Ar 1. februāri Madonas pilsētas pašvaldības tirgu atkal apsaimnieko Madonas pilsētas dome.
Madonas pilsētas domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts kārtējā domes sēdē informēja, ka pēc SIA „Ausmupe", līdzšinējo tirgus nomnieku, iniciatīvas nomas līgums ir izbeigts un pašvaldības tirgus apsaimniekošana ir jāuzņemas pašai domei.
Pārņemot tirgus apsaimniekošanu, dome nolēma samazināt nomas maksu, nosakot to 60 latu (kopā ar PVN), un piedāvāja firmām slēgt līgumus ar pašvaldību, taču tā vietā 25. februārī tika saņemts iesniegums, kurā tirgus nomnieki lūdza samazināt nomas maksu par vienu tirdzniecības vietu, uzskatot, ka pašreizējā situācijā, kad būtiski ir samazinājušies tirdzniecības ieņēmumi, tā tomēr esot par augstu, kā arī izteica priekšlikumus gan par gadatirgu turpmāko organizēšanu, gan citus ierosinājumus.
Arī vairāki tirgus nomnieki, kas piedalījās domes sēdē, uzsvēra, ka ne jau aiz labas dzīves viņi lūdzot noteikt mazāku tirgus nomu. Pircēju skaits februārī ir vēl vairāk samazinājies, reizēm dienā sanākot ietirgot vien 3-5 latus. Ja nomas maksa netikšot samazināta, tirdzniecība daudziem būšot jāpārtrauc, jo nevarēs samaksāt noteikto nomas maksu.
Madonas rajona un pilsētas pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters, tāpat citi deputāti gan aicināja pārdomāt, kā piesaistīt pircēju lielāku uzmanību. Ar nomas maksas samazināšanu vien nebūšot līdzēts, jo 10 latu mēnesī tomēr nevarot būt izšķirošā summa, kuras dēļ vajadzētu atteikties no sava biznesa. Turklāt janvāris, februāris pēc Ziemassvētku un Jaungada iepirkšanās vienmēr (ne tikai šajā krīzes laikā) tirdzniecībā ir bijuši problēmu mēneši. Lai palielinātu ieņēmumus, iespējams, pavasarī, kad nokusīs sniegs, ir jāpārkārto tirgus laukums, neizmantotās tirdzniecības vietas jāaizved prom un jāatbrīvo vieta, lai pircēji tirgus teritorijā varētu arī iebraukt ar mašīnām. Tāpat vēlams būtu piesaistīt lauksaimniekus, kas tirgū pārdotu pašražoto produkciju, jo arī tas varētu palielināt pircēju interesi.
Madonas rajona padomes un pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzmanību akcentēja arī uz cenu politiku.
– Cilvēks jau ļoti ātri reaģē un dodas iepirkties tur, kur ir lētāk, kur tiek piedāvātas labākas preces, kur preču sortiments ir plašāks. Cilvēki staigā pa lielveikaliem un pērk atsevišķas produktu grupas – vienā veikalā vienus produktus, savukārt citā – citus, jo viņi zina, kur tos var iegādāties par zemāku cenu. Lai ieekonomētu, no viena veikala uz otru tiek mērots pat kilometru liels attālums. Tā ka pircēju skaitu ietekmē arī cenu politika, piedāvājums, tas nav atkarīgs tikai no autobusu satiksmes vai sniega neizvešanas. Būtībā grūtākos ekonomiskajos apstākļos tirdzniecībai tirgū salīdzinājumā ar veikalu tīklu ir pat priekšrocības, jo izdevumi ir mazāki, piemēram, ziemas sezonā nav jāmaksā par siltumu, līdz ar to tirgotāji tirgū ir konkurētspējīgāki. Protams, viņiem nav tādu ērtību kā pārdevējiem telpās un ir jāstrādā dažādos laika apstākļos, arī salā, sniegā un lietū. Taču, ja cilvēks preci, kas pieejama arī tirgū, tomēr izvēlas iegādāties veikalā, tā nav laba zīme, – teica Andrejs Ceļapīters.
Vairāki deputāti ierosināja tirgus nomniekiem noteikt diferencēto nomas maksu, piemēram, ziemas sezonā – 40 latu, vasaras sezonā – 80 latu mēnesī jeb vidēji gadā – 60 latu mēnesī (kopā ar PVN). Taču tirgus nomniekiem, kas piedalījās domes sēdē, izdevās pārliecināt deputātus paiet solīti viņiem pretī, līdz ar to dome, visiem deputātiem balsojot „par", nolēma uz laiku no 2009. gada 1. februāra līdz 31. maijam pašvaldības tirgū Saules ielā 2 samazināt noteikto maksu par vienas rūpniecības preču tirdzniecības kioska vietas 3 metru platumā izmantošanu no Ls 49,59 uz Ls 41,32 mēnesī, papildus aprēķinot PVN.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto