Pagājušajā piektdienā, 16. jūnijā, Madonas novada pašvaldības administrācijas ēkā Saieta laukumā 1 domes sēžu zālē valdīja tveicīga un reizē arī saspringta gaisotne. Daļēji pie vainas bija karstais, smacīgais laiks, taču lielāko spriedzi tomēr radīja kopējā Madonas novada pašvaldības domes sasaukuma pirmā sēde, kurā tika ievēlēts domes priekšsēdētājs, bet vēl pēc dažām stundām ārkārtas sēdē – arī divi viņa vietnieki.
Pašvaldības vēlēšanu rezultāti liecināja, ka Madonas novada pašvaldības domē varētu notikt domes priekšsēdētāja maiņa, jo lielāko atbalstu vēlēšanās guva Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksts (6 deputātu vietas no 17) ar līdzšinējo domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču tā vadībā. Tiesa, bija indikācijas, ka amatu saglabāt varētu arī līdzšinējais domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas pārstāv „Vienotību" (4 deputātu vietas). Domē bija iekļuvuši arī 7 deputāti no pieciem citu partiju sarakstiem, bez kuru nosliekšanās par labu kādam no kandidātiem balsu vairākumu nebūtu iespējams nodrošināt.
Uz pirmo domes sēdi, kuru līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vadīja Madonas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Evita Zāle, bija ieradušies 16 no 17 jaunievēlētajiem domes deputātiem (Valentīnam Rakstiņam joprojām ir darbnespēja). Evita Zāle novēlēja deputātiem ražīgu darba periodu, izturību un prasmi strādāt komandā.
– Lai paveiktais darbs sniedz gandarījumu ne tikai pašiem, bet arī Madonas novada iedzīvotājiem, – vēlēja Evita Zāle.
Pirmās jaunā sasaukuma domes sēdes darba kārtībā bija divi jautājumi – balsu skaitīšanas komisijas izveide domes priekšsēdētāja vēlēšanām un domes priekšsēdētāja vēlēšanas. Balsu skaitīšanas komisijas sastāvā bija pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Biruta Vindele un iepriekšējā domes sasaukuma deputāte, iedzīvotāju pārstāve Jeuženija Adamoviča.
Domes priekšsēdētāja amatam deputāti pieteica divus pretendentus – ZZS pārstāve Valda Kļaviņa izvirzīja Agra Lungeviča kandidatūru, bet Kaspars Udrass („Vienotība") – Andreja Ceļapītera.
Saskaitot par abiem pretendentiem atdotās balsis, ar 10 balsīm „par" un 6 „pret" par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Agris Lungevičs. Par Andreju Ceļapīteru balsojums bija pretējs – 6 „par" un 10 „pret." Par Agri Lungeviču nobalsoja Gunārs Ikaunieks, Gatis Teilis, Agris Lungevičs, Valda Kļaviņa, Guntis Ķeveris un Aigars Šķēls (visi ZZS), Antra Gotlaufa un Zigfrīds Gora (abi Nacionālā apvienība), Ivars Miķelsons (partija „Vienoti Latvijai"), Andris Sakne („No sirds Latvijai"). Andreja Ceļapītera kandidatūru savukārt atbalstīja Andrejs Piekalns, Artūrs Grandāns, Andrejs Ceļapīters, Kaspars Udrass (visi „Vienotība"), Andris Dombrovskis (Vidzemes partija) un Artūrs Čačka („Politiskā partija Izaugsme").
Balsojuma rezultātā domes priekšsēdētāja amatu nācās pamest vienam no visilgāk pašvaldības vadītāja amatā esošajiem domes priekšsēdētājiem valstī – Andrejam Ceļapīteram. Āris Vilšķērsts pašvaldības administrācijas vārdā pateicās Andrejam Ceļapīteram par kopā nostrādātajiem vairāk nekā 20 darba gadiem, bet pārējiem deputātiem, uzsākot darbu, novēlēja produktīvu sadarbību.
Agris Lungevičs dažas minūtes pēc viņam labvēlīgā domes balsojuma „Staram" atzina, ka pirmās emocijas saistās ar atskatu uz iepriekšējos gados paveikto.
– Vakar, pēdējā darba dienā, vēl esot domes priekšsēdētāja vietniekam, domāju par to, kas astoņos gados padarīts. Daudz laba padarīts, protams, bijušas arī kļūdas, kas ir neatņemama šī darba sastāvdaļa. Šajā laika posmā esmu arī mācījies, un šobrīd jūtos kā liela, nopietna darba priekšā, jauna ceļa sākumā. Veicamā ir daudz, un arī uz mani liktā atbildība ir ļoti liela – to labi apzinos. Un saprotu, ka šis amats prasa maksimālu atdevi, jo tikai tā var kaut ko sasniegt, – savas izjūtas raksturoja Agris Lungevičs.
Runājot par turpmākajos četros gados veicamajiem darbiem, jaunievēlētais domes priekšsēdētājs minēja trīs būtiskus virzienus.
– Visiem deputātiem ir savas domas, programmas, kuras tie vēlas īstenot. Es šobrīd kā trīs galvenos darbības virzienus vēlos iezīmēt, pirmkārt, novada skolu tīkla reorganizāciju. Primāri tas saistās ar pilsētas mācību iestādēm, un jāpievēršas arī pagastiem, kur jāsaglabā princips – pirmsskolas un sākumskolas iestādes maksimāli tuvu dzīvesvietai, bet 7.-9. klases var būt ne visos ciemos, kā tas ir, piemēram, Mārcienā. Otrkārt, liels izaicinājums būs ES fondu apguve. Šajā plānošanas periodā, salīdzinot ar iepriekšējiem, ir izmainījusies fondu piešķiršanas kārtība. Pašvaldībām nav jāraksta projektu pieteikumi, lai piesaistītu līdzekļus, bet ir iezīmēta kvota, kura jāapgūst. Madonas gadījumā tie ir aptuveni 4 miljoni eiro lauku ceļiem, 6 miljoni eiro uzņēmējdarbības videi un 4 miljoni skolām, kopumā aptuveni 14 miljoni eiro, kuri pragmatiski jāiegulda visās minētajās jomās. Tā ir mūsu novada iespēja attīstīties. Treškārt, Madonas slimnīca paliek kā pilnas aprūpes slimnīca, tiesa, ar nosacījumu, ka tajā ir speciālisti, tādēļ ļoti nopietni būs jāstrādā pie to piesaistes, – veicamos darbus ieskicēja domes priekšsēdētājs.
Vaicāts, vai būs arī strukturālas izmaiņas pašvaldībā, Agris Lungevičs norādīja, ka nepieciešams stiprināt attīstības nodaļas kapacitāti, lai tā būtu gatava ieviest projektus. Iespējams, ka nodaļas ietvaros tiks veidotas divas struktūras, kur viena atbildēs par plānošanu, bet otra – par projektu ieviešanu.
Raugoties uz darbu pašā domē, kas šobrīd acīmredzami nav vienota, Agris Lungevičs atzina, ka ir saprotams, ka viedokļi un domas domes deputātiem var atšķirties – dīvaini, ja tas tā nebūtu, un ir pat labi, ja ir šāda viedokļu dažādība.
– Tikai diskusijās un strīdos varam pieņemt gudrus un pārdomātus lēmumus, tādēļ tas ir tikai labi, ja domas atšķiras. Grūti pateikt, vai būs dalīšanās pozīcijā/opozīcijā. Manuprāt, pašvaldības darbs bāzējas uz saimnieciskajiem jautājumiem, un, domājot par tiem, šāds dalījums nav pamatā domes darbam. Pretēji viedokļi mums liks mobilizēties, strādāt efektīvāk un iegūt labāku rezultātu, vienlaikus neļaujot ieslīgt pašapmierinātībā, – diplomātiski uz jautājumu par turpmāko dažādu partiju pārstāvju sastrādāšanos domē atbildēja Agris Lungevičs.
Bijušais domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pēc balsojuma laikrakstam atzina, ka līdz šim liels darbs ieguldīts, lai sistēmiski sakārtotu novadu, kā arī piesaistītu investīcijas.
– Uz Madonas novadu ceļā ir vismaz 15 miljoni eiro, un galvenais uzdevums būs šo sarūpēto finansējumu nepazaudēt. Pats esmu gatavs kā domes deputāts strādāt komitejās un domes sēdēs, uzklausīšu pašvaldības iedzīvotājus, uzņēmējus un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī piedalīšos lēmumprojektu gatavošanā. Esmu saņēmis gana lielu vēlētāju atbalstu, un viņu uzticību nedrīkstu pievilt. Prioritāte šobrīd gan ir dēla Jura veselība, – par turpmāko darbu domē pastāstīja Andrejs Ceļapīters.
Jautāts, kā izveidojusies situācija, ka otrs vēlētāju lielāko atbalstu guvušais spēks faktiski paliek opozīcijā, Andrejs Ceļapīters neslēpa, ka „Vienotība" bija piedāvājusi citu risinājumu, kas tika ignorēts.
– Katrs izdarām savu izvēli. Agrim Lungevičam bija piedāvājums veidot plašāku koalīciju ar vismaz 14 deputātiem. Jautājums par to, kurš kādu amatu ieņems, būtu otršķirīgs un pašu deputātu ziņā. Viņš izvēlējās iet šādu ceļu, – situāciju komentēja Andrejs Ceļapīters.
Arī Andris Dombrovskis atzina, ka pašreizējais risinājums attiecībā pret novada iedzīvotājiem ir negodīgs, jo bija jāveido plaša koalīcija, kas nodrošinātu stabilu domes darbu.
Vaicāts, vai viņš vēlas savam pēctecim amatā ceļamaizei nodot kādu ieteikumu vai vēlējumu, Andrejs Ceļapīters minēja, ka visi būtiskākie darbi jau ir „uzlikti uz sliedēm" un tie tikai jāturpina, lai nepazaudētu to, kas jau ir sarūpēts. Attiecībā uz vēlējumu bijušais domes priekšsēdētājs gan atbildēja, ka ievēros principu – „ja tev nav nekā laba, ko pateikt, tad labāk izmanto iespēju paklusēt".
Trīs stundas pēc jaunā domes sasaukuma pirmās sēdes tika sasaukta ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā bija astoņi jautājumi. To vidū – grozījumu veikšana pašvaldības saistošajos noteikumos „Madonas pašvaldības nolikums", paredzot viena domes priekšsēdētāja vietā noteikt divus, vietnieku vēlēšanas, kā arī trīs deputātu pilnvaru nolikšana pirms termiņa. Spriedze saglabājās arī ārkārtas sēdē, taču ne vairs klusums, jo nu jau skaidri iezīmējusies opozīcija iebilda gan pret sēdes darba kārtības secību, gan pret tajā iekļautajiem jautājumiem.
Andrejs Ceļapīters aicināja mainīt izskatāmo jautājumu secību, lai vispirms tiktu skatīti jautājumi par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa trim deputātiem (Guntis Ķeveris, Aigars Šķēls un Andrejs Piekalns), kuri vēlas nolikt savus mandātus, lai turpinātu pildīt pārvalžu vadītāju darba pienākumus.
– Visi trīs deputāti pirmajā sēdē paziņoja par pilnvaru nolikšanu, līdz ar to saskaņā ar likuma garu, manuprāt, šajā sēdē viņi nevar būt lemttiesīgi, jo, apvienojot deputāta amatu ar pārvaldes vadītāja amatu, viņi nonāk interešu konfliktā, – savu aicinājumu pamatoja Andrejs Ceļapīters.
Pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja Evita Zāle komentēja, ka deputātu pilnvaras zaudē ar brīdi, kad dome pieņem šādu lēmumu, un nekur nav noteikts, kādā secībā sēdē šie jautājumi jāizskata. Arī iepriekšējos sasaukumos bija prakse, ka ievēlētie pārvalžu vadītāji piedalās domes sēdē un pieņem lēmumus. Savukārt Ivars Miķelsons, kas līdzīgā situācijā bija pirms četriem gadiem, minēja, ka jau tolaik vaicājis KNAB skaidrojumu un viņam paskaidrots, ka pilnvaras var nolikt mēneša laikā pēc vēlēšanām, līdz ar to interešu konflikta nav.
Iebildes daļai deputātu bija arī pret otra domes priekšsēdētāja vietnieka amata izveidi. Saskaņā ar piedāvātajām saistošo noteikumu izmaiņām domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki – priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos (šim amatam tika izvirzīts Zigfrīds Gora un Valentīns Rakstiņš) un priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos (izvirzīts Ivars Miķelsons). Abi amati ir algoti.
– Divu vietnieku modelis labi darbojās arī pirmajā domes sasaukumā, un, lai dome kvalitatīvi uzraudzītu dažādas jomas, šis, manuprāt, ir labs risinājums. Šāda prakse ir arī daudzos citos novados, kas lieluma ziņā samērojami ar Madonas. Ir pat pašvaldības, kurās ir trīs domes priekšsēdētāja vietnieki, – nepieciešamību pēc domes vadības amatu paplašināšanas pamatoja Agris Lungevičs.
Neraugoties uz iebildēm un 6 domes deputātu demonstratīvu nebalsošanu, Zigfrīds Gora un Ivars Miķelsons tika ievēlēti par domes priekšsēdētāja vietniekiem. Plašāk par domes ārkārtas sēdes jautājumu izskatīšanu varēsit lasīt kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
20.06.2017.