Ar kristāla zvana – Lilitas Bērziņas balvas – skaņām, kas Olgai Dreģei savulaik piešķirta par izcilu varoņlomu tēlojumu, Madonas muzeja izstāžu zālēs ienāca Aktrise un viņas jubilejas sarīkojuma vadītāja – muzejniece Dace Zvirgzdiņa. Atmiņu zvana mēle todien, 22. martā, ļaužu pārbagātajā zālē skanēja daudzkārt, un tai kamertoni piešķīra aktrises bērnības zeme, skolas gadi, studiju laiks, kurā kaut mirkli pakavējās gan jubilāre, gan Olgas Dreģes būtiskie cilvēki.
– Manam tētiņam būtu 106, mammai – 101 gads, – aicināta atcerēties saknes, sacīja Olga Dreģe. – Paskrējis milzīgs laiks, un vai man maz ir tiesības tādai varošai un vērā ņemamai jūsu vidū būt? Bet liktenis zina, kā kārtot svarīgās lietas: esmu apgājusi loku un likumsakarīgi atkal esmu Madonā.
Aktrise neslēpa, ka ir pateicīga liktenim par to, ka viņas sākums ir tieši Sarkaņos. „Kā mana skolotāja Zvaigzne savulaik teica – šajā mālainajā, āderu pilnajā zemē, kas mani ir dzirdījusi, barojusi, uzturējusi, uzlādējusi ar pareizajām enerģijām, sakārtojusi domāšanu, atvērusi dvēseli un skatu uz pasauli, palīdzējusi būt tai, kas esmu. Pats svarīgākais, ko, manuprāt, iemācīja Sarkaņi, ir spēja priecāties. Priecāties par pasauli, dabu, par sakarībām dabā un to, ko nozīmē dzīvot otra labā. Tas bijis mans atspēriens tālākam."
Sarkaņu laiku, sveicot mākslinieci jubilejā, atcerējās arī Olgas Dreģes novadnieki. – Nāku no kaimiņmājām, kur biežs viesis bija jūsu brālis ar ģitāru rokās, – pēc Olgai Dreģei veltītās dziesmas atskaņojuma (kopā ar Uldi Deigeli) teica skolotāja Ingrīda Gailīte. – Savulaik bērnišķā skaudībā skatījos uz spēlmaņiem un, iespējams, pateicoties viņiem, izvēlējos mūzikas ceļu. Atmiņā nāk arī vasaras – 14. augusts, kad garām mūsmājai uz Aglonu allaž gāja Dreģu māte. Tolaik Aglona bija tabu, un man kā bērnam šis noslēpums ļoti interesēja. Jūs, Olga, es atceros no reizēm, kad atbraucāt pie vecākiem ciemos. Tad likās, ka esat kā zibsnis, uz kuru visi raugās ar apbrīnu. Šobrīd teātra pasaulē jūs nenoliedzami esat pērle. Pērle, kura ir pelnījusi cieņu un apbrīnu, kuras vērtība, gadiem ejot, nemainās.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 20.03.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto