5. augustā uz tikšanos ar Labklājības ministru Uldi Auguli un nozares pārstāvjiem bija aicināti pašvaldību vadītāji. Madonas novadu pārstāvēja Andrejs Ceļapīters.
Kontrolēs sociālo darbinieku kvalifikāciju
Sanāksmē piedalījās arī Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja A. Barča. Runājot par sociālajiem dienestiem pašvaldībās, deputāte klātesošajiem norādīja, ka šie dienesti jaunajos novados jāveido saskaņā ar pastāvošo likumdošanu (esot novadi, kuros tas netiek ievērots). Saeimas deputāte vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik tiek izstrādāti grozījumi likumā par valsts pensijām, kā arī izmaiņas Darba likumā un Darba aizsardzības likumā. Tāpēc A. Barča aicināja pašvaldības piedalīties likumu izstrādē ar saviem priekšlikumiem, darot tos zināmus Saeimas deputātiem. Deputāte izteica gatavību izstrādātos likumprojektus nosūtīt izskatīšanai uz novadiem, ja ir šāda interese. Bez tam komisijas vadītāja uzsvēra atbilstošas izglītības nepieciešamību pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, norādot, ka tiks veiktas pārbaudes, vai sociālā darbinieka kvalifikācija ir atbilstoša likumā noteiktajai.
Lai iedzīvotāji pārvarētu ziemu
Ņemot vērā pašvaldību vadītāju pulcēšanos, iespēju uzrunāt novadu vadītājus izmantoja arī Pašvaldību savienības priekšsēdis A. Jaunsleinis. Sev raksturīgajā humora manierē pašvaldību interešu aizstāvis uzrunu uzsāka ar piebildi, ka, ja tik vien būtu to problēmu, kā normatīvo aktu ievērošana, tad būtu labi. Ar nopietnību A. Jaunsleinis norādīja, ka galvenais uzdevums šobrīd ir nodrošināt to, lai Latvijas iedzīvotāji būtu spējīgi pārlaist šo ziemu. Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīga ir visu pušu sadarbība un pašvaldības būs tās, pie kā vērsīsies iedzīvotāji pēc palīdzības, tāpēc svarīgi, lai šī palīdzība tiktu nodrošināta.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs R. Beinarovičs iepazīstināja ar labklājības nozares strukturālajām reformām, īpaši par funkciju pārņemšanu, kas saistīta ar valsts aģentūru likvidēšanu.
Interesanta statistika
Interesantu statistiku sniedza Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore B. Paševica. Pēc EUROSTAT datiem, bezdarba ziņā jūnijā Baltijas valstis ieņem pēdējās vietas (sliktāk klājas vienīgi Spānijā – 18,1%), tostarp Latvija no trim Baltijas valstīm ir pēdējā ar 17,2%. Vismazākais bezdarbs ir Nīderlandē – 3,3%, Austrijā – 4,4%, Kiprā – 5,4%. Tieši pirms Baltijas valstīm un Spānijas bēdīgākie statistikas rādītāji ir Īrijai – 12,2%.
Pēc NVA datiem, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 11,8% un pašlaik sasniedz augstāko atzīmi šajā gadā (skaitļos tas ir 132 522 bezdarbnieki). Līdz šim tas ir arī augstākais rādītājs kopš 90. gadiem. Otrs bēdīgākais rādītājs bija 1999. gada aprīlī, kad bezdarba līmenis Latvijā bija sasniedzis 10,2%. Vislabākais rādītājs bija 2007. gadā, kad bezdarbs mūsu valstī bija pat tikai 4,8%.
Madonas rajona teritorijā bezdarba līmenis ir 12,3%. Salīdzinoši vismazāk bezdarbnieku ir Ventspilī un Tukuma rajonā, visvairāk – Rēzeknes rajonā. Pašlaik valstī uz reģistrētajām 2027 darba vietām ir 132 522 bezdarbnieki. Vidzemes reģionā pieprasītākie ir koka detaļu presētāji, degvielas uzpildes stacijas operatori, kūdras ieguves palīgstrādnieki, montētāji (roku darba) un palīgstrādnieki.
Ko darīs krīzes situācijā?
No septembra Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām īstenos darba praktizēšanu bezdarbniekiem. Šim nolūkam ir atvēlēti 24 miljoni latu valsts un Eiropas struktūrfondu līdzekļu. Tā būs darba prakse pašvaldībās, kurā varēs piedalīties tie bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Prakses laikā bezdarbnieki pašvaldībās varēs strādāt fiziskus sabiedrībai derīgus darbus. Par katru dalības mēnesi viņi varēs saņemt stipendiju 100 latu apmērā.
Savukārt otrs nodarbinātības pasākums – atbalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves apstākļos. Tas nozīmē, ka bezdarba riskam pakļautos un šobrīd nodarbinātos cilvēkus apmācīs, pielietojot apmācības kupona metodi, vienlaikus apmācību laikā piešķirot stipendiju 70 latu apmērā. Šo pakalpojumu varēs izmantot darbinieki, kuru noteiktais darba laiks uzņēmumos nepārsniegs 20 stundu nedēļā, savukārt tas iepriekš samazināts ekonomiskās krīzes ietekmes dēļ. Pasākums ir vērsts uz noteikta cilvēka individuālā bezdarba riska samazināšanu, nevis uzņēmumu atbalstu. Darba devējam tiks dota iespēja pamatot, kādēļ konkrētā darbinieka darba vieta ir uzskatāma par ilgtspējīgu un kādā veidā noteiktās apmācības samazinās darbinieka bezdarba risku un palielinās viņa darba ražīgumu. Mācību kupona summa ir no 300 līdz 500 latiem atkarībā no izvēlētās apmācības programmas. Mācību maksimālais ilgums ir līdz 6 mēnešiem.
Sīkāka informācija iegūstama NVA filiālēs.
Aicina reaģēt operatīvi
Sanāksmē uzstājās arī Bāriņtiesu uzraudzības un metodiskās vadības departamenta direktore V. Gluščenko, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece L. Rieksta-Riekstiņa. Runātājas uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai cilvēks dzīvo pilsētā vai laukos, tāpēc ministrija sekos, lai bāriņtiesas visur tiktu laikus izveidotas. Tā kā drīzumā sākas kārtējais mācību gads, L. Rieksta-Riekstiņa īpaši uzsvēra sadarbību starp dienestiem un skolu, lai neveidotos smagas, ielaistas lietas, kas beidzas ar smagām veselības problēmām vai pat bērna nāvi. Tāpēc svarīga ir savstarpējā informācijas apmaiņa, pašvaldību noteikta kārtība, kādā notiek šī sadarbība. Bez tam inspektore piedāvāja arī iespēju kaut reizi mēnesī sniegt speciālistu (psihologu) konsultācijas, dodoties izbraukumā.
Autore: DZINTRA STRADIŅA,
Madonas novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste