Madonas novada pašvaldības domes sēdē februārī tika akceptēts projekta „Madonas ūdenssaimniecības attīstības III kārta" iesniegums.
Domes deputāti nolēma arī piešķirt ar ES Kohēzijas fonda līdzekļiem līdzfinansētā AS „Madonas ūdens" iesniegtā projekta „Madonas ūdenssaimniecības attīstības III kārta" īstenošanai 39 900 EUR un galvoja AS „Madonas ūdens" finansējumu 25 000 EUR apmērā.
Izmantos beztranšeju metodi
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks „Staram" pastāstīja, ka projekta pieteikums ir akceptēts, tehniskais projekts ir gatavs un jau izsludināta iepirkuma procedūra, lai noskaidrotu to būvnieku, kurš izpildīs projektā plānotās aktivitātes, kas galvenokārt ir kanalizācijas tīklu Saules ielā (no Poruka līdz Orehovozujevas ielai), kā arī daļā Raiņa, Tirgus un Mazajā ielā pārbūve, kopumā 1,02 km garumā.
– Iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā no 2007. līdz 2014. gadam nevarēja veikt tīklu rekonstrukciju, vien jaunu tīklu izbūvi, taču, tā kā Kohēzijas fonda līdzekļi no iepriekšējā periodā Latvijai vēl bija palikuši, Madonai un vēl vairākām pilsētām tika dota iespēja ieguldīt līdzekļus šīs jomas sakārtošanā. Jauni tīkli iepriekšējos gados ir izbūvēti, taču mūsu ilgtermiņa programma paredz arī veco tīklu, kuru kopgarums nav mazs (30 km kanalizācijas un tikpat daudz ūdensvadu tīklu), sakārtošanu un rekonstrukciju. Līguma ietvaros paredzēts pārbūvēt maģistrālā kanalizācijas kolektora posmus Madonas pilsētas centrā jau minētajās ielās. Esošo kanalizācijas cauruļu pārbūvei pamatā tiks izmantota ievilkšanas jeb oderēšanas metode, savukārt kanalizācijas skatakas tiks rekonstruētas ar torkretēšanas metodi, lai nebojātu iepriekšējos gados pilsētvides programmā rekonstruēto jauno ielu segumu. Mazajā ielā atsevišķā – aptuveni 128 metrus garā – posmā kanalizācijas kolektora pārbūvei gan tiks izmantota tranšejas metode, taču pēc kolektora un skataku pārbūves tiks atjaunots demontētais vai sabojātais segums, kā arī zaļā zona, – informēja Guntars Dambenieks.
Viņš atzina, ka interesi par projektu jau ir izrādījuši vairāk nekā desmit potenciālie pretendenti. Beztranšeju metodes, kas ļauj veikt tīklu rekonstrukciju, nepārrokot virs trases esošo asfaltu, ir vairākas, taču pagaidām ārpus lielajām Latvijas pilsētām, jo īpaši rekonstruējot tik maza diametra caurules, šādi darbi nav veikti, līdz ar to gan uzņēmuma darbiniekiem, gan arī daudziem iedzīvotājiem būs interesanti vērot, kā rekonstrukcija notiek praksē.
– Ja runājam par darbu kvalitāti, esmu redzējis, ka ar vienu no šīm metodēm 5 līdz 6 stundu laikā tiek rekonstruēti 100 m kanalizācijas tīklu, un pēc tam brīvi var atsākt tīklus lietot. Pats būtiskākais, ko vēlos uzsvērt, ir tas, ka netiks uzlauzts asfalts, kas dažās no ielām tika uzklāts vēl pagājušajā gadā, kā arī minimāli tiks traucēta satiksme. Piemēram, Saules ielā, kur ir trīs joslas, rekonstrukcijas darbiem nepieciešamā tehnika stāvēs ceļa vidū, un autovadītāji to varēs viegli apbraukt. Ja pēc iepirkuma procedūras nebūs pārsūdzību, plānots, ka darbus uzsāksim neilgi pēc Jāņiem, bet līdz rudenim tos arī varētu beigt. Oficiālais beigu termiņš gan ir šā gada decembris, taču, cerams, tik ilgs laiks nebūs nepieciešams, – norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Mazinās avāriju draudus
Vaicāts, kādēļ projektā rekonstrukcijai pieteikti tieši minēto ielu posmi, Guntars Dambenieks skaidroja, ka šajās ielās tīklu stāvoklis ir viskritiskākais. Sakārtot komunikācijas zem ielām bija ieplānots jau iepriekš – pilsētvides projekta ietvaros, taču projekta ieviešanas gaitā līdzekļu tam vairs nav pieticis, jo radušies neparedzēti izdevumi saistībā ar darbiem citās ielās.
– Par laimi, iespēja rekonstruēt kanalizācijas tīklus mums ir atkal dota, kas ļauj novērst būtisku riska momentu, proti, ka avārijas gadījumā mums būtu jāuzrok jaunais asfalts. Kanalizācijas tīklu rekonstrukcija palielinās centralizētās kanalizācijas sistēmas drošību un pakalpojumu nepārtrauktas pieejamības ilglaicīgumu. Pārbūvētie kanalizācijas kolektori un skatakas novērsīs iespējamās smakas tuvākajā apkārtnē, kā arī novērsīs neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu gruntī un gruntsūdeņos, tādējādi samazinot vides piesārņojumu, – par ieguvumiem, ko sniegs veco tīklu sakārtošana, runāja Guntars Dambenieks.
Tīklu atjaunošana nepieciešama arī citviet
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs sarunā uzsvēra, ka šie nav vienīgie tīkli, kurus vēl ir nepieciešams rekonstruēt. Kanalizācijas un vietām arī ūdens tīklus atjaunot nepieciešams arī Avotu ielā, Gaujas ielā, Augu ielas rajonā, Nagates ielā un citviet, taču tie vairāk ir nākotnes plāni, jo uz investīciju piesaisti šādiem pasākumiem var cerēt tikai uz esošā ES fondu plānošanas perioda beigām. Priekšroka līdzekļu sadalē būs tām pašvaldībām, kurās jāveic tīklu paplašināšana, kas, kā zināms, Madonas novadā ir teju noslēgusies, nevis jau esošo tīklu rekonstrukcija. Uz jautājumu, vai līdzīgs saraksts ar tīkliem, kurus nepieciešams pārbūvēt, ir arī par novada pagastu teritorijām, AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka pagastos ūdenssaimniecības projekti ir noslēgušies vai tuvu noslēgumam, līdz ar to lielākoties šajā jomā daudz kas ir sakārtots. Kā „sāpju bērnu" gan var izcelt Ļaudonu, kur netika īstenota ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārta.
– Aiviekstes kreisais krasts ir vairāk vai mazāk kārtībā, taču labajā pusē vēl trūkst ūdens attīrīšanas ietaišu. Diemžēl nākamajā plānošanas periodā pagastiem nauda šādiem pasākumiem nav paredzēta. Neraugoties uz to, centīsimies rast veidus, kā piesaistīt līdzekļus problēmas risināšanai, – pauda uzņēmuma vadītājs.