc katra iesnieguma saņemšanas ētikas komisija, kā to paredz nolikums, sasauc komisijas sēdi, kurā lemj par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai komisijā – vai tas atbilst komisijas piekritībai. Konkrētā iesnieguma gadījumā tas ir piekritīgs komisijai, un ar to tika iepazīstināta arī pretējā puse, lai tā varētu sniegt savus paskaidrojumus, iebildumus. Tie ir saņemti, kā arī saņemts otras puses iesniegums. Jāteic, ka saistībā ar šo lietu ir saņemts arī trešais iesniegums – no Madonas novada pašvaldības domes deputātu grupas, kurā lūgts izvērtēt pirmā iesnieguma autora rīcību, – pastāstīja Ingūna Vītuma.
Šo deputātu ieskatā, pašvaldības darbinieks ir paudis nepatiesu informāciju sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos un šī informācija ir saistīta ar Madonas novada pašvaldības darbību. Deputātiem, kuri iesnieguši iesniegumu, tas šķiet nepieņemami, un viņi lūdz komisiju izvērtēt, vai konkrētais darbinieks ir pārkāpis ētikas kodeksa punktus, kuros minēti pašvaldības darbinieka profesionālās ētikas un darbības pamatprincipi.
Taujāta par lietas tālāko virzību komisijā, Ingūna Vītuma norādīja, ka saskaņā ar komisijas lēmumu lietu pēc būtības tika plānots skatīt šoceturtdien, 14. septembrī, taču viena no lietā iesaistītajām pusēm iebilst pret to, ka visi trīs iesniegumi tiek skatīti vienas lietas ietvaros, līdz ar to vēl nav zināms, kādā formātā notiks lietas izskatīšana – katru iesniegumu skatot atsevišķi vai vienoti. Tādēļ var gadīties, ka 14. septembrī varētu tikt sasaukta tā dēvētā sagatavošanās sēde, kurā aicināti piedalīties visu trīs pušu pārstāvji, lai izlemtu par tālāko lietas izskatīšanas gaitu. Komisijas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka saskaņā ar komisijas nolikumu tai ir jācenšas puses samierināt, panākot izlīgumu, ko šīs sēdes ietvaros arī centīšoties izdarīt. Tiesa, pagaidām neviena no pusēm neatzīst, ka būtu pārkāpusi ētikas normas.
Jāgroza komisijas nolikums
Ingūna Vītuma atzina, ka ētikas komisijai, tikai kopš augusta uzsākot pilnvērtīgu darbu, jau izkristalizējušies pirmie secinājumi. Viens no tiem – ētikas kodekss ir papildināms un atsevišķos punktos – grozāms.
– Pirmās iestrādnes grozījumos jau ir veiktas. Pašlaik komisija strādā četru cilvēku sastāvā, jo viena no komisijas loceklēm – Vanda Maderniece – ir informējusi gan komisiju, gan pašvaldību, ka vēlas pārtraukt darbību komisijā, kurā darbam tika izvirzīta kā domes deputātu pārstāve. Reaģējot uz Vandas Madernieces iesniegumu, komisija vērsās pašvaldībā, aicinot domi izskatīt jautājumu par cita kandidāta virzīšanu darbam ētikas komisijā, un rosinājām izdarīt izmaiņas komisijas nolikumā, no tā svītrojot teikumu, ka vismaz viens no komisijas locekļiem ir domes deputāts, kā arī papildinot nolikumu ar apakšpunktu, kas nosaka, ka ētikas komisijas sastāvā neiekļauj deputātu vai pašvaldības administrācijas pārstāvi. Šobrīd gaidām, kad jautājums tiks iekļauts sēdes darba kārtībā, – minēja Ingūna Vītuma.
Vaicāta, kādēļ nepieciešamas šādas izmaiņas, komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka pašreizējā situācija pierāda, ka gadījumā, ja deputāts, kurš darbojas komisijā, netiek ievēlēts domē, viņš kā deputātu pārstāvis darbu tajā vairs nevar turpināt.
– Ir arī otrs iemesls, kas izkristalizējās, uzsākot darbu pie iesniegumu izskatīšanas. Ja jautājums skar Madonas novada pašvaldības domes deputātu vai administrācijas darbinieku varbūtējos ētikas pārkāpumus, komisijas loceklis, kurš būs deputāts, viennozīmīgi tieši vai netieši tiks uzskatīts par ieinteresētu lietas iznākumā, un viņam tiks pieteikts noraidījums, līdz ar to lieta tāpat būs jāskata četru cilvēku sastāvā. Šī iemesla dēļ arī esam vērsušies pašvaldībā, aicinot veikt grozījumus komisijas nolikumā, – stāstīja ētikas komisijas priekšsēdētāja.
Tālākais darbs
Raugoties uz pašas komisijas tālāko darbību, Ingūna Vītuma atzina, ka liela nozīme būs tieši pirmās tajā izskatītās lietas iznākumam.
– Līdz šim kopš komisijas izveides bija klusuma periods, un lietu skatīšanā komisijai nebija. Nav izslēgts, ka nākotnē komisijai darbs būs nodrošināts. Daudz kas būs atkarīgs no komisijas nolēmuma un tā, kas notiks pēc tam. Komisijas nolēmumi ir rekomendējoši. Tas, ko ar to darīt, ir jau domes atbildība –
ņemt nolēmumu vērā, piemērot soda sankcijas utt. Ja komisijas nolēmums lietas tālākajā virzībā paliek bez ievērības, manuprāt, tās pastāvēšanai un darbībai nav jēgas, – savu viedokli pauda Ingūna Vītuma, piebilstot, ka nevar izslēgt arī situāciju, ka ar iesniegumu par kādu domes deputātu vai pašvaldības darbinieku ētikas komisijā vēršas arī iedzīvotāji.
Daļēji šis jautājums sasaucās arī ar komisijas nolēmuma publiskošanu. Jau brīdī, kad tika apstiprināts ētikas kodekss, ētikas komisijas nolikums, kā arī komisijas sastāvs, bija plaša diskusija par to, ko darīt ar komisijas nolēmumiem – tos publiskot vai nepubliskot. Apstiprinot ētikas kodeksu, deputāti tajā iekļāva formulējumu, ka nolēmumi „var tikt publiskoti", kas nozīmē, ka obligāti tas nav jādara. Tas, ka nedz kodeksā, nedz komisijas nolikumā nav konkrēti atrunāts, ko darīt ar ētikas komisijas nolēmumu, pēc Ingūnas Vītumas domām, ir problēma.
– Komisijas vērtējumā, komisijas nolēmumiem jābūt publiski pieejamiem, līdzīgi, kā tas ir gadījumā ar tiesas spriedumiem. Tiesa, tajos lielākoties netiek norādīti personu vārdi un uzvārdi, kas ētikas komisijas gadījumā būtu svarīgi, jo publiskot nolēmumus, neminot konkrētas personas, būtu bezjēdzīgi, – skaidroja komisijas priekšsēdētāja.
Ingūna Vītuma akcentēja, ka šobrīd komisijā izskatāmo lietu, kas ir gana apjomīgas iesniegto liecību un pierādījumu ziņā, rezultāts var ietekmēt to, kā iedzīvotāji turpmāk uztvers ētikas komisiju. Līdz šim iesniegumi komisijai netika rakstīti, lai gan, kā atzina komisijas priekšsēdētāja, vērojot vienu vai otru izteikumu, kas aizvadītā gada laikā tika pausts gan sociālajos tīklos, gan plašsaziņas līdzekļos, noteikti bija pamats izvērtēt to atbilstību ētikas normām.
12.09.2017.