Laikrakstā jau informējām, ka Madonas novada pašvaldībā norit darbs pie ētikas kodeksa izstrādes. Pirmās pāris dokumenta redakcijas deputāti atzina par „smagnējām", bet 28. jūlijā sēdē piedāvātais variants jau tika novērtēts atzinīgāk, un dome spēja pieņemt lēmumu par Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksa, ētikas komisijas nolikuma un ētikas komisijas sastāva apstiprināšanu.
Madonas novada pašvaldības juridiskās nodaļas juriste Gerda Audže, ziņojot par sagatavoto lēmumprojektu, deputātiem atgādināja, ka jautājuma par Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksa un komisijas nolikuma izstrādi apspriešanai pašvaldībā tika izveidota darba grupa.
– Darba grupas sēdēs 15. un 21. jūlijā tika apspriests ētikas kodeksa un ētikas komisijas nolikuma projekts, kā arī izvirzītas šādas ētikas komisijas locekļu kandidatūras: domes deputāte, Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece, J. Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece izglītības jautājumos Ingrīda Gailīte, individuālais komersants, juriste Ingūna Vītuma, pensionāre Veronika Caune, SIA „Henis" īpašnieks Henrihs Circāns. Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksa un ētikas komisijas nolikuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rekomendētajiem metodiskajiem ieteikumiem un deputātu priekšlikumiem, – informēja Gerda Audže.
Deputāti lēmumprojektā tika aicināti balsot par trim punktiem: apstiprināt Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksu; apstiprināt Madonas novada pašvaldības ētikas komisijas nolikumu; apstiprināt Madonas novada pašvaldības ētikas komisijas sastāvu.
Vienprātības nav
Jautājuma apspriešana plašas diskusijas neraisīja, jo deputāti, kuri to vēlējās darīt, savu pozīciju bija pauduši iepriekš, taču, kā varēja manīt balsojuma laikā, daža roka nosvārstījās, līdz ar to var pieņemt, ka kāds savu viedokli bija formulējis sēdes laikā vai īsi pirms tās.
Viens no retajiem jautājumiem, kas attiecās uz ētikas kodeksa saturiskām izmaiņām, skāra tajā iekļauto 24. punktu, ka „Ētikas komisijas lēmumi tiek publicēti pašvaldības informatīvajā izdevumā „Madonas Novada Vēstnesis" un pašvaldības mājas lapā". Vanda Maderniece minēja, ka, viņasprāt, komisija tiek veidota ar mērķi risināt radušās problēmas, nevis lai katrā šādā situācijā tās publiskotu plašākai sabiedrībai. Deputāte rosināja 24. punktā veikt izmaiņas un iekļaut formulējumu, ka komisijas lēmumi var tikt publicēti, nevis noteikti tiek publicēti. Tas arī dokumenta galaredakcijā tika izdarīts.
Deputāts Andris Sakne, kas jau iepriekš bija skaidri paudis savu noraidošo attieksmi pret ētikas kodeksu, arī domes sēdē to nemainīja, vien akcentēja, ka šī trešā ētikas kodeksa redakcija vismaz daļā, kas attiecas uz pašvaldības darbiniekiem, ir pieņemama.
– Ir „Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums", kurā skaidri un gaiši norādīts, kādi pienākumi, tiesības un atbildība ir domes deputātam. Likumā nekas nav teikts par deputātu sodīšanu. Jā, pret Saeimas deputātiem ir sankciju mehānisms no mutiska brīdinājuma līdz pat algas atvilkumam, taču neredzu nevienu punktu, kas varētu attiekties uz mums, pašvaldības deputātiem, kas nav darba attiecībās ar domi. Mums nevar izteikt nedz aizrādījumu, nedz brīdinājumu, nedz atvilkt no algas. Atgriežoties jau pie minētā kodeksa 24. punkta. Iepriekšējā – 23. – punktā minēts, ka komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Kā ieteikuma rakstura lēmumus drīkst publicēt pašvaldības informatīvajā izdevumā? – vaicāja Andris Sakne.
Savu balsojumu „pret" deputāts pamatoja ar to, ka šis viņam ir jau 5. sasaukums un vēlētāji līdzšinējos 20 gados ir labi iepazinuši gan viņu pašu, gan viņa darbu domē arī bez ētikas kodeksa.
Viena no ētikas kodeksa izveides iniciatorēm deputāte Antra Gotlaufa bija pretējās domās.
– Mūs (gan deputātus, gan pašvaldības darbiniekus) algo nodokļu maksātāji, un mēs viņu priekšā esam atbildīgi par savu rīcību. Nevaram tikai „vārīties savā sulā" un uztraukties par to, ka tik kaut kas neiziet uz āru. Kodeksa mērķis arī nav publiski „mazgāt netīro veļu". Tā mērķis ir maksimāli koncentrētā veidā, gan deputātam stājoties amatā, gan pieņemot darbā pašvaldības darbinieku, iedot viņam informāciju par to, kāda ir kārtība un kādai jābūt saskarsmei ikdienā. Nekas slikts kodeksā nav iekļauts un no darbinieka prasīts. Kas zina, varbūt, izlasot kodeksu, saskarsmē cits pret citu izturēsimies ar lielāku sapratni un darbs kļūs produktīvāks, – sacīja Antra Gotlaufa, piebilstot, ka ideālā situācijā komisijai vispār ne reizi nebūtu jāsanāk un nekas nebūtu jāpublicē.
Pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts pirms balsojuma deputātiem akcentēja, ka attiecībā uz darbiniekiem kodekss vadības rokās ieliks spēcīgu ietekmes instrumentu.
– Ņemot vērā to, ka ētikas kodekss ir darba kārtības sastāvdaļa, darbiniekiem tas nav „nevainīgs" dokuments. Darba kārtības neievērošana var kalpot par pamatu darba attiecību izbeigšanai, – to, ka kodeksa pārkāpumu gadījumā kādam darbiniekam var pat nākties šķirties no darba, neizslēdza Āris Vilšķērsts.
Balsojums, kā jau varēja prognozēt, nebija vienprātīgs. Deviņi deputāti nobalsoja „par", divi atturējās, divi balsojumā nepiedalījās, bet viens balsoja „pret". Pēc sēdes ētikas kodeksa izstrādes iniciatore Jeuženija Adamoviča pauda gandarījumu par balsojuma rezultātu.
Ētikas kodekss
Ētikas kodeksa mērķis ir veicināt likumīgu, godprātīgu un efektīvu Madonas novada pašvaldības darbu novada iedzīvotāju interesēs, uzlabot pašvaldības darba kultūru un vairot sabiedrības uzticību un cieņu pret pašvaldību. Kodekss nosaka pašvaldības domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, deputātu, pašvaldības administrācijas un iestāžu, pagastu pārvalžu un to struktūrvienību darbinieku, kā arī citu subjektu, kas pilda pašvaldības funkcijas, tostarp kapitālsabiedrību, kur pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja, vadītāju un darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības standartus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību. Kā jau sēdē uzsvēra Āris Vilšķērsts – ētikas kodekss ir pašvaldības darba kārtības sastāvdaļa – visiem darbiniekiem ir pienākums iepazīties un ievērot kodeksa noteikumus.
Pašvaldības darbinieka rīcībai, saskaņā ar kodeksu, jāsaskan ar vispārējām ētikas vērtībām un principiem, kā arī jāatbilst normatīvo aktu prasībām.
Saskarsmē ar iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību amatpersonām, kolēģiem, kā arī citām personām darbinieks izturas ar cieņu, apzinoties viņu tiesības un pienākumus, respektējot citu uzskatus un intereses. Darbinieks ir laipns, pieklājīgs un iecietīgs, nelieto aizskarošus, apvainojošus izteicienus, neaizskar personas godu un nepazemo viņu, neizturas ciniski pret viņa vēlmēm un vajadzībām, uzskatiem un pārliecību. Ar profesionālo darbību saistītos publiskos izteikumos darbinieks pauž pašvaldības viedokli, kas ir saskaņots atbilstoši iekšējai kārtībai, kā arī lojāli izsakās par pašvaldību un novada iedzīvotājiem.
Interesanti, ka kodeksā tiek uzsvērts arī izskats, kādā pašvaldības darbinieks veic savus darba pienākumus; tā, piemēram, pildīt amata pienākumus darbinieks ierodas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā.
Darbinieku gadījumā kodeksā tiek runāts par profesionālo ētiku, bet deputātiem ir jāievēro politiskā ētika. Tā, piemēram, deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību. Tas nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu. Publiskos izteikumos deputāts izvairās no rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar deputāta statusu nesavienojamus izteicienus (ja uz kodeksu raugās ar atpakaļejošu datumu, vismaz trešdaļai deputātu šī punkta ievērošana draudētu ar iespējamu nonākšanu ētikas komisijas redzeslokā. – Aut.). Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldības institūciju lēmumus, tam piešķirto mantu un līdzekļus lieto atbildīgi un racionāli. Deputāts ir atsaucīgs saskarsmē ar sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un neizvairās sniegt atbildes uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kas skar konfidenciālu informāciju vai deputāta privāto dzīvi.
Var arī viegli pamanīt, ka kodekss ir veidots, balstoties uz KNAB ieteikumiem, jo tajā ir nodaļas, kas attiecas uz interešu konflikta novēršanu un ētikas pamatprincipiem komunikācijā ar lobijiem. Saskaņā ar kodeksu darbinieks un deputāts neizmanto amata stāvokli un pašvaldības resursus politisko vai privāto interešu risināšanai, personiska labuma vai citu personu savtīgu labumu gūšanai, kā arī, pieņemot lēmumu, ņem vērā visas vietējās sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.
Kas ir komisija, un ko tā darīs?
Saskaņā ar 28. jūlijā apstiprināto komisijas nolikumu Madonas novada pašvaldības ētikas komisija ir koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir nostiprināt profesionālās ētikas normas pašvaldības darbā un veicināt, lai pašvaldības domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, deputāti, kā arī darbinieki, kas ir pašvaldības administrācijas un iestāžu, pagastu pārvalžu un to struktūrvienību, kā arī citu subjektu, kas pilda pašvaldības funkcijas, vadītāji un darbinieki, ievērotu Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksa un sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas pašvaldībā.
Komisija darbojas patstāvīgi un ir neatkarīga savā darbā. Tās sēdes ir slēgtas.
Jaunizveidotās komisijas pienākums ir: izskatīt sūdzības un iesniegumus, kā arī pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par deputātu un darbinieku pieļautajiem ētikas kodeksa un sabiedrībā pieņemto uzvedības normu pārkāpumiem; risināt ētiska rakstura konfliktus pašvaldībā; konsultēt deputātus un darbiniekus ētikas jautājumos.
Deputāti, darbinieki un jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt iesniegumu par deputātu vai darbinieku pieļautajiem ētikas kodeksa normu pārkāpumiem mēneša laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas komisija neatkarīgi un objektīvi, izvērtējot visus apstākļus, konstatē konkrētās rīcības ietekmi uz pašvaldības darbību un atbilstību ētikas kodeksa normām un pieņem ieteikuma rakstura lēmumu. Rakstveida, motivētā lēmumā, kam ir ieteikuma raksturs, komisija norāda, vai pārkāpums ir pretrunā ar ētikas kodeksa normām, cik nozīmīgs ir šis pārkāpums, un rekomendējamo rīcību; piemēram, publiska atvainošanās deputātam un/vai darbiniekam, lai novērstu pārkāpuma radītās negatīvās sekas un veicinātu tā atkārtotu nepieļaušanu.