Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē, izskatot jautājumu par AS „Madonas ūdens" vidēja termiņa darbības stratēģiju, nolēma ieteikt AS „Madonas ūdens" kapitāldaļu turētāja pārstāvim apstiprināt AS „Madonas ūdens" vidēja termiņa darbības stratēģiju. Atbalstu šis priekšlikums guva arī domes ārkārtas sēdē, kas notika uzreiz pēc komitejas sēdes.
Iepazīties ar pašvaldības uzņēmuma izstrādāto stratēģiju Madonas novada domes deputāti varēja jau laikus, jo, kā uzsvēra AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks, tā domniekiem tika nosūtīta jūnija sākumā.
Viņš skaidroja, ka saskaņā ar „Publiskas personas kapitāla daļu ar kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 57. pantu kapitālsabiedrībām ir jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija.
Nosaka galvenos uzdevumus
– Likumdošana arī nosaka galvenos punktus, kuri jāietver vidēja termiņa darbības stratēģijā. Stratēģijas galvenais mērķis ir noteikt kapitālsabiedrības galvenos mērķus un uzdevumus trīs gadu periodā, kā arī definēt izmērāmus kritērijus, pēc kuriem tad arī jāvērtē kapitālsabiedrības darbība, – akcentēja Guntars Dambenieks.
Uzņēmumam tiek noteikti trīs galvenie stratēģiskie mērķi. Kā pirmais tiek izvirzīts kvalitatīva pakalpojumu sniegšana, samazinot gan ūdens noplūdes ūdens apgādes tīklā, gan lietusūdeņu infiltrāciju sadzīves kanalizācijas sistēmā. Ne mazāk svarīga ir kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde un notekūdeņu attīrīšana.
– Lai to visu vieglāk varētu sasniegt, atbilstīgi likumdošanai līdz 2017. gada martam ir jāizstrādā un jāapstiprina saistošie noteikumi par ūdens un kanalizācijas lietošanu AS „Madonas ūdens" apkalpes zonā. Kā otrais mērķis tiek izvirzīts pakalpojumu sniegšanas apjoma palielināšana Madonas pilsētā un pakalpojumu sniegšanas uzsākšana Madonas novada pagastos, vispirms Sarkaņu, Ošupes, Liezēres un Barkavas pagastā, bet nākamajā solī 2017. gadā – arī Mētrienas un Aronas pagastā. Kā trešais mērķis tiek noteikta efektīva uzņēmuma resursu izmantošana, izstrādājot ceturkšņu un gada budžetus, kā arī kontrolējot to izpildi un sniedzot atskaiti kapitāldaļu turētājam, tāpat vienotu ekonomiski pamatotu ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu izstrādāšana visā uzņēmuma apkalpes zonā un to apstiprināšana regulatorā, – stratēģijas mērķus un uzdevumus ieskicēja Guntars Dambenieks.
Darbības apjoms
Informējot par „Madonas ūdens" darbības apjomu, viņš uzsvēra, ka uzņēmuma pārziņā ir 99 km ūdensapgādes tīklu, 75 km kanalizācijas tīklu, septiņas atdzelžošanas stacijas un sešas notekūdeņu attīrīšanas ietaises. Savukārt raksturojot ūdens zudumus ūdensapgādes tīklā, uzņēmuma vadītājs minēja, ka Madonā tie ir zem 15%, bet infiltrācija notekūdeņu tīklā – zem 20%. Savukārt visā „Madonas ūdens" apkalpes zonā ūdens zudumi ir 20%, bet nokrišņu ūdeņu infiltrācija kanalizācijas tīklā – 30%.
Labs rādītājs
Madonas pilsētā ir sasniegts labs rādītājs ūdens zudumu samazināšanā ūdensapgādes sistēmā. Tie ir 14%. Piemēram, Dānijā – Viborgā, uzņēmuma sadraudzības pilsētā, pat uzskata, ka, ja zudumi starp padoto un pārdoto ūdeni ir 14% vai mazāk, tad neatmaksājas meklēt ūdens noplūdes vietas. Taču AS „Madonas ūdens", izmantojot ūdens noplūžu noteikšanas iekārtas, joprojām tam pievērš lielu uzmanību. Īpaši aktuāli tas ir pagastos, kuri tagad ietilpst uzņēmuma apkalpes zonā un kuros zudumi ir daudz lielāki nekā Madonas pilsētā. Ir jāuzlabo arī uzskaites precizitāte.
Vērtējot sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā rezultatīvs rādītājs ir normatīvajiem aktiem atbilstoša ūdens piegāde līdz patērētāja īpašuma robežai un tiem atbilstoša notekūdeņu attīrīšana.
Madonas pilsētā 241 īpašumam ir iespēja pievienoties ūdens un kanalizācijas tīkliem, bet tas netiek izmantots. 171 īpašumam ir ūdens pieslēgums, bet nav kanalizācijas pieslēguma, neraugoties uz to, ka tas ir iespējams. Savukārt 11 īpašumiem ir kanalizācijas pieslēgums, bet nav ūdens pieslēguma, kaut gan tāda iespēja ir. Tiek plānots, ka katru gadu par 30 īpašumiem samazināsies to skaits, kuros neizmanto centralizētos ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, tas ir, tie pieslēgsies kopējiem tīkliem.
– Vismaz tāds ir mūsu mērķis. Jāpiebilst, ka „Madonas ūdens" vairs nepieļauj pievienošanos tikai ūdensapgādes tīklam. Vēl var izvēlēties pieslēgties tikai kanalizācijas tīklam, bet, ja vēlas centralizēto ūdensapgādi, tad ir jāizvēlas arī kanalizācijas pieslēgums. Reizi gadā mēs arī uzrunājam katru potenciālo klientu individuāli, –
atzīmēja Guntars Dambenieks.
Viņš uzsvēra, ka stratēģijā definētie mērķi nav akmenī iecirsti, tie katru gadu var mainīties un tos var pārskatīt, kā to pieļauj arī likumdošana. Stratēģiju ir izstrādājuši paši uzņēmuma darbinieki, tas nav pasūtījuma darbs, un tā, Guntara Dambenieka vārdiem runājot, nav sarakstīta ķeksīša dēļ, bet gan lai to varētu izmantot ikdienā.
Deputātu jautājumi
Deputāts Andris Sakne interesējās, vai šādas vidēja termiņa darbības stratēģija, līdzīgi kā „Madonas ūdenim", ir jāizstrādā arī pārējiem pašvaldības uzņēmumiem – SIA „Madonas siltums", „Madonas namsaimnieks" un „Madonas slimnīca". Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzina, ka tā ir nepieciešama arī šajos uzņēmumos.
Savukārt AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks, atbildot uz vēl vienu deputāta Andra Saknes jautājumu par to, vai tarifā tiks iekļauta arī maksa par lietusūdeņu novadīšanu sadzīves kanalizācijas sistēmā, atzina, ka tā ir liela problēma, neraugoties uz to, ka dokumentāli Madonas pilsētā lietus notekūdeņi ir nodalīti no sadzīves kanalizācijas.
– Pašlaik likumdošana atļauj ūdenssaimniecības uzņēmumiem, kuriem pieder attīrīšanas ietaises un tajās ieplūst lietusūdeņi, pielietot tā saucamo lietus nodokli, ko ieviest tagad mēģina Rīga un citas pilsētas, bet Madonā vismaz pagaidām tas netiek plānots. Veidojot nākamā gada budžetu, pašvaldībai vajadzētu pieskarties jautājumam par lietusūdeņu novadīšanas infrastruktūras uzturēšanu un apzināšanu. Daudzviet Madonā, īstenojot pilsētvides projektus, lietusūdeņu novadīšanas sistēma ir jau izbūvēta, bet ar to nepietiek – tā ir arī jāuztur, tāpēc tam budžetā ir jāparedz līdzekļi, – akcentēja Guntars Dambenieks.
Deputāts Andris Sakne izteica atbalstu šādai pieejai, aicinot AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētāju laikus domei iesniegt aprēķinus, lai nākamā gada budžetā tam varētu paredzēt līdzekļus. Pēc deputāta A. Saknes domām, šīs izmaksas nekādā gadījumā nevajadzētu uzkraut uz iedzīvotāju pleciem.
Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters norādīja, ka vispirms ir jāidentificē tās mājas, no kuru jumtiem lietusūdeņi nonāk saimnieciskajā kanalizācijā, un jāmeklē risinājums arī šai problēmai.
Par ūdens patēriņa starpību mājās
Šo jautājumu domes sēdē aktualizēja deputāts Valentīns Rakstiņš. „Madonas ūdens" zudumus ūdensapgādes sistēmā tas gan neskar, jo par zudumiem daudzdzīvokļu mājās iedzīvotāji uzņēmumam samaksā. Taču tas daudzos maciņos iecērt pamatīgu robu, un Madonas pilsētā starpība starp patērēto un deklarēto ūdens patēriņu daudzdzīvokļu mājās ir liela problēma.
– Par risinājumu ir jāvienojas pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Šai ziņā ieinteresētība ir palielinājusies, un tā saistās ar skaitītāju nomaiņu un raidītāju uzstādīšanu, lai attālināti rādījumus varētu nolasīt vienlaicīgi visos dzīvokļos. Madonā tie ir uzstādīti divās mājās, bet Degumniekos ar tiem ir aprīkotas divas mājas, un raidītāji tiks uzstādīti vēl vienā mājā, kā arī tie ir vienā mājā Ļaudonā. Starpība ir būtiski samazinājusies, vienā mājā Madonā starpības koeficients ir tuvu nullei, bet otrā no padsmit procentiem tas samazinājies līdz pieciem sešiem procentiem. Bet jāņem vērā, ka šādas sistēmas izveidē ir nepieciešams diezgan liels finanšu ieguldījums. Iedzīvotājiem ir jāizšķiras, kas izdevīgāk, – investēt līdzekļus skaitītāju ar raidītāju uzstādīšanai un katru mēnesi maksāt par rādījumu nolasīšanu vai maksāt starpības koeficientu. Izdevīgi to darīt ir tad, ja pēc raidītāju uzstādīšanas starpības koeficients nav lielāks par 7%, – uzsvēra Guntars Dambenieks.
Deputāts Valentīns Rakstiņš pauda uzskatu, ka šīs problēmas risināšanā beidzot būtu jāiesaistās arī pašvaldībai, finansiāli atbalstot vai vismaz kreditējot raidītāju uzstādīšanu dzīvokļos. – Nevar taču ļaut vieniem zagt, bet citiem likt maksāt viņu vietā, – uzskata Valentīns Rakstiņš.
Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters norādīja, ka katrā lietā ir jānošķir atbildības zona un konkrētajā gadījumā par šādas sistēmas uzstādīšanu un ekspluatāciju, tās finansēšanu ir jāvienojas pašiem dzīvokļu īpašniekiem kopā ar mājas apsaimniekotāju. Savukārt AS „Madonas ūdens" varētu būt labs sadarbības partneris.
Guntars Dambenieks piebilda, ka viņi labprāt piedalās māju iedzīvotāju sapulcēs, analizē situāciju katrā mājā un iesaka labāko variantu ūdens starpības samazināšanai starp mājas ievada skaitītāju un summāro ūdens patēriņu dzīvokļos. Ja ūdens patēriņa starpības koeficients ir ap 10%, tad lētāk ir maksāt to, nekā maksāt par skaitītāju nomaiņu, raidītāju uzstādīšanu un rādījumu nolasīšanu.