Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Bažas par koku tālāko likteni

Redakcija

Autors • 01.09.2008.

Bažas par koku tālāko likteni
Burtu lielums

Izlasot rakstu "Vai koki nolemti iznīcībai?" ("Stars", 23.08.2008.), varu teikt, ka madonietes bažas par koku sakņu iebruģēšanu un to tālāko likteni ir pamatotas un domes attīstības nodaļas vadītāja Naura Volkova apgalvojums par nekaitīgumu ir ļoti drosmīgs, bet diskutabls.

Paskaidrošu sīkāk šo situāciju par galotņotām, mūrētām un jau iemūrētām liepām Madonas pilsētā. Lai arī cik tas būtu skarbi, šie koki vairs nav perspektīvi un ir jādomā, kā tos pakāpeniski nomainīt, jo to mūžs iepriekš veikto darbību rezultātā būs īss.

Vasarā mūs visus priecē uz liepām izveidotās lapu "bumbas", un tas ir it kā pats par sevi saprotams, ja augošai liepai 20-40 gadu vecumā nogriež galotni. Tās apgriežot agrāk vai vēlāk, varēs izveidot "skaistu" bumbu. Galotņojot liepu, teiksim, 3-4 m augstumā, koku kopēji ir izdarījuši pirmo un vislielāko kļūdu savā darbā. Koks ir sabojāts uz visu tā atlikušo mūžu un neatgriezeniski. Pēc tādas vardarbības koka dabiska reakcija ir izdzīvot, un tas sāk dzīt atvases gan pie grieztās brūces, gan pie pamatnes, cik vien tas ir iespējams. Ir taču jārada pēcnācējs. Ģenētiski katram kokam ir noteikts kāds augstums. Ja to galotņojam, tad tā citi zari un atvases cenšas sasniegt to pašu augstumu. Nereti ceļmalās mēs varam novērot šīs atlūzušās atvases, kurām ir no 7 līdz 10 gadiem. Nākamā patiesība ir tāda – ja koks ir galotņots, tas ir jākopj katru otro vai trešo gadu, lai zari neatlūztu. Līdz ar to esam sagādājuši sev darbu.

Atvērtā lielā brūce koka galotnē ir ļoti labvēlīga trupes sākumam no galotnes, jo tik lielas brūces liepa (arī citi koki) aizaudzēt nevar. Tikai pie labvēlīgiem augšanas apstākļiem šī koka dzīvotspēja būs ilgāka. Samazinot par daudz lapotni (galotņošanas gadījumā tā pavisam tiek nogriezta), sāk iet bojā koka sakņu sistēma, jo koks cenšas uzturēt balansu starp saknēm, kroni un stumbru. No sakņu nepietiekamības atmirst koka miza, jo šūnas izkalst un ūdens netiek pilnvērtīgi transportēts (pavērojiet, kādi izskatās esošo liepu stumbri!). Ir labvēlīga vide trupes attīstībai sakņu zonā, un tā pa stumbru pārvietojas uz augšu.

Vairāk lasiet laikrkstā STARS. 02.09.2008.

Autore: ANDRIS SPAILE
koku kopšanas speciālists,
Ērgļu arodvidusskolas direktors

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px