Pirms gada atskatījāmies uz Madonas novada pašvaldības domes aktivitāti 2015. gadā, un jāatzīst, ka vismaz izskatāmo jautājumu skaita ziņā darba domniekiem 2016. gadā ir bijis mazāk.
Pērn deputāti uz domes ārkārtas vai kārtējām sēdēm kopā sanāca 27 reizes – tikpat, cik iepriekšējos divos gados. Tiesa, 2015. gadā šajās sēdēs deputāti pieņēma lēmumu par 820 jautājumiem, savukārt 2014. gadā – par 809, gadu iepriekš – 849, bet 2016. gadā lēmums domes sēdēs tika pieņemts par 721 jautājumu. Tas arī tieši atsaucas uz sēžu ilgumu. Agrākajos gados septiņu stundu ilgas domes sēdes nebija retums, tagad tādu kļūst aizvien mazāk, un arī darba kārtība, kur jautājumu skaits pārsniedz simtu, vairāk nav manīta. Lielākais darba apjoms tiek veikts komitejās, taču, lai gan jau pirms vairākiem gadiem deputāti pauda vēlmi saīsināt domes sēžu norises laiku, galvenokārt nobalsojot par komitejās jau izskatītajiem jautājumiem, pagaidām šis princips īsti nedarbojas un sēdes tik un tā ieilgst, jo par daudziem jautājumiem pēc kāda deputāta domām ir nepieciešama plašāka diskusija.
Vecās jaunās aktualitātes
2016. gadā aktualitāti (tiesa, mainot formātu) domē bija saglabājusi viena no 2015. gadā visvairāk apspriestajām tēmām – Madonas novada skolu tīkla reforma, uzsvaru liekot uz Madonas pilsētas izglītības iestāžu reorganizāciju. Pērn tika dibināta Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrība, kas piesaistīja jurista pakalpojumus, un cīņa par Madonas pilsētas 2. vidusskolas saglabāšanu tās pašreizējā formā pamazām tika pārcelta no skolas ēkas, sanāksmēm un domes sēdēm uz tiesu zālēm. Jāatzīst, ka kopumā izglītības jomu skaroši jautājumi aizņem ļoti lielu daļu no domes sēžu darba kārtības, jo regulāri nākas lemt par valsts mērķdotācijas sadali Madonas novada pašvaldības izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku darba samaksai. 2016. gadā šo jautājumu klāstu paplašināja arī pedagogu atalgojuma reformas līkloči.
2016. gads, raugoties uz domē pieņemtajiem lēmumiem, arī iezīmēja straujāku virzību uz pagastos sniegto komunālo pakalpojumu centralizāciju. Pērn tika likvidēti vai uzsākti likvidēt vairāki lokālie pagastu komunālie uzņēmumi, to funkcijas deleģējot Madonas pilsētas uzņēmumiem – SIA „Madonas siltums" un AS „Madonas ūdens".
Vēl viena tēma, kas nav raksturīga tikai 2016. gadam, taču tieši pērn tai tika pievērsts visvairāk uzmanības, ir novembrī atvērtais Mārcienas pansionāts. Gada sākumā domei bija jālemj par pansionāta būvniecības sadaļu, kā arī nācās pagarināt darbu izpildes termiņu, savukārt gada otrajā pusē jau vairāk bija jāsaskaras ar finansējuma piešķiršanu pansionāta aprīkojuma iegādei. Viens jautājums domes sēžu darba kārtībā gada otrajā pusē gan parādījās ar lielu regularitāti, proti, par lokālplānojuma „Madonas pilsētas teritorijas daļai starp esošo kapsētu, Rūpniecības ielu, Lazdu ielu un zemes vienību ar kadastra Nr. 7001-001-0135 (Lazdu iela 16/1; 16/2; 16/3) Madonas novadā" apstiprināšanu, saistošo noteikumu izdošanu un vides pārskatu. Pašvaldībai ar vēlmi paplašināt pilsētas kapus negāja tik raiti, kā cerēts, jo neliela, taču aktīva sabiedrības daļa neguva pārliecību, ka šī ir pati piemērotākā teritorija apbedījumu veidošanai. Sabiedriskās apspriešanas process tika regulāri pagarināts, līdz ar to tikai aizvadītā gada nogalē dome beidzot varēja apstiprināt lokālplānojuma izstrādāto galaversiju.
Varbūt mazāk nekā 2015. gadā, taču arī 2016. gada domes sēdēs deputātiem netrūka jautājumu, ko skatīt saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes kādā no Madonas novada pagastiem lietošanas mērķa (kategorijas) maiņas ieceres atbilstību Madonas novada teritorijas plānojumam.
Priekšvēlēšanu gaisotne
Gada otrajā pusē varēja just, ka pamazām arī mainās atmosfēra pašās domes sēdēs. Pēdējos septiņus gadus, ja neskaita asākas diskusijas, pat strīdus par atsevišķiem jautājumiem, attiecībā uz Madonas novada pašvaldības domi nevarēja teikt, ka te valda pozīcijas un opozīcijas attiecības, un nezinošs cilvēks, ienākot no ielas, piedaloties kādā no sēdēm, pat nepateiktu, kuri deputāti kuram sarakstam ir piederīgi. Taču nu draudzīgā „runča Leopolda" fasāde deputātu vidū sāk lobīties un aizvien biežāk var vērot, kā par kādu no jautājumiem izvēršas visai asas diskusijas, tostarp arī domes vadības starpā. Pirmā pamanāmākā rīcība, kas liecināja, ka saskaņa un vienotība mazinās, bija SIA „Madonas slimnīca" kapitāldaļu turētāja pārstāvja nomaiņa (Andreja Ceļapītera vietā dome teju vienbalsīgi apstiprināja Agri Lungeviču), savukārt nesenākās domstarpības novembrī izraisīja jautājums par Madonas sporta centra cokolstāva telpu vienkāršoto atjaunošanu Gaujas ielā 13, par ko pašvaldības kultūras un sporta komitejā strādājošie deputāti izteicās, ka iepriekš neko nav zinājuši. Kopumā var just pašvaldību vēlēšanu tuvumu, un gaisotne domē, kā arī pašvaldības administrācijā kļūs tikai saspringtāka, kas tik izteikti nebija vērojams iepriekšējā vēlēšanu ciklā.
Ja būtu jānosauc kāds konkrēts lēmums, kas no aizvadītajā gadā pieņemtajiem palicis spilgtā atmiņā, droši vien tas būtu neviennozīmīgi vērtētā Ētikas kodeksa pieņemšana ar tam sekojošu ētikas komisijas izveidi un tās nolikuma apstiprināšanu. Kodeksa iniciatīvas autori pauda cerību, ka tas palīdzētu disciplinēt domes deputātus un darbiniekus kā darbā, tā ārpus darba laika un nebūtu jāpiedzīvo nepamatoti un negodīgi apvainojumi bez jebkāda nosodījuma. Tuvākie mēneši rādīs, vai ētikas komisijai nebūs jāatrota piedurknes.
17.01.2017.