Pirms gada Saeima grozīja likumu „Par pašvaldībām", līdz šā gada 1. jūlijam pagarinot termiņu, no kura pašvaldībām obligāti jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā.
Sākotnēji bija noteikts, ka audioierakstīšana un ieraksta ievietošana pašvaldības mājas lapā jānodrošina no 2014. gada 1. jūlija, taču termiņš tika pagarināts, jo daudzas pašvaldības nespēja rast nepieciešamo finansējumu audioieraksta tehniskajam nodrošinājumam, lai veiktu audioierakstu apstrādi un rediģēšanu saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām, nodrošinātu translācijas aprīkojuma uzstādīšanu un tā darbību, kā arī sagatavotu audioierakstus publicēšanai pašvaldības mājas lapā.
Ieguvumi un trūkumi
Dažas pašvaldības, gatavojoties izmaiņām likumā, ieraksta veikšanai nepieciešamo aparatūru iegādājās jau pirms gada un jau sāka ievietot audioierakstus pašvaldību mājas lapās. Citas nogaidīja pēdējo brīdi. Uzskatāmākais piemērs ierakstu veikšanai ir Rīgas pilsētas dome. Taisnības labad gan jāatzīst, ka ieslēgtais mikrofons problēmas sagādājis ne vienam vien Rīgas domniekam, tostarp arī pašam pilsētas mēram Nilam Ušakovam, kas, nepamanot ieslēgto mikrofonu, ir pieķerts ne pārāk korektos izteikumos.
Pašvaldību un sabiedrības viedokļi gan likuma grozījumu apspriešanas, gan ieviešanas gaitā ir bijuši visai atšķirīgi. Piemēram, biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna" direktors Gundars Jankovs pirms pāris mēnešiem intervijā Latvijas Radio atzina, ka audioieraksts ir tikai pirmais solis atklātības virzienā – jāiet būtu vēl tālāk un domes sēdes būtu jātranslē tiešraidē videoformātā.
Likumdevējs, pamatojot grozījumus, diskusijās norādīja, ka domes sēžu ierakstīšana un publicēšana mājas lapā jānosaka ne tādēļ, lai vēlētāji varētu tikai klausīties un vērtēt izvēlēto varas pārstāvju aktierdotības, bet gan būtiska ir iespēja ikvienam saprast, kā deputāti pieņem lēmumus, nevis tos jau gatavus apskatīt oficiālā protokolā.
Pašvaldību iebildes, pirms gada pagarinot likuma grozījumos noteiktā pasākuma ieviešanu, bija saistītas ar resursu trūkumu. Piemēram, Ķekavas novads, kas domes sēžu ierakstīšanu sāka jau pirms četriem gadiem, ierakstu tehnikai iztērēja 13 000 eiro. Tiesa, ir pašvaldības, kas izlīdzējās, iegādājoties diktofonu ar augstu skaņas jutību.
Atšķiras arī viedokļi jautājumā par šī pasākuma pozitīvo pienesumu. Piemēram, jau minētā Ķekavas novada domes vadība atzina, ka pēc jaunās sistēmas ieviešanas iedzīvotāju spēja iejusties domes atmosfērā, nepiedaloties sēdē, ļauj labāk izprast pieņemtos lēmumus.
Ir gan arī pretēji viedokļi, kurus var labi saprast, ja pats esi domnieks. Nereti kāds deputāts aizraujas savos izteikumos un sāk balansēt uz kādas citas personas goda un cieņas aizskāruma. Arī tiesībsargājošajām iestādēm ir vieglāk konstatēt un pierādīt kādu likumam neatbilstošu domes darbību, ja tā ir fiksēta audioierakstā.
Sēžu audioieraksti gan var kalpot arī par labu palīgrīku pašiem deputātiem. Tā labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības eksperte, „Sabiedriskās politikas centra „Providus"" pētniece, komentējot likuma grozījumus, minēja, ka cilvēkiem, kas vēršas pašvaldībā ar lūgumiem izskaidrot kāda jautājuma vēsturi, deputāti varēs uzreiz norādīt, kādu ierakstu var paklausīties, lai izprastu konkrētā lēmuma pieņemšanas gaitu un deputātu argumentus.
Pirmie kucēni
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters akcentēja, ka pašvaldība iekārtu audioieraksta veikšanai iegādājās jau pirms gada un visu šo laiku domes sēžu audio kopā ar video tika fiksēts, taču netika publicēts. Pirmais nopietnais pārbaudījums jaunajai sistēmai notika 14. jūlijā, kad tika rīkota finanšu un attīstības komitejas sēde, kā arī domes ārkārtas sēde. Jāatzīst, ka viegli negāja, jo ieraksts tika veikts jau komitejas sēdes laikā, kad tās darba kārtībā, kas bija saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, Madonas iedzīvotāju plašās apmeklētības dēļ bija grūti panākt to, lai deputāti un sēdes dalībnieki runā, cits citu nepārtraucot, kā arī pirms sava viedokļa paušanas iepazīstina ar sevi un savu sakāmo ierunā mikrofonā.
Domes priekšsēdētājs neslēpa, ka viedokļu un lēmumu fiksēšana audioierakstā radīs izmaiņas sēžu norisē, deputātu un administrācijas darbu padarot nedaudz sarežģītāku.
– Pirmā atziņa – sēžu zāle ir nedaudz par šauru. Komitejas sēdē diskutēts tika krustām šķērsām. Droši vien darba procesa lielākajam smagumam, emocijām un plašākajām diskusijām ir jāpārceļas tieši uz komiteju, nevis domes sēdēm, jo domes sēdēs mums ir jāstrādā ar jautājumiem, kuri jau ir izdiskutēti un saskaņoti. Pieļauju, ka šī iemesla dēļ sēžu norise varētu būt raitāka, jo viedokļi jau būs saskaņoti un karsti diskutēt vairs nebūs nepieciešams, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Saeimas lēmumu, kas pašvaldībām nosaka domes sēdes ierakstīt audioformatā, domes priekšsēdētājs vērtēja kā formālu, jo, neraugoties uz izdevumiem, kas nav mazi, šī prakse diezin vai ieviesīs būtiskas izmaiņas lēmumu pieņemšanas procesa kvalitātes uzlabošanā vai arī nodrošinās lielāku atklātību.
– Jau līdz šim domes un domes komiteju sēdes ir bijušas atklātas. Nevienam cilvēkam, kas vēlējies par kādu konkrētu jautājumu izteikties, nav liegts vārds, līdz ar to šāda veida argumenti, ar kuriem tiek atbalstīta sēžu ierakstīšana, nešķiet ļoti pamatoti, – norādīja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Vaicāts, vai diskusiju un lēmumu audiofiksēšana neradīs sarežģījumus pirms vēlēšanām, kad deputāti un ziņotāji, apzinoties, ka audioierakstus klausīsies potenciālie vēlētāji, varētu censties izvērst aģitāciju, domes priekšsēdētājs pauda cerību, ka likumdevēja atbalstītie un pašvaldību ieviestie risinājumi netiks izmantoti ļaunprātīgi.
Apstrādāt nav viegli
Madonas novada pašvaldības administratīvās nodaļas vadītāja Laima Liepiņa „Staru" informēja, ka 14. jūlija domes ārkārtas (ne komitejas) sēdē pieņemto lēmumu audioierakstus iedzīvotāji varēs noklausīties Madonas novada pašvaldības mājas lapā sadaļā pie domes lēmumiem, kur tie papildinās jau līdz šim ievietoto lēmumu teksta versijas. Mājas lapā, kā to paredz likums, tiks ievietoti vien domes ārkārtas sēžu un kārtējo domes sēžu ieraksti. Visticamāk, domes ārkārtas sēžu ierakstos diskusiju būs mazāk, jo deputāti līdz šim praktizējuši finanšu un attīstības komitejas sēžu rīkošanu vienā dienā ar domes ārkārtas sēdēm, kuru darba kārtību veido liela daļa no jau komitejas sēdē apstiprinātajiem lēmumiem, līdz ar to nav arī nepieciešams diskusiju atkārtot. Jānorāda, ka jau līdz šim domes sēdes, kā arī dažu komiteju sēdes tika ierakstītas gan video, gan audio formātā, taču lielākoties tas tika darīts pašas domes administrācijas vajadzībām. Līdz šim sēžu audio tika ierakstīts diktofonā, taču domes ārkārtas sēdē tika izmantota jutīgāka aparatūra, kā arī mikrofoni. Laima Liepiņa gan atzina, ka tādu audioierakstu, kāds bijis no komitejas sēdes, ir ļoti grūti apstrādāt, jo, diskutējot par atsevišķiem jautājumiem, vairāki cilvēki runāja vienlaikus, sevi nepiesakot, kas jau tālāk radītu grūtības tiem cilvēkiem, kuri ierakstu klausītos, jo viņi nezinātu, kas ir konkrētā persona, kura izsakās.
Būtiska daļa no ieraksta apstrādes ir saistīta arī ar fizisko personu datu aizsardzību.
Sēžu materiālā, ko publiskojam mājas lapā, ir jārediģē tās vietas, kur minēti personu vārdi, kā arī citi jutīgie dati, ko likums mums paredz aizsargāt, – skaidroja Laima Liepiņa.