Madonas novada pašvaldības domes kārtējā sēdē tika izskatīti arī vairāki informatīvi jautājumi, tai skaitā, deputāti iepazinās ar ierosinājumu nodot Barkavas arodvidusskolu Madonas novada pašvaldībai.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters informēja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu sakarā ar profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu novada pašvaldībai pārņemt Barkavas arodvidusskolu. Tādā gadījumā ministrija nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu atalgojumam un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī tiktu dota priekšroka ERAF finansējuma saņemšanai. Ja pašvaldība atsakās pārņemt Barkavas arodvidusskolu, tad tā tiks veidota kā kādas citas profesionālās izglītības iestādes filiāle. Taču, ņemot vērā Madonas novada pašvaldības budžeta situāciju un plānoto budžeta samazinājumu 2010. gadā, uz IZM piedāvātajiem nosacījumiem pārņemt Barkavas arodvidusskolu neesot iespējams.
Deputāti uzklausīja arī Barkavas arodvidusskolas direktores Silvijas Smelteres informāciju par audzēkņu skaitu, mācību programmām, audzēkņu mācību rezultātiem, ar kādiem nosacījumiem pārņemšana būtu iespējama.
Deputāti vienojās uzdot novada pašvaldības speciālistei izglītības jautājumos Solvitai Seržānei sagatavot vēstuli IZM, uzsverot, ka Barkavas arodvidusskolas pārņemšana Madonas novada pašvaldības pārziņā būtu iespējama ar šādiem nosacījumiem:
Izglītības un zinātnes ministrijai ilgtermiņā būtu jānodrošina pilns finansējums uz vienu arodvidusskolas izglītojamo uz pārņemšanas brīdi, starpību pedagogu atalgojumam, stipendijām un skolas uzturēšanai nodrošinātu pašvaldība; ļaut pašvaldībai atvērt vai pārtraukt īstenot dažādas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmas; ministrijai nodrošināt finansējuma saņemšanu ERAF aktivitātēs profesionālās izglītības programmu īstenošanā.
Patlaban Barkavas arodvidusskolā mācās 247 izglītojamie. Šogad audzēkņi mācības 1. kursā uzsāka divās programmās. Programmu skaits šajā mācību gadā tika samazināts sakarā ar finansējuma būtisku samazināšanu izglītībai valstī kopumā.
To, ka patlaban Barkavas arodvidusskolas, tāpat kā citu arodvidusskolu, nākotne ir neskaidra, „Staram" atzina arī Barkavas arodvidusskolas direktore Silvija Smeltere, uzsverot, ka būtu ļoti svarīgi saglabāt profesionālās izglītības iespējas arī nākotnē, lai pamatskolu beidzēji nepaliktu uz ielas, jo ne jau visi mācības turpinās vispārizglītojošajās vidusskolās. Liela daļa (vairāk nekā 40 procentu) Barkavas arodvidusskolas audzēkņu ir bijušā Madonas rajona pamatskolu skolēni.
– Iespējami divi scenāriji. Viens no variantiem – Barkavas arodvidusskolu pārņem Madonas novada pašvaldība, vai arī vairākas arodskolas tiek apvienotas. Precīzi tas, kuras arodskolas paliks, kuras kļūs par citu profesionālās izglītības iestāžu filiālēm, vēl nav zināms. IZM speciālisti valdībā ir iesnieguši profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu. Tagad jāgaida, kāds lēmums tiks pieņemts, – saka Silvija Smeltere.
Jāpiebilst, ka reformu gaitā no 70 profesionālās izglītības iestādēm tuvākajos trīs gados plānots izveidot 40 skolu, ko paredzēts nodot pašvaldībām. Tiesa, pagaidām pašvaldības uz iespēju pārņemt arodskolas, kamēr tām netiek solīts atbilstošs valsts finansiāls atbalsts, raugās visai noraidoši, jo tām nav naudas, ko ieguldīt arodvidusskolu uzturēšanā, ko līdz šim, kaut pieticīgā apjomā, tomēr nodrošināja IZM.
Barkavas arodvidusskola darbu uzsāka 1981. gadā, sešus gadus pēc tam, kad toreizējais padomju saimniecības „Barkava" direktors Pēteris Eglons nolēma atjaunot lauksaimniecības izglītību Barkavā.
Plašāku materiālu par profesionālās izglītības iespējām Barkavas arodvidusskolā esam iecerējuši publicēt laikraksta 17. decembra numurā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA