Ceturtdien Madonā, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas Laimas zālē, ar zemniekiem un interesentiem tikās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Iepazīstinājis klātesošos ar Zemkopības ministrijas (ZM) aktualitātēm, ministrs labprāt atbildēja uz jautājumiem un pieņēma ierosinājumus.
Diskusija plānoto divu stundu vietā ieilga līdz trijām, lai gan sākotnēji šķita, ka iedzīvotāju atsaucība ir maza — zālē bija pulcējušies vien daži cilvēki. Taču jautājumu un interešu dažādības netrūka. Sarunas laikā tika izrunāti gan ar maksājumiem zemniekiem, gan ar piensaimniecību, gan tirgus konkurenci, gan vētras radītajām sekām un tamlīdzīgi saistīti jautājumi.
Pārrunā vētras sekas
Jānis Garbovskis, z/s „Aizupes” Bērzaunē īpašnieks, uzsāka diskusiju saistībā ar 8. augusta vētru: — Man pieder neliels augļu dārzs, un vētra ir nopostījusi augļu kokus, sagādājot zaudējumus. Nojaušu, ka atbilde būs — īpašumu vajag apdrošināt. Bet apdrošināšanas kompānijas pārsvarā ar zemniekiem sarunās ielaisties negrib, atsaucīgākā ir bijusi „BTA” apdrošināšanas firma. Tā kā augļu dārza vērtība ir aptuveni 22—25 000 latu, gadā būtu jāmaksā ap 1000—1200 latu par tā apdrošināšanu. Tas ir samērā neloģiski, jo pirmos trīs gadus augļu koki nenes nekādu peļņu, tas notiek vien ceturtajā gadā. Tāpēc interesē, vai Zemkopības ministrija vispār domā par šādiem ārkārtas, neparedzētiem gadījumiem?
Atbildē Jānis Dūklavs sniedza arī dažus piemērus: — Teiksim, Polijā ir obligāta apdrošināšana sējumiem, bet ko tas dod, ja tikai kādi 10% no valsts ir apdrošinājušies? Bet viņi meklēs veidu, kā tomēr piespiest apdrošināt savus sējumus. Vai tas ir pareizi? Grūti spriest.
Šobrīd valdībā nav vienotas nostājas, ka valstij obligāti būtu jāpalīdz pat pašvaldībām, kam vētra radīja zaudējumus. Tomēr Latvijā ir pašvaldības, kas ir apdrošinājušas savus īpašumus. Un rodas loģisks jautājums — kāpēc viena pašvaldība pati maksā savu naudu, kad vajadzēja īpašumus apdrošināt, bet otrai par neapdrošinātiem īpašumiem maksās no valsts budžeta? Kamēr viss bija labi, pašvaldības ar neapdrošinātajiem īpašumiem tādā veidā it kā ietaupīja, bet ar apdrošinātajiem īpašumiem — apzinīgi maksāja. Ja ir visiem vienlīdzīga iespēja īpašumus apdrošināt, tas ir jādara.
Kad pavasarī bija plūdi, 40 000 latu no kādiem 800 000 iedeva zemniekiem. Vienā gadījumā — kur skaidri bija zināms, ka iepriekš tur platības nebija applūdušas gadus 50, bet šopavasar, redz, applūda. Otrs gadījums — kur pārrāva slūžas un applūda 120 hektāru. Tāpat šajos gadījumos zaudējumus sedza tikai daļēji.
Turpinot vētras tēmu, sekoja Madonas novada pašvaldības deputāta Arta Kumsāra ierosinājums, kas bija izskanējis arī domes ārkārtas sēdē 11. augustā: — Skaidrs, ka no nolauztajiem kokiem nekāds lietaskoks nesanāks. Tāpēc vējgāžu mežu īpašniekiem tas nozīmē zaudējumus. Tā kā šogad ir ieviests jauns likums par ienākuma nodokli tiem, kas izstrādā mežus, vai nevarētu, līdzīgi kā pirms pieciem gadiem, šiem īpašniekiem atlaist nodokļus? Jo tie tomēr ir piespiedu mežu sakopšanas darbi, no kuriem ķēpa lielāka, nekā materiālais ieguvums.
Ieteikums jau guvis Madonas novada pašvaldības atbalstu, pauda novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un apliecināja, ka tas tiks sagatavots un nosūtīts arī attiecīgajām ministrijām. Arī Jānis Dūklavs piekrita, ka no sagāztajiem un nolauztajiem kokiem sanāks materiāls vien malkai vai šķeldai, tāpēc ieteikums būtu vērā ņemams.
Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats iepazīstināja ar problēmsituāciju savā novadā: — Mūsu pusē vētra praktiski nekaitēja, bet problēma ir tajā, ka novada pārvaldītajā teritorijā ir zemnieki, kas vēl aizvien dzīvo bez elektrības divas nedēļas pēc vētras. Vēl problemātiskāk ir tas, ka, zvanot uz „Latvenergo” tālruņiem, operatores atbild visu ko, tikai ne par to, kad atjaunos elektrību. Saprotams, jo viņas neredz reālo situāciju. Bet cilvēkiem ir jāslauc govis, jādzīvo. Esam pārrunājuši dažādus variantus, piemēram, vai nevarētu elektrību padot no tiem reģioniem, kur nav bijis vētras, bet mums vēl joprojām to padod no Madonas. Elektrības stabi ir izgāzti tikai Liezēres pagastā, kas atrodas Madonas novada teritorijā, robežojoties ar Cesvaines novadu. Tāpēc es rosinātu, lai jūs, kā valdības loceklis, runātu par „Latvenergo lietu”.
— Kas vēl ir interesanti — ja mēs kā klienti nesamaksājam laikā, mums piemēro soda naudu, bet, ja pakalpojuma sniedzējs tik ilgi nevar pienācīgi nodrošināt savu pakalpojumu, viņam par to nekas nedraud, uzsvēra V. Špats.
Uz to zemkopības ministrs atbildēja: — No laukiem pienāk daudzas sūdzības par „Latvenergo”, kas man arī nav līdz galam saprotamas un pieņemamas. Acīmredzot, par šīm problēmām tiešām būtu jārunā valdības līmenī. Ja ir runa par soda mēriem, domāju, līgumā ir pievienoti izņēmumi par neparedzētām dabas katastrofām un tamlīdzīgi. Taču runai patiesi vajadzētu būt par dažām dienām, nevis nedēļām.
Pretrunīgi vērtē mainītos noteikumus
Plaša un diezgan karsta diskusija izvērsās par „Lauku attīstības programmas 2007—2013” pasākuma „Agrovide” apakšpasākumu „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos. Bioloģiski vērtīgie zālāji”. Noteikumi paredz, ka lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienotu iesniegumu par platībmaksājumiem 2010. gadā. Papildus tam viņi var pieteikties atbalstam arī uz agrovides apakšpasākumiem. Taču problēma rodas tajā, ka ir mainījušies pļaušanas datumi 2010. gadā, un tie ir atbilstoši šā gada martā veiktajiem grozījumiem 2007. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 269 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” (lai saņemtu vienoto platībmaksājumu, lauksaimniekiem šie datumi stingri jāievēro). Noteikumos minētie pļaušanas datumi vienlaikus ietekmē arī agrovides apakšpasākumu atbalsta saņemšanu.
— Tikos ar Teiču dabas rezervāta administrācijas direktoru Juri Jātnieku, kas atzina, ka, ja platības pļauj pēc 15. augusta, kā to tagad paredz noteikumi un kas ir teju vai par mēnesi vēlāk, nekā sākotnējos noteikumos bija paredzēts, tas ir liels trieciens dabai. Zemkopības ministrijai tomēr būtu jāskatās, kā no zemītes iegūt maksimālu labumu. Kāpēc jāatsaucas uz Eiropu, ja likuma grozījumi nav nākuši no viņu puses? Tas ir pašu latviešu lēmums. Pirmās saistības paredzēja, ka šo zāli var sākt pļaut 10. jūlijā, kas bija pilnīgi loģiski un atbalstāmi. Taču nu noteikumi ir mainīti un platību appļaušana sākas 15. augustā. Es vēlētos uzzināt šīs idejas autoru, jo, manuprāt, par šo jautājumu vēl nepieciešama diskusija, — savu un daudzu klātesošo nostāju pauda Andrejs Ceļapīters.
Jānis Dūklavs skaidroja: — Tāpēc jau jums maksā vairāk, ka jūs ciešat zināmus zaudējumus, nenopļaujot maksimāli vērtīgāko zāli, kad tā ir bagātāka barības vielām. Ne visā Latvijā vienā laikā pļauta zāle ir vienlīdz vērtīga, piemēram, Kurzeme vai Zemgale atšķirsies no Vidzemes augstienes vismaz par divām nedēļām. Un salīdzinājumā ar to, savukārt, Vecpiebalgas un Gaiziņkalna reģions atšķirsies vēl par divām nedēļām. Saņēmām jautājumu no daudziem zemniekiem, kāpēc pļaušanas datums noteikts tik agri. Tāpēc šogad tika pieliktas klāt divas nedēļas. Par šo tematu ir vairāki viedokļi, un es, kā zemkopības ministrs, nedrīkstu ņemt vērā tikai, piemēram, vidzemnieku vai zemgaliešu viedokli. Ir jārod kompromiss. Tāpēc tiek piesaistītas dažādas organizācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un tamlīdzīgi, lai varētu pieņemt lēmumus, jo nav fiziski iespējams apbraukāt 70 000 zemnieku un uzzināt katra viedokli. Ir piecas lielas organizācijas, kas iepazīstina ar dažādu viedokļu kopsavilkumiem, pēc kuriem tad vadāmies. Katrā ziņā, šis jautājums tika aktualizēts jau pirms divām nedēļām, tāpēc Zemkopības ministrijas speciālisti vēl domās, kā šo jautājumu atrisināt, lai visas puses būtu maksimāli apmierinātas.
Tiešmaksājumi, iespējams, izlīdzināsies
Runājot par atšķirīgajiem tiešmaksājumiem, kas pienākas Latvijas zemniekiem, ES dalībvalstu starpā, Jānis Dūklavs informēja, ka Zemkopības ministrija šobrīd strādā pie tā, lai tos Latvijai palielinātu.
— Labā ziņa — jau ir manāmas pozitīvas vēsmas no lielajām ES valstīm. Trešdien tikos ar Vācijas un Francijas vēstniekiem, kuri arī piekrīt tam, lai tiešmaksājumi ES dalībvalstu vidū kļūtu izlīdzinātāki. Kopējais budžets lauksaimniekiem, protams, netiks palielināts, tāpēc, domājams, būs asas diskusijas par to, pēc kādiem kritērijiem un kādā veidā šo naudu sadalīt, — zemkopības ministrs pastāstīja.
Tiekas arī ar mežsaimniekiem
Vakar Jānis Dūklavs tikās ar privāto mežu īpašniekiem, „Latvijas valsts mežu” un Valsts meža dienesta pārstāvjiem un koksnes pārstrādātājiem.
Ministrs tikšanās laikā pārrunāja aktualitātes mežsaimniecībā. Tāpat ministrs vakar apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus un zemnieku saimniecības Cesvaines, Madonas un Lubānas novadā. Viņš devās vizītē arī uz nesen notikušās vētras laikā cietušo zemnieku saimniecību „Mālnieki” un “Lazdiņi“ Barkavas pagastā. Apmeklēja arī Barkavas arodvidusskolu.
Autors: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto
Autors: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto