Iepriekšējā laikraksta numurā stāstījām par uzsākto vērienīgo pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte" rekonstrukcijas projektu, bet Madonas pilsētā tiek īstenots vēl viens vairāku miljonu latu vērts, Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts – Madonā, Augu ielā 29, tiek veikti priekšdarbi, nojauktas garāžas, noliktava, lai varētu sākties atkritumu šķirošanas-pārkraušanas stacijas būvniecība.
Pēc darbu uzsākšanas vairāki iedzīvotāji no Jaunlazdonas redakcijai pauda satraukumu un lūdza noskaidrot, kā iecerētā jaunbūve ietekmēs viņu dzīvi – vai netiks apdraudēta māju drošība un neieplaisās ēku pamati, nepalielināsies trokšņu līmenis un gaisa piesārņojums.
Kliedēt šīs bažas lūdzām SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekli Guntaru Dzeni.
– Iecerētā jaunbūve dzīvojamās mājas apdraudēt nevar, jo objekts tiek celts rūpnieciskajā zonā. Tuvākā dzīvojamā māja atrodas apmēram 300 m attālumā vai nedaudz tālāk. Arī trokšņu līmenis un gaisa piesārņojums būtiski nepalielināsies. Atkritumu šķirošanas-pārkraušanas stacija atradīsies 60 x 25 m lielā angārā, kur tiks uzstādīta šķirošanas līnija un kur paredzēts sašķirot otrreizējai pārstrādei kartonu, papīru, plastmasas pudeles (PET), plastmasu, stiklu. Kā esam pārliecinājušies, apmeklējot šādus objektus citviet, šķirošanas līnijas radīto troksni varbūt var salīdzināt ar smagās mašīnas troksni. Iedzīvotājiem daudzdzīvokļu mājās tas netraucēs.
Savukārt sadzīves atkritumiem te būs tikai pārkraušanas stacija, kur atkritumu konteineru laukumos savāktos atkritumus mašīnas pārbērs lielajā konteinerā, kas noglabāšanai tiks aizvesti uz sadzīves atkritumu poligonu Mežāres pagastā, kas patlaban arī tiek izbūvēts.
– Cik ilgā laikā tas tiks izdarīts, vai lielie konteineri šķirošanas-pārkraušanas stacijā nestāvēs dienām ilgi un neradīs atbaidošu smaku, kas varētu izplatīties arī uz tuvējām dzīvojamajām mājām?
– Dienām ilgi tie noteikti nestāvēs, bet gan uzreiz tiks aizvesti uz atkritumu poligonu.
Nekādas smakas nebūs. Vai tad tagad atkritumu savākšanas mašīnas rada smaku vai arī tās nedrīkstēs braukt pa Madonas ielām?
Ja te tiktu būvēts arī komposta laukums, kā sākotnēji tika paredzēts, tad satraukumam varbūt būtu pamats, bet projekta sabiedriskās apspriešanas laikā vienojāmies par kompromisu, proti, ka komposta laukums organiskajiem atkritumiem (2000 m3) tiks izveidots pašreizējā atkritumu izgāztuvē „Lindes". Projekta ietvaros tiks iegādāta arī specializēta tehnika. Mēs Latvijā būsim vienīgie, kam būs organisko atkritumu smalcinātājs, komposta jaucējs un sijātājs.
– Projekta īstenošana tātad ir sākusies?
– Te, kā redzat, tiek nojauktas garāžas un noliktava. Ķieģeļi tiek sastumti kaudzē, lai nebūtu jāved uz izgāztuvi. Ar būvniekiem esam vienojušies, ka pavasarī atbrauks drupinātājs, kas šos ķieģeļus sadrupinās. Mums ir paredzēta arī teritorijas asfaltēšana, līdz ar to varēsim tos izmantot kā pamatni asfaltēšanai. Arī par to, kā nodrošināt būvgružiem otrreizējo apriti, tiek domāts, lai uz atkritumu izgāztuvi noglabāšanai vestu tikai tos atkritumus, kas citur nav izmantojami un neder otrreizējai pārstrādei.
Mēs jau tagad vācam no veikaliem kartonu, jo mums ir neliela prese, kas to saspiež, sablīvē, saķīpo. Ķīpas ir salīdzinoši mazas – to svars ir apmēram 120-130 kg, bet, kad pēc šķirošanas-pārkraušanas stacijas izbūves būs lielā prese, to svars būs 300-330 kg.
Pašreizējā atkritumu izgāztuvē „Lindes" tiks izveidots gan komposta laukums organiskajiem atkritumiem, gan laukums būvgružiem. Rupjie būvgruži – ķieģeļi, flīzes, apmetums, betons (bez armatūras) utt. – tiks nokrauti atsevišķi. Reizi gadā vai (atkarībā no apjoma) arī biežāk specializēta tehnika – būvgružu drupinātājs – sadrupinās būvgružus, tos varēs izmantot ceļu būvē remontam vai pamatņu veidošanai.
– Vai sadzīves atkritumi tiks šķiroti arī uz vietas šķirošanas-pārkraušanas stacijā?
– Ja atkritumi būs samesti konteineros nešķiroti, tie tiks vesti uz poligonu noglabāšanai. Atkritumiem otrreizējai pārstrādei ir jābūt tīriem, pieļaujamais piesārņojuma maksimums ir līdz 5 procentiem. Arī tagad tās kartona kastes, kurās, piemēram, ir izmesti bojāti apelsīni vai citi augļi, esam spiesti atlasīt un vest uz „Lindēm".
Taču iedzīvotājiem pēc projekta īstenošanas būs iespēja atkritumus šķirot, jo tiks uzstādīti dalītās atkritumu šķirošanas konteineri – papīram, plastmasai, stiklam un PET pudelēm, kā arī sadzīves atkritumiem. Vislielāko atkritumu apjomu jau veido tieši iepakojums. Jāņem vērā, ka par tiem atkritumiem, kas tiks izmantoti otrreizējai pārstrādei, būs jāmaksā mazāks dabas resursu nodoklis, tātad atkritumus šķirot ir izdevīgi, turklāt tādā veidā tiek samazināts arī vides piesārņojums.
– Kāds ir būvniecības termiņš, kad Madonā tiks uzcelta un nodota ekspluatācijā šķirošanas-pārkraušanas stacija? Kādas ir projekta izmaksas?
– Pēc līguma ar Vides ministriju un būvniekiem nodošanas termiņš ir 2011. gada 7. septembris, bet, spriežot pēc tā, kā veicas darbi, iespējams, ka tas notiks ātrāk. Projekta izmaksas, ieskaitot specializētas tehnikas iegādi, ir līdz 2,5 miljoniem latu.
– Šim projektam gan ir sena vēsture.
– Jā, Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta izpēte sākās jau 2004. gadā. Tā īstenošana ir aizkavējusies dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā vairākkārt tika pārsūdzēts iepirkums. Šis process vien ilga gadu.
Šķirošanas-pārkraušanas stacijas objekta ģenerāluzņēmējs ir SIA „CB" no Cēsīm, bet apakšuzņēmējs ir madonieši – firma „Rondita".
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto