Vakar Madonas novada pašvaldības dome aizvadīja savu pēdējo 2015. gada sēdi. Atšķirībā no pagājušajā nedēļā notikušās finanšu un attīstības komitejas sēdes, kad deputāti aptuveni 8 stundu laikā izskatīja 96 jautājumus, no kuriem lielākā daļa tika novirzīti uz tajā pašā dienā notikušo domes ārkārtas sēdi, kārtējās sēdes darba kārtībā esošos 16 jautājumus jau varēja satilpināt uz vienas lapas, kā arī sēdes norise neaizņēma vairāk par divām stundām.
800-850 jautājumu gadā
Jāatzīst, ka pagājušās nedēļas sēdes darba kārtības garums pēdējo gadu laikā vairāk uztverams kā izņēmums, nevis ierasta prakse. Sēžu darba kārtība, kur lemjamo jautājumu skaits ripoja pāri 100, nebija reta parādība pirmajā gadā pēc Madonas novada izveides, savukārt pēdējos gados šādu sēžu tikpat kā vairs nav. Pēdējo triju gadu statistika arī neliecina, ka domes ārkārtas un kārtējās sēdēs skatāmo jautājumu daudzums gada griezumā ir ļoti līdzīgs. 2013. gadā tika pieņemti 849 domes lēmumi. Pērn to skaits bija 809, savukārt šogad – aptuveni 820. Tiesa, jāņem vērā, ka šajā statistikā nav ieskaitīti informatīvie jautājumi, kā arī jautājumi, par kuriem dome lēmumu nav pieņēmusi, taču tie sēdēs tika izskatīti. Pērn domes sēdes tika sasauktas 27 reizes, un tieši tikpat reižu domnieki uz jautājumu apspriešanu pulcējās arī šogad.
Šogad domes sēdēs visvairāk šķēpi tika lauzti par divām tēmām – novada skolu tīkla reforma (plus – kā būt ar Sarkaņu bērnudārzu) un sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Runājot par šiem jautājumiem, ne reizi vien deputātu (un ne tikai viņu vien) starpā šķīda zibeņi, taču, neraugoties uz diskusijās iztērēto laiku, abi jautājumi savu aktualitāti saglabās arī 2016. gadā. Kaut gan abi minētie jautājumi ir prasījuši lielu daļu no sēžu laika, biežāk sēdēs skatīti ir pavisam cita rakstura jautājumi, proti, atbilst vai neatbilst tās vai citas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iecerētā mērķa maiņa (parasti – transformācija uz meža zemi) Madonas novada teritorijas plānojumam. Šādu jautājumu šogad domes sēžu darba kārtībā ir bijis teju simts, un savu attieksmi, parasti balsojumos atturoties – ar vārdiem „nevēlos, lai maniem mazbērniem pēc gadiem būtu jālien līdumi", skaidri ir paudis deputāts Andris Sakne. Redzot to, cik daudz šādu jautājumu nonāk uz domes deputātu galda, gribot negribot jāaizdomājas, cik daudz no mūsu zemes vēl pieder pašiem latviešiem un cik – ārvalstu pensiju un investīciju fondiem.
Noklausīties neklātienē
Šā gada jaunievedums domes darbā bija sēžu ierakstīšana audio formātā un ievietošana pašvaldības interneta vietnē, kas saskaņā ar pērn veiktajiem grozījumiem likumā „Par pašvaldībām" ir uzlikts par pienākumu Latvijas pašvaldībām. No 1. jūlija, kad šī prasība pašvaldībām bija obligāti jānodrošina, arī Madonas novada iedzīvotāji var iepazīties ar domes sēžu audio ierakstu. Līdz šim sēdes darbība tika fiksēta protokolā, kā arī filmēta ar videokameru, taču, nevēršoties pašvaldībā, ar šiem materiāliem iepazīties nebija iespējams, tādēļ pozitīvi, ka iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja gūt ieskatu domes darbā.
Jāatzīst, ka sākotnēji ne visiem deputātiem, kā arī lēmumprojektu ziņotājiem bija viegli aprast ar jauno sistēmu. Piemēram, nereti tika aizmirsts ieslēgt mikrofonu, taču nu jau var manīt, ka pirmā mirkļa biklums lielākoties ir pārvarēts.
Likuma grozījumu kontekstā tika paustas bažas par to, vai pašvaldību deputāti šo iespēju, kas teorētiski nozīmē lielākas auditorijas, nekā tikai sēžu zālē sēdošie, sasniegšanu, neizmantos savtīgos nolūkos, sēdē veicot aģitāciju. Balstoties uz savu pieredzi un salīdzinot pēdējā pusgada sēžu norisi ar iepriekšējo periodu, varu droši apgalvot, ka vismaz šobrīd, kad līdz vēlēšanām vēl ir krietns laiks, deputāti savus runas ieradumus būtiski nav mainījuši.
Ja jāmin „runātīgākie" sēžu dalībnieki, šajā kategorijā no pašreizējā domes sasaukuma var ierindot vairākus deputātus. Kā aktīvāko viedokļa paudēju domes sēdēs viennozīmīgi var izcelt Jeuženiju Adamoviču, kuras runu hronometrāžai līdzi turēt spēj vienīgi domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, taču viņš kā domes sēžu vadītājs šajā ziņā ir vērtējams ārpus konkurences. Bieži sēdēs uzstājas arī deputāti Andris Sakne, Valentīns Rakstiņš, Andris Dombrovskis, Antra Gotlaufa, Modris Zomerovskis un domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs. Pilnīgs pretpols viņiem pagaidām ir domes kolektīva jaunpienācējs Agris Sārs, kas deputāta amatā pirms dažiem mēnešiem nomainīja pēc paša vēlēšanās aizgājušo Raimondu Aizstrautu. Ja nekļūdos, pagaidām Agris Sārs nevienā no domes sēdēm – ārkārtas vai kārtējām – nav lūdzis vārdu sava viedokļa paušanai. Vienlaikus gan jāatminas, ka arī iepriekšējā domes sasaukumā nu jau aizsaulē aizgājušais Artis Kumsārs runāja reti, taču vienmēr par lietu un kolēģu nepārtraukts, tādēļ kvantitāte ne vienmēr ir labākais kvalitātes atspoguļotājs.