Pagājušajā otrdienā, 11. jūlijā, Madonas novada pašvaldību apmeklēja Pleskavas apgabala potenciālie pārrobežu projektu partneri un ilggadējie Madonas novada sadarbības partneri – Strugi Krasnije pārstāvji.
Strugi Krasnije delegācijas sastāvā bija pašvaldības administrācijas pārstāve Natālija Ignatjeva, „Meža ugunsdrošības centra" direktors Oļegs Černejs ar vietnieku, tehnisko risinājumu uzņēmuma SIA „FORMOZA" pārstāvji Olga un Dmitrijs Gorjačenkovi, kā arī biznesa konsultante, projektu vadītāja Svetlana Žuravļova. Savukārt Madonas novada pašvaldību, tiekoties ar sadarbības partneriem, pārstāvēja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, biedrības „Madonas Biznesa inovāciju un informācijas centrs" pārstāves Dace Āriņa un Janīna Apsīte, pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas galvenā speciāliste Ilze Vogina, pašvaldības tehnoloģiju nodaļas vadītājs Edgars Veips un sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Riekstiņa.
Krievija kā sadarbības partneris
Pirms diviem gadiem Latvijas un Krievijas valdības apstiprināja Latvija-Krievijas pārrobežu sadarbības programmu 2014.-2020. g. projektus, kam sekoja arī Eiropas Komisijas apstiprinājums. Šī divpusējā programma turpina sadarbību un kopēju aktivitāšu īstenošanu, kas tika iesākta Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam ietvaros. Latvijas-Krievijas programmas kopējais budžets ir 27 miljoni eiro.
Lai sasniegtu programmu stratēģiskos mērķus, programmu dalībvalstis ir definējušas vairākus tematiskos mērķus: uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu attīstība; vides aizsardzība, klimata izmaiņu mazināšana un pielāgošanās; robežas pārvaldības un drošības, mobilitātes un migrācijas pārvaldības veicināšana.
Agris Lungevičs „Staram" atzina, ka pārrobežu projekts ir laba iespēja piesaistīt finansējumu dažādām pašvaldībai nozīmīgām aktivitātēm.
– Pirms dažiem gadiem Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013. g.
pašvaldība iegādājās divus vides monitorus un citu aprīkojumu uzņēmējdarbības izstāžu un pasākumu nodrošināšanai. Arī jaunajā periodā šajā programmā, kas ir ne vairs trīspusēja, bet divpusēja, ir iespēja iesniegt projektus dažādām aktivitātēm. Ar potenciālajiem sadarbības partneriem otrdien diskutējām par divām projekta idejām, kas abas lielākoties skar tūrisma jomu, – pastāstīja Agris Lungevičs.
Pirmā no idejām vērsta uz tūrisma centra izveidi Madonā, kurā būtu iespējams saņemt izvērstu informāciju par tūrisma maršrutiem, apskates objektiem, to pasniedzot interaktīvā audiovizuālā veidā.
Otra iecere saistās ar amatniecību – koka un tekstila darbiem. Uz Sarkaņu amatu skolas bāzes varētu rīkot pasākumus, iegādāties nepieciešamos instrumentus un darbagaldu. Līdzīga interese ir arī Krievijas pusei.
Domes priekšsēdētājs atzina, ka abas ieceres diez vai gūs atbalstu, taču šobrīd darbs jāturpina abos virzienos.
Pagaidām tikai ieceres
Biedrības „Madonas Biznesa inovāciju un informācijas centrs" valdes locekle Dace Āriņa minēja, ka šobrīd runāt vēl var tikai par iecerēm, jo programma tika atvērta vien jūnijā, tādēļ pārspriest konkrētas detaļas ir pāragri.
– Esam darba procesā un pulcējāmies, lai apsvērtu un plānotu dažādas ieceres, ko atbilstoši programmas vadlīnijām un nosacījumiem vēlamies īstenot. Arī par Krievijas pusi šobrīd varam runāt kā tikai par potenciālajiem sadarbības partneriem, jo savstarpējs līgums vēl nav noslēgts. Koncepcija jāiesniedz līdz septembra beigām. Līdz tam plānojam turpināt darbu un nonākt pie kopsaucēja. Ja koncepcija būs sekmīga, varēs darbu turpināt jau pie projekta izstrādes, – skaidroja Dace Āriņa.
Viņa akcentēja, ka atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, kad sadarbība bija trīspusēja, šajā plānošanas periodā to ir nomainījušas divas pārrobežu programmas – Igaunija-Krievija un Latvija-Krievija.
Dace Āriņa uzsvēra: lai gan organizācija, ar kuru Krievijas pusē tika veikta sadarbība iepriekšējā projekta ietvaros, šobrīd ir mainījusies, personīgie kontakti un pozitīvā pieredze projekta ieviešanā ir tā bāze, uz kuras var veidot veiksmīgu sadarbību, arī domājot par jaunās Latvijas-Krievijas programmas aktivitātēm.
18.07.2017.